Lielākajai daļai valstu, kurām ir diplomātiskas attiecības ar Izraēlu, vēstniecības ir Telavivā, jo starptautiskā sabiedrība Jeruzalemi neatzīst par Izraēlas galvaspilsētu. Taču 2018. gadā ASV prezidents Donalds Tramps savā pirmajā pilnvaru termiņā izjauca starptautisko vienprātību, pārceļot Savienoto Valstu vēstniecību uz Jeruzalemi.

Arī Fidži, Gvatemalai, Hondurasai, Kosovai, Nauru, Papua-Jaungvinejai un Paragvajai, kā arī Somālilendai, kuras neatkarību atzīst tikai Izraēla, ir vēstniecības Jeruzalemē.

Kolumbijas jaunais labējais prezidents Abelardo de la Esprielja jūlijā paziņoja, ka pārvietos Kolumbijas vēstniecību uz Jeruzalemi, novirzoties no sava priekšteča kreisā prezidenta Gustavo Petro kursa. Petro kritizēja Izraēlu par tās ofensīvu Gazas joslā.

Argentīnas prezidents Havjers Milejs, kurš ir Izraēlas sabiedrotais, arī solījis pārvietot savas valsts vēstniecību uz Jeruzalemi.

Jeruzalemes statuss ir viens no visdelikātākajiem jautājumiem Izraēlas un palestīniešu konfliktā. Izraēla 1967. gadā okupēja Austrumjeruzalemi Sešu dienu kara laikā un vēlāk pasludināja visu Jeruzalemi par savu mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu. Palestīnieši pretendē uz Austrumjeruzalemi kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu.

Augustā Kolumbijas jaunā labējā valdība atzina Izraēlas pretenzijas uz Golānas augstienēm, kuras Izraēla 1967. gadā atņēma Sīrijai. Līdz tam brīdim ASV bija vienīgā valsts, kas atzinusi Izraēlas veikto šīs teritorijas aneksiju 1981. gadā.

ANO uzskata, ka šis plato ir Sīrijas teritorija, kas atrodas Izraēlas militārā okupācijā.