Jau apritējis vairāk nekā gads, kopš Liepājas ezers tiek apsaimniekots un tajā ieviesta licencētā makšķerēšana. Sākotnēji tas copmaņu sejā radīja it kā nelielu izbīli – kā tas turpmāk būs, kad Liepājas apkārtnes galvenajā ūdenstilpē un amatierzvejas vietā vairs nepietiks tikai ar makšķerