Domes pēdējā sēdē Vaiņodes novada
pašvaldība pieņēma lēmumu sniegt atbalstu grāmatas “Latvijas novadu
dārgumi” tapšanai, informē sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Pūlīte.
Izdevniecības “Latvijas Avīze” projektā iesaistījusies arī Nīcas, Priekules
un Rucavas novada dome.

Vaiņodnieki nolēmuši parādīt Embūtē apslēptos dārgumus. “Stāstu
veidojam caur senlejas vārtu zobeniem un Joda dambi. Tagad teika par to ir savā
veidā arī atdzīvojusies – aizvien vairāk cilvēku izvēlas šeit svinēt kāzas,”
pastāsta I. Pūlīte. Vaicāta, vai, noslēdzot laulību teikām apvītajā vietā,
tā kļūst arī stiprāka, viņa atbild apstiprinoši: “Mīlestības ir vairāk,
savienība ir ciešāka.”

Izvēlēties tikai dažus no novada objektiem, ko parādīt grāmatā, nav
bijis viegli. “Ar “Lauku Avīzi” apspriedāmies un secinājām, ka būtu
jāpastāsta par Embūti. Visus materiālus esam atdevuši un tagad atliek vien
gaidīt,” pastāsta domes pārstāve. Iniciatīvu apzināt novadu interesantākās
vietas un apkopot grāmatā sabiedrisko attiecību speciāliste vērtē pozitīvi:
“Tas ir pat ļoti jauki. Varam uzzināt par vietām, par kurām, iespējams,
nemaz dzirdējuši neesam. Varbūt citiem novadiem ir vairāk teiku un leģendu, ar
ko dalīties, bet ir arī mums, ko parādīt.”

Materiālus teksta un vizuālā satura veidā pašvaldības sūta pašas.
Pēcāk, ja aprakstītie dārgumi grāmatas autoriem būs  saistoši, tos apskatīt un iemūžināt dosies “Latvijas
Avīzes” fotogrāfs, skaidro Nīcas novada sabiedrisko attiecību speciāliste
Gunita Šime. Tas gan būšot nepieciešams tad, ja fotogrāfijas, ko iesniegs
pašvaldības, nebūs pietiekami kvalitatīvas, pastāsta grāmatas idejas autore
Ilze Būmane. Nīcenieki plašāk vēlas pastāstīt par Pērkones pagasta tautastērpu.
“Nīcas novads ir unikāls ar to, ka mums uz visu pašvaldību ir pat divi
tautastērpi, bet Pērkones ir mazliet nolikts maliņā, tāpēc arī vēlamies to
izcelt,” norāda G. Šime.

Par tautastērpa parādīšanu domā arī Rucavas novads. Pagaidām
apstiprinājumu idejai no grāmatas autoriem gan vēl nav saņēmuši. “Mums nav
tādu īpašu leģendu. Bet Rucavas tautastērps mums ir sava vērtība, par ko
rucavnieku valodā arī pastāstīsim,” pašvaldības nodomu pauž etnogrāfiskās
mājas “Zvejnieki” vadītāja Sandra Aigare. “Pietrūkst jau šādu
grāmatu, kurā var uzzināt par šādām lietām. Tas būtu arī labs palīglīdzeklis
ceļotājiem. Un būtu noderīgi to arī tulkot angliski, lai iebraucēji varētu
ieskatīties.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. jūlija numurā.

#kvards-20140711-06#