"Kā pieci pirksti"
Mājā izdarīti vizuāli un tehniski uzlabojumi, ievilkta centralizētā apkure.
“Tā bija mājas saglābšana,” norāda minētā nama iedzīvotājas un apsaimniekošanas uzņēmums “Labi nami”.
Daudz padarīts, bet vēl vairāk jādara
Lai gan Liepāja jau kopš 2007. gada ir bijusi pozitīvs piemērs Latvijā un Eiropā gan daudzdzīvokļu, gan publisko ēku atjaunošanā un līdz šim ir atjaunotas ap 200 daudzdzīvokļu māju, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tomēr vēl ap 400 ēkām šie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi būtu jāveic, norāda Liepājas pašvaldības projektu vadītājs klimata pārmaiņu un energoefektivitātes jautājumos Kārlis Beihmanis.
“Atjaunotajās mājās ar regulējamu apkuri vidējais maksājums par 2026. gada janvāri bija nedaudz virs eiro par kvadrātmetru,
bet neatjaunotajās jau pārsniedz divus eiro kvadrātmetrā. Tāpat atjaunotajās mājās vairs nenotiek cīņa par to, ka pirmajā vai piektajā stāvā dzīvoklī ir karsti, siltums tiek laists vējā un iedzīvotāji vēlas temperatūru siltummezglā samazināt, lai gan pretējā pusē ir iedzīvotāji, kam salst. Pēc pieredzes varu teikt, ka ar horizontālajām apkures sistēmām atjaunotajās ēkās aizmirstas cīņa arī par dažādiem koeficientiem un lielām koplietošanas apkures rēķinu sadaļām, iedzīvotāji var izvēlēties, cik maksāt par apkuri,” salīdzina pašvaldības pārstāvis.
No lielākā apsaimniekotāja pilsētā SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) pārvaldītajām aptuveni 500 dzīvojamām ēkām šobrīd pilnībā renovētas 52.
Ikviena siltinātā māja ir veiksmes stāsts siltumenerģijas izmaksu iespējamā samazinājuma dēļ.
LNA rekordiste šajā ziņā ir dzīvojamā māja Vītolu ielā 6/10, kur pēc renovācijas siltumenerģijas patēriņš samazinājies par teju 75%.
LNA, līdzīgi kā citi apsaimniekotāji, norāda, ka visbiežākā problēma, uzsākot mājas tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanu, ir īpašnieku nespēja vienoties, vienprātības trūkums lēmumu pieņemšanā un nevēlēšanās uzņemties kredītsaistības.
Saliedētība un ieinteresētība
SIA “Labi nami” apsaimniekošanas speciāliste Gerda Temmere un uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Pastors norāda, ka viņu pārziņā ir daudz māju, kur iedzīvotāji atsaucīgi un izprotoši par nepieciešamību ieguldīt, lai uzlabotu dzīvesvidi.
Taču Kungu ielas 25. nams ir ļoti slavējams ar to, ka iedzīvotāji jau sākotnēji bijuši ļoti ieinteresēti savas mājas sakārtošanā un, lai ietu uz šo mērķi, visās sanāksmēs notikušas konstruktīvas sarunas.
“Šī māja var kalpot par piemēru citiem, lai iedrošinātu. Kaut visi būtu tik saliedēti, kad runa ir par māju,”
slavē M. Pastors.
“Liels prieks, ka tieši mums ir izdevies renovēt dzīvojamo māju ar kultūrvēsturisko statusu, piesaistot Eiropas finansējumu,” teic “Labu namu” vadītājs.
Mājas remontdarbiem piesaistīts finanšu instrumenta “Altum” atbalsts, otru daļu sedza kredīts bankā.
Taču ceļš līdz tam, kāda ēka izskatās tagad, bijis garš. 2018. gadā māja nonāca uzņēmuma apsaimniekošanā. 2019. gadā pasūtīja projekta izstrādi. Tad bija kovida gadi, atkal bijis jāgaida uz nākamo projektu iesniegšanas kārtu Eiropas Savienības līdzfinansējumam.
Renovācija sākās 2025. gada vasaras sākumā. Ziemā darbus pārtrauca, un šopavasar palicis lielākoties sakārtot cokolstāvu nama sētas pusē.
M. Pastors piemetina, ka renovācija ir finiša taisnē par 85–90%.
“Mājai ir veikta fasādes siltināšana un uzlikts jauns koka dēļu apšuvums, nosiltināti bēniņi, nomainīts jumts,”
lielākos darbus uzskaita M. Pastors.
