referendums

Liepājā bija ieradušies politiskās organizācijas “Sabiedrība citai politikai” līderi Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. Viņi tikās ar iedzīvotājiem, kā arī atbildēja uz “Kurzemes Vārda” jautājumiem.

– Jūs mudināt cilvēkus piedalīties abos referendumos. Kāpēc?
Aigars Štokenbergs: –  Mums ir dotas divas iespējas, kad varam paust savu viedokli un mainīt situāciju valstī uz labo pusi. Tātad cilvēkiem ir iespēja nevis vienkārši gaidīt nākamās vēlēšanas, bet jau tagad augustā pateikt, ko viņi domā par politiķiem, par politiķu neizpildītajiem solījumiem, un paust savu gribu.

Artis Pabriks: – Šie divi referendumi, patiesībā, to iniciēšana, rāda, ka Latvijas demokrātijā kaut kas ir nogājis greizi, politiķi vairs neatskaitās saviem cilvēkiem, neņem vērā viņu viedokli, kopumā dara kaut ko, bet nedara to, saskaņojot ar sabiedrību, ar tautu. Ja tas tā turpināsies, tad cilvēkiem ir jābūt iespējai sanākt laiku pa laikam kopā un pateikt: ziniet, dāmas un kungi, jūsu darbība mūs neapmierina nekādā veidā, mēs vēlēsim vēlreiz. Tas ir demokrātijas pamatprincips.

Kas attiecas uz 23.augusta referendumu, tad pieeja ļoti līdzīga – diemžēl daudziem politiķiem ir zudusi atskaites sajūta attiecībā arī uz sociālajām lietām. Ja valstī 86 procenti pensionāru dzīvo zem iztikas minimuma, kas patiesībā ir nabadzības slieksnis, un 15 gadu laikā nav rasts risinājums tam vai arī šis risinājums ir nepilnīgs, tad tas nozīmē, ka sabiedrības viedokli valdība neņem vērā. 23.augustā mēs gribam pateikt, ka piedāvājam risinājumu, kas valdībai būtu kvalitatīvi jāīsteno un beidzot jānodrošina cilvēkcienīgi dzīves apstākļi lielākajai sabiedrības daļai. Ka tas, mūsuprāt, ir gan finansiāli, gan faktiski iespējams. 

– Oponenti aicina neiet uz referendumiem un draud, ka valstī sāksies haoss. Kādi ir jūsu pretargumenti?
A.Štokenbergs: – Atmiņā palicis kāds raksts 1988.gadā “Literatūrā un Mākslā”, toreiz komunistiskās partijas Saldus rajona komiteja publicēja uzsaukumu rajona iedzīvotājiem, kurā lietoja tieši šos pašus vārdus: ir palaistas vaļā demokrātijas slūžas, var iestāties visatļautība, haoss utt. Tie ir parastie argumenti, kurus jebkura vara, kā savulaik komunisti, tā pašlaik pie varas esošie lieto. Ka vajadzīga stabilitāte, ka ir vajadzīga kontrolēta demokrātija u.tml. Tā ir tikai demagoģija, nebūs nekāda haosa. Sabiedrībai, es domāju, ir pietiekami daudz veselā saprāta, lai katrreiz saprastu vajadzību atlaist vai neatlaist konkrēto Saeimu, vai ierosinājums to darīt ir pamatots vai tikai kāda politiskā spēka savtīgās intereses.

Un vēl par matemātiku. Saeimu var atlaist vismaz puse no tiem, kas nobalsoja iepriekšējās vēlēšanās. Ja valdība un Saeima  bauda uzticību, nav iespējams savākt pusi no iepriekšējās vēlēšanās balsojušajiem. Politiķiem ir vienkārši jāpilda savi solījumi, kas doti vēlētājiem, tad nav nekādu draudu par to, ka labi strādājošus politiķus varētu atlaist.

– Par “Pensiju likuma” grozījumiem valdība apgalvo, ka tos nevarot īstenot – neesot naudas, ekonomiski grūta situācija, valstī varot sagraut pensiju sistēmu?
A.Štokenbergs: – Ja kāds lieto vārdu sistēma, tad viņam vajadzētu paskaidrot, ko viņš ar to sistēmu domā. Ja ar to domā sistēmu, kurā vairāki simti tūkstoši cilvēku dzīvo nabadzībā, tad tā ir sistēma, ko mēs tiešām gribam sagraut.

