Pacientu organizāciju pārstāvji vienlaikus uzsvēra, ka daudzas nepieciešamās zāles joprojām nav pieejamas un uzlabojumiem vajadzīgs lielāks finansējums.

No 1. oktobra kapecitabīnu kompensēs visu lokalizāciju solido audzēju gadījumā, bet spinālās muskuļu atrofijas terapija būs pieejama arī pieaugušajiem.

Pacientiem ar vidēji smagu vai smagu Krona slimību vai čūlaino kolītu adalimumabs būs pieejams kā pirmās izvēles bioloģiskā terapija.

Šī medikamenta lietošana paredzēta arī sarkoidozes gadījumā.

Prezentācijā minēta arī stomas preču atreferencēšana.

No oktobra ģimenes ārsti varēs sākt terapiju demences gadījumā.

Viņu loma terapijas sākšanā paplašināta arī priekškambaru mirdzēšanas un plandīšanās ārstēšanā ar trīs jaunās paaudzes iekšķīgi lietojamiem antikoagulantiem, kā arī cukura diabēta ārstēšanā ar GLP-1 receptoru agonistiem.

Rugāja skaidroja, ka tas ļaus ātrāk sākt ārstēšanu un mazinās nepieciešamību apmeklēt speciālistu tikai zāļu nozīmēšanai.

NVD informēja, ka līdz 1. oktobrim kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas 12 jaunas zāļu molekulas un medicīniskās ierīces.

Jaunas ārstēšanas iespējas paredzētas pacientiem ar limfoleikozi, cistisko fibrozi un hronisku C vīrushepatītu, kā arī bērniem ar neiroblastomu, Aladžila sindromu, neirofibromatozi un epilepsiju.

Kardioloģijā iekļautas jaunas fiksētu devu zāļu kombinācijas.

Rugāja skaidroja, ka neirofibromatozes ārstēšanai paredzētās zāles līdz šim pacientiem augstā līdzmaksājuma dēļ bija grūtības iegādāties.

Savukārt jaunais medikaments cistiskās fibrozes ārstēšanai palīdzēs arī pacientiem ar specifisku mutāciju, kuriem līdzšinējās zāles nederēja.

Paplašināta arī glikozes monitorēšanas sistēmu pieejamība grūtniecēm, kuras lieto insulīnu, pacientiem ar transplantētu solido orgānu un pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.

Dienests pārskatījis arī kompensācijas nosacījumus astoņiem medikamentiem.

Izmaiņas skar krūts vēža, Hodžkina limfomas un A hemofilijas ārstēšanu, kā arī pārejas terapiju bērniem ar spinālo muskuļu atrofiju pirms gēnu terapijas sākšanas.

Pārskatīti arī nosacījumi intravenozo dzelzs preparātu saņemšanai grūtniecēm un intravitreālajām injekcijām.

Rugāja informēja, ka par intravitreālajām injekcijām pacientiem ar mākulas tūsku turpinās sarunas ar ražotājiem.

Šogad terapiju plānots nodrošināt 112 pacientiem, kas ir vairāk par sākotnēji plānoto.

Plašākam pacientu lokam paredzēti arī inovatīvi holesterīna līmeni pazeminoši līdzekļi.

Pacientiem pēc asinsvadu operācijām un manipulācijām zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna robežvērtība šo zāļu saņemšanai samazināta no 3,0 līdz 1,8 milimoliem litrā.

Vairākos sirds un asinsvadu slimību gadījumos atcelta prasība pēc slimnīcas konsilija lēmuma un konkrētas ārstniecības iestādes speciālista nozīmējuma.

Paplašināts arī zāļu izrakstītāju loks hroniskas nieru mazspējas, vieglo ķēžu amiloidozes un atsevišķos psoriāzes ārstēšanas gadījumos.

Savukārt grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā kompensācijas apmērs palielināts no 75% līdz 100%.

Rugāja uzsvēra, ka liela daļa pieejamības uzlabojumu panākta bez papildu finansējuma – ar ražotāju līdzdalību, cenu pārrunām vai iekšējiem ietaupījumiem.

NVD prezentācijā minēts, ka šo izmaiņu kopējais ieguvums varētu būt aptuveni 123 000 pacientu.

Tāpat Rugāja norādīja, ka pēc septiņu mēnešu datiem zāļu kompensācijas sistēmā prognozējams finanšu iztrūkums.

NVD septiņu mēnešu prognoze liecina 368,95 miljonu eiro izlietojumu zāļu kompensācijai.