“Turklāt šajā ēkā katrs īpašumos apsildīja telpas, kā vien mācēja, – elektrība, malka, granulas. Kas nu kuram – plītis, krāsnis. Sadarbībā ar “Liepājas enerģiju” ēku pievienoja pie centralizētās apkures, tika ievilkta jauna apkures sistēma ar individuālu siltuma uzskaiti katram dzīvoklim, jauns siltummezgls,” viņš turpina.
Izmaksas lielas, bet ieguvumus jau jūt
Mājas vizuālā un tehniskā stāvokļa uzlabošanas izmaksas ir gandrīz 367 tūkstoši eiro.
“Ņemot vērā, ka tas viss gāja tik ilgi, jāpriecājas, ka namam neapsīka vēlme turpināt domāt par mērķi. Cenas taču kāpj!
Turklāt ikmēneša maksājums par mājas renovāciju nav mazs, īpašumu nav pārāk daudz, bet pēc platībām lieli,”
norāda G. Temmere.
Mājā ir 11 īpašumi, lielākais dzīvoklis ir ap 150 kvadrātmetriem. Kredīts būs jāmaksā turpmākos 20 gadus, kredīta maksājums par vienu kvadrātmetru – 1,72 eiro.
“Tas nav maz. Taču esam tikuši pie daudz kā jauna, skaistas vides!” priecājas apsaimniekošanas speciāliste.
“Ja taisām remontu katrs savā dzīvoklī, naudu tik ļoti neskaitām, bet jāatceras, ka māja, kur dzīvojam, pieder visiem kopā,”
atgādina M. Pastors.
“Tā māja jau bija jāsaved kārtībā, ja gribēja te turpināt dzīvot. Māja jau gāja uz galu!” atzīst vecākā mājas iedzīvotāja Sarmīte Apškalna.
“Kā citādi uzturēt, kā māju saglābt, kā tas jau bija mūsu gadījumā? Kad ņēma nost ārējos dēļus, tur apakšā bija tukšums!” zina teikt Līga Apškalna.
“Caur dēļiem vietām ielu varējām redzēt, tā ka mēs visu laiku kurinājām ārā,”
papildina otra.
Vai jūt jau renovācijas ieguvumus? “Noteikti ieguvums ir! Uz apkures izmaksām ļoti. Pirms gada mums bija pašiem sava apkure, aizgāja 200 eiro mēnesī, bet dzīvoklī bija auksts vienalga! Šogad pašā lielākajā aukstumā, kad bija tie lielie mīnusi, rēķins par apkuri bija zem 200 eiro mēnesī,” norāda L. Apškalna.
“Kas notiks ar tām ēkām, ja nerenovēs? Populāri ir teikt, ka renovāciju bija izdevīgi veikt vakar un šodien. Tiem, kuri renovēja pirms desmit gadiem, arī 70 centi toreiz likās jau ļoti dārgi, taču paši tagad priecājas par to, ka izdarīja,” piebilst M. Pastors.
Līdzīgi liksies arī pēc gadiem tiem, kuri to pašu izdarītu tagad.
“Cipari var nobiedēt, taču vajag izvērtēt – vai dzīvot desmit gadus, kamēr ēka stāvēs, vai ieguldīt, lai nams būtu
un tajā dzīvot varētu vēl ilgi,” piemetina S. Apškalna.
“Mēs ļoti veiksmīgi paspējām. Kas nekait – mājās nāc, un tev ir silts, nav jādomā, ka viss būs aizsalis, vai jānes no šķūņa malka, briketes vai granulu maisi pa tumsu,” teic L. Apškalna.
Līdz ar renovācijas darbiem mājai būtiski paildzināts mūžs, kā arī pieaugusi īpašumu vērtība.
Uzziņai
– Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, un atjaunošana vajadzīga vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovētas vien ap 4%.
– Būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Nereti lielākie siltumenerģijas zudumi, aptuveni 30–50% un vairāk, rodas tieši pašā ēkā.
– Vislielāko siltuma taupīšanas efektu – 50% un vairāk procentu – nodrošina visas mājas sakārtošana: noregulēts siltummezgls, iekšējās siltumapgādes sistēmas renovācija un mājas siltināšana.
Avoti: Valsts kontrole, “Liepājas enerģija”
Par projekta “Multiplatformu publikāciju cikls par klimatneitralitātes un klimatnoturības izpratnes veicināšanu “Kā pieci pirksti”” saturu atbild SIA “TV Kurzeme”. Projekta nr. EKII-9/7.
