“Vai tas ir atļauts?” – šāds jautājums radās ne vienam vien, noskatoties biedrības “kites.lv” pārstāvju vizināšanos pa pludmali ar interesanta paskata braucamrīku aizvadītajā nedēļas nogalē. To, vai šī aktivitāte nodara būtisku kaitējumu pludmalei un kāpu zonai, tādēļ būtu aizliedzama, vēl spriedīs. Tiek gaidīts Dabas pārvaldības ekspertes vērtējums.

Kā redzams video, braucamajam tiek piestiprināts pūķis un, vēja nests, tas kopā ar “šoferi” raļļo pa pludmali un kāpām. Aktivitāte norisinās pie Glābšanas stacijas dienvidrietumu rajonā. Izklaide rādās gana aizraujoša un ekstrēma, taču raisa arī jautājumu, vai tādā veidā dabai netiek nodarīts kaitējums kāpām un pludmales inventāram, jo, kā redzams video, braucamais traucas pāri koka laipām uz pludmali.

Viens no kaitborda veidiem

Biedrības “Kites.lv” valdes priekšsēdētājs Gatis Saulīte skaidroja, ka video redzamo braucamrīku paši saucot par bagiju, un biedrībai tas ir jau aptuveni četrus gadus. “Mums ir tikai viens šāds eksemplārs. Izmantojam, kad ir mazāks vējš, vai, kad negribas līst ūdenī, jo ir pārāk auksti.”

“Kaitbords ir daudzpusīgs sporta veids,” stāsta G.Saulīte, “viss, ko var “pavilkt” ar vēju, arī izmantojam.” Šāda veida bagiji ir arī citur pasaulē, tas nav nekas jauns,” norāda “kites.lv” pārstāvis.

“Tas nav motorizēts, nepiesārņo darbu, tiek vilkts ar vēju. Tas nav arī smags, neatstāj baigās rievas.

Pēc dienas vējš jau tās ir aizvilcis ciet, un nav redzamas,” ņemot vērā minēto, G.Saulīte neuzskata, ka dabai tiktu nodarīts kaitējums. Līdz šim no pašvaldības puses biedrība neesot saņēmusi arī aizrādījumus par to, ka nedrīkstētu pa pludmali pārvietoties ar šādu braucamrīku, šeit neesot arī lieguma zona.

“To, cik reizes gadā ar bagiju izbraucam, neesmu skaitījis. Bet jāsaka, ka ikreiz tas cilvēkos raisa emocijas – citam patīk, citam nepatīk.” G.Saulīte stāsta, ka, piemēram, Ziemeļjūras krastos – Beļģijā, Holandē, kur jūra regulāri atkāpjas un pludmale paliek plaša, šis sporta veids ir populārs. “Esmu bijis dienās, kad izbrauc 50 šādi eksemplāri,” G.Saulīte norāda, ka pie mums tas nav tik aktuāli, tāpēc tas ir vairāk nelielai izklaidei. “Mums pludmale īsti neļauj šim kaita veidam attīstīties, nav vajadzīgais platums. Jābūt arī specifiskam vējam, lai varētu braukāt gar krastu. Ja ir vajadzīgais rietumu vējš, tad mierīgi līdz Bernātiem un atpakaļ var mēģināt braukt.

“Neredzu, kur ir problēma,” teic “kites.lv” pārstāvis. “Tas nav mocis vai mašīna. Var pieskatīt drīzāk pie velosipēdiem.” Braucēji arī cenšoties nelīst ārpus atvēlētās zonas, un šajā zemes pleķītī darbojoties. Tagad gan ir nesezona, un pludmale principā ir atvērta visā garumā. Apmeklētāju dienā gan ir visai maz, novērojuši kaitotāji.

“Ja mēs taisītu trikus, kas varētu apdraudēt cilvēkus, tad arī sapratu satraukumu. Bet speciāli nevienam virsū neskrienam.

Pa šiem gadiem neesmu dzirdējis par negadījumiem. Ja mēs būtu daudz, divdesmit trīsdesmit un vienlaicīgi braukātu, tad varbūt būtu kāds apdraudējums.”

G.Saulīte norāda: “Ja būs kāds liegums vai likums, ka mēs nedrīkstam izmantot bagiju, tad, protams, to nedarīsim. Meklēsim citu vietu.” Biedrība ir gatava runāt pilsētas domi. “Varam visu pārrunāt, lietu sakārtot, – tā, lai ir skaidrs. Tādā ziņā nav problēmu.”

Jāpiebilst, ka kaitotāji izmanto dažādus veidus, kā noķert vēju. Ja rokās ir pūķis, tad, piemēram, ziemā kājās var uzvilkt slēpes, sērfošanas dēli, arī slidas, un aidā! Var kaitot pat ar ragaviņām. Pludmali savām aktivitātēm ir izmantojuši arī kaitvingu pārstāvji, kas uz ritenīšiem turas pie buras un uz priekšu lido ar vēja spēku.

Vēl spriedīs – atļaut vai aizliegt

Liepājas domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļas dabas aizsardzības vecākā speciāliste Alda Damberga atzina, ka tikai pēc video noskatīšanās nevar pateikt, vai šī aktivitāte nodara būtisku kaitējumu pludmalei un kāpu zonai. Riteņi ir plati, neatstāj dziļas rievas, kā tas redzams pēc motobraucējiem un kvadracikliem kāpās un mežā.

Kā pastāstīja Liepājas pašvaldības policijā, Aizsargjoslu likums nosaka, ka jūras piekrastes aizsargjoslā aizliegts pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus autoceļiem, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību.

Ņemot vērā, ka video redzamais braucamais nav mehānisks transportlīdzeklis, tad aizliegts tas nav.

Kā nosaka Ceļu satiksmes likums – mehāniskais transportlīdzeklis ir pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu enerģiju (tai skaitā traktortehnika un trolejbuss), izņemot sliežu transportlīdzekļus.

Domes Vides, veselības un sabiedrības līdzdalības daļā norāda – pirms atļaut vai aizliegt šāda veida aktivitāti, pašvaldībai jājautā biotopu eksperta atzinums par ietekmi uz biotopu un jānosaka slodzes intensitātes ierobežojumi, kā arī jāierāda teritorija, kurā nav vērtīgu un aizsargājamu augu. Pēc šī video pašvaldība izteikuši lūgumu pēc viedokļa Dabas pārvaldības ekspertei Brigitai Laimei. Šobrīd tiek gaidīta atbilde.