Nezin kāpēc pašlaik ar sociālā budžeta naudu tiek aizbāzta izšķērdība valsts pamatbudžetā. Bet tā taču ir tā nauda, kas pienākas pensijām un pabalstiem! Normālās Eiropas valstīs, kurās vispirms domā nevis par izšķērdību valsts pārvaldē, bet par to, kā panākt sociālo stabilitāti, tur pensijām un pabalstiem tiek lietota pamatbudžeta nauda, nevis otrādi.

Ja saskaitāt visus Valsts kontroles ziņojumos šogad konstatētos izšķērdības gadījumus valsts pārvaldē, tad tie jau pārsniedz simtu miljonu latu.

A.Pabriks: – No trim Baltijas valstīm  mums ir visvairāk ministriju, vai tas ir vajadzīgs? Piemēram, E-lietu ministrijas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā, bet abas valstis ir mums priekšā interneta lietās. Tad kāpēc kaimiņi to var panākt bez ministrijas, mēs nevaram ar visu ministriju?

A.Štokenbergs: – Un kā izskaidrot, ka Latvijā ir vissliktākie ceļi, bet vislielākās izmaksas par kilometru? Ja Latvijā vairs nav iespējams nodrošināt tādas elementāras lietas kā sabiedriskā transporta pakalpojumi un pasta normāla darbība, tad acīm redzami budžeta nauda tiek tērēta nelietderīgi.

– Jūs abi paši esat bijuši valdošās koalīcijas valdības ministri, Tautas partijas biedri. Kāpēc nevarējāt mainīt situāciju tad? Vai jūsu jaunā partija to spēs?
A.Štokenbergs: – Es esmu bijis politikā tikai 18 mēnešu. Šo laiku varu iedalīt divos posmos. Pirmais – kamēr sapratu, kā strādā valdība un kas vajadzīgs. Otrs posms – kad sāku runāt par to, ka man daudz kas nav pieņemams. Jau 2007.gada aprīlī es teicu, ka valdošo politiķu augstprātība un pašpārliecinātība ne pie kā laba nenovedīs. Tad mani vienkārši izslēdza no Tautas partijas.

A.Pabriks: – Ejot politikā ar sev zināmiem un saprotamiem ideāliem, mums nav izdevies tos īstenot. Tādēļ arī esam izvēlējušies citu ceļu, citu politiku, izvēlējušies kaut ko mainīt gan politikā, gan valstī. Bet mēs to nevaram izdarīt bez tautas, bez sabiedrības atbalsta.

– Nav gan noslēpums, ka sabiedrība pašlaik ir ļoti skeptiski noskaņota.
A.Štokenbergs: – Vienīgās zāles pret to, lai politiķi nevarētu mānīt sabiedrību, ir cilvēkiem pašiem iet politikā, būt partiju biedriem, būt vairākumā, panākt, lai ideāli tiktu īstenoti. Arī visādi citādi aktīvi paust savu gribu. Abi gaidāmie referendumi ir iespēja cilvēkiem to darīt.

Galvenais – uz referendumiem ir jāiet. Gan 2.augustā, gan 23.augustā. Ja jūs to neizdarīsiet, jūsu balss tiks izmantota.

A.Pabriks: – No politikas izvairīties nevar. Ja mēs neiesim, nepiedalīsimies nekur, ticiet man – citi to izdarīs mūsu vietā.
Var balsot par, var balsot pret, bet galvenais – aizejiet, neļaujiet šo balsi kādam nozagt, citādāk jūs atļaujat ar to nozagt demokrātiju!

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks aicina cilvēkus piedalīties abos referendumos.

Liepājas domes deputātu viedokļi par referendumu

Privāta tēma
Uldis Sesks (Liepājas partija):
– Tā ir privāta tēma. Nevienu negribu ietekmēt, katram pilsonim privāti jāizlemj, tāpēc nekomentēšu.
– Vai jūs gribētu sev tiesības atlaist Saeimu?
– Tas jau nav atkarīgs no vienas balss. Saeimai tā jāstrādā, lai ņemtu vērā iedzīvotāju intereses. Biežāk tās tiek ņemtas vērā.  Man ir svarīgi, lai valsts virzītos stratēģiski un mērķus izvērtētu stratēģiski.