Pērn sistēmā izlietoti 339,48 miljoni eiro, bet 2018. gadā – 175,21 miljons eiro.

Unikālo pacientu skaits no 2018. līdz 2025. gadam palielinājies no 718 452 līdz 760 047.

Sēdē jautāts arī par migrēnas ārstēšanai paredzēto zāļu pieejamību.

Rugāja skaidroja, ka hroniskas migrēnas pacientiem saņemšanas nosacījumi tiek atviegloti pakāpeniski, tostarp samazināts pēc iepriekšējās terapijas nepieciešamais novērošanas laiks.

NVD turpina cenu pārrunas ar ražotājiem un vērtē, vai zāļu saņemšanai nepieciešams konsilija lēmums.

Viņa uzsvēra, ka bez papildu finansējuma katra soļa ietekme uz budžetu rūpīgi jāaprēķina.

Epizodiskās migrēnas ārstēšana iekļauta prioritāro pasākumu pieprasījumos.

Sēdē izskanēja, ka iekļaušanu kompensācijas sistēmā gaida 124 medikamenti, kas nepieciešami aptuveni 13 000 iedzīvotāju.

Tika paustas bažas, ka bez lielāka budžeta pacientu organizācijām arī turpmāk nāksies cīnīties par katras terapijas pieejamību atsevišķi.

Vairāki sēdes dalībnieki uzsvēra, ka par uzlabojumiem varēs pārliecināties tikai tad, kad pacienti zāles un ierīces patiešām saņems un to apmaksa būs redzama valsts budžetā.

Diskusijā izskanēja bažas, ka bez veselības aprūpes noteikšanas par politisku prioritāti finansējuma nepietiks visām vajadzībām.

Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa atzīmēja, ka pacientu organizāciju paustās bažas ir pamatotas, norādot arī uz biežajiem iedzīvotāju lūgumiem ziedot ārstēšanai nepieciešamajām zālēm.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) ir apzinājusi nozares papildu finansējuma vajadzības 663 miljonu eiro apmērā, bet kā prioritāri īstenojamus pasākumus 2027. gadam noteikusi iniciatīvas 319,5 miljonu eiro apmērā.

Finansējums vajadzīgs jaunu terapiju, zāļu un aprūpes inovāciju pieejamībai, cilvēkresursu nodrošināšanai un ārstniecības personu atalgojumam.

Lielākā summa – 308,6 miljoni eiro – būtu nepieciešama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.

Finansējumu paredzēts izmantot valsts apmaksāto pakalpojumu apjoma palielināšanai, lai saīsinātu gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem un plānveida operācijām.

Līdzekļi būtu vajadzīgi arī pakalpojumu tarifu tuvināšanai faktiskajām izmaksām, lai ārstniecības iestādes valsts apmaksātos pakalpojumus spētu sniegt pilnā apmērā.

Kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai papildu būtu nepieciešami 130,3 miljoni eiro.

Tas ļautu kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut jaunas, klīniski efektīvas zāles, tostarp onkoloģisko, reto slimību un diabēta pacientu ārstēšanai, kā arī palielināt kompensācijas apmēru un samazināt pacientu līdzmaksājumus.

Veselības aprūpes politikas īstenošanai, tostarp onkoloģijas, mātes un bērna veselības, sirds un asinsvadu veselības un reto slimību plānu pasākumiem, nepieciešami 82,3 miljoni eiro.

Cilvēkresursu piesaistei un noturēšanai nozarē, ārstniecības personu darba samaksas konkurētspējas uzlabošanai, rezidentūras vietu un medicīnas izglītības kapacitātes palielināšanai vajadzīgi vēl 45,2 miljoni eiro.

Ārstniecības iestāžu infrastruktūras un medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai nepieciešami 25 miljoni eiro, primārās veselības aprūpes stiprināšanai – 22,9 miljoni eiro, bet sabiedrības veselības un profilakses pasākumiem – 21,3 miljoni eiro.

Psihiskās veselības aprūpei un atkarību mazināšanai papildu nepieciešami 12,4 miljoni eiro, VM padotības iestāžu prioritārajiem pasākumiem – 10,4 miljoni eiro, bet veselības nozares digitalizācijai – 4,6 miljoni eiro.

Papildu 2027. gadā 3,6 miljoni eiro būtu nepieciešami, lai atbilstoši Saeimas lemtajam nodrošinātu valsts atbalstu nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensoru un insulīna sūkņu kompensācijai 1. tipa diabēta pacientiem.