“Nevēlos valsti lemt saplosīšanai”
Silva Golde (Tautas partija):
– Es noteikti neiešu uz referendumu. Man tas nav aktuāli. Es vēlos, lai valstij būtu radīta pēctecība un drošība, nevis jāpakļauj valsts saplosīšanai. Svarīgākais ir izraudzīt ideālākos kandidātus Saeimai, lai pēc tam nebūtu par Saeimas atlaišanu jādomā. Mēs pašlaik pārāk spēlējamies paši ar sevi.
– Vai ir ētisks Tautas partijas aicinājums referendumu ignorēt? Jūs taču varētu piedalīties, bet balsot pret?
– Par to es vēl padomāšu. 

Veids, kā ietekmēt valsti
Ivars Ķervis (“Jaunais laiks”):
– Obligāti uz referendumu iešu. Vai tad cilvēki Latvijā dzīvo labi un viegli? Ticība politiķiem ir zudusi. Tas ir ļoti skumji, tāpat kā tas, ka cilvēki labāk burkšķ kaut ko aizkrāsnē, nekā kaut ko dara, lai patiešām ko mainītu.
Es neesmu ne pārāk liels “Jaunā laika”, ne Tautas partijas fans. Pašlaik valdība un Saeima funkcionē atsevišķi no tautas, nav viens organisms ar tautu, kā tam vajadzētu būt. Referendums ir viens paņēmiens, kā cilvēks var iegūt cerību, ka arī viņš var ietekmēt valstī notiekošo, panākt kaut izmaiņas. Es tā domāju gan kā cilvēks, gan kā politiķis.

Valdošie būs sarūgtināti
Elita Kosaka (“Saskaņas centrs”):
– Noteikti iešu un, protams, balsošu par. Šodienas situācija parāda attieksmi pret sabiedrību un tautu no valdošās koalīcijas puses. Ja viņi domā, ka var darīt ar tautu visu, ko vēlas, tad viņi būs ļoti sarūgtināti. Esmu pārliecināta, ka iznākums būs par labu tautai. Tauta balsos par Satversmes grozījumiem.

“Varbūt aiziešu”
Āris Ozoliņš (“Liepājas attīstībai”):
– Es domāju, ka varbūt aiziešu uz referendumu. Tas būtu normāls lēmums, ja tautai būtu tiesības atlaist Saeimu, kad Saeima nedara tā, kā tautai vajag. 

“Man tagad sapulce”
Aigars Kesenfelds (“TB”/LNNK):
– Piedodiet, man tagad sapulce, tāpēc nevaru runāt. Bet referendumā noteikti piedalīšos.

Vismazāk vajadzīgs haoss
Uldis Pīlēns (Tautas partija):
– Nē, es neiešu uz referendumu. Tas ir attieksmes jautājums. Šodienas situācijā es neuzskatu par prioritāru jautājumu par izmaiņām Satversmē. Izmaiņas vienā vai otrā atsevišķā Satversmes punktā labumu nedos. Jā, pasaule ir pārmainījusies, un modernai valstij ir vajadzīgs moderns konstitucionāls ietvars, diskusija par prezidenta pilnvaru apjomu, par Saeimas pilnvarojumiem, par konstitucionālo ietvaru kopumā. Bet tas ir jāskata kompleksi. Mūsu valstij pašlaik vismazāk ir vajadzīgs haoss. Es akceptēju pilsoņu tiesības gan iet, gan neiet uz referendumu, balsot gan par, gan pret. 

Grozījumu piedāvājums nav reāls
Gunārs Ansiņš (Liepājas partija):
– Katram pilsonim pašam jāizlemj, vai viņš piedalās referendumā vai ne, un ar savu lēmumu nevēlos ietekmēt citus. Manuprāt, Saeimai četri gadi ir pietiekami īss posms. Pragmatiski sarēķinot Saeimas atlaišanas procedūras ilgumu, nekas pārāk reāls Satversmes grozījumos nav piedāvāts. 

Grozījumi nepārdomāti
Tālivaldis Vēsmiņš (Latvijas Pirmā partija):
– Es domāju, ka uz referendumu neiešu. Domāju, ka tas, par ko referendums notiek, pozitīvu rezultātu nevar dot. Principā tas, ka tautai būtu iespēja atlaist Saeimu, būtu pozitīvi. Bet, neizstrādājot kritērijus, tikai izteikt tautai neapmierinātību bez reāliem rezultātiem – tam nebūs jēgas. Satversmē plānotie grozījumi ir nepārdomāti.  

“Neesmu domājis”
Krieviņš Guntars (Liepājas partija):
– Vēl nezinu, vai iešu uz referendumu. Pašlaik neesmu par to domājis.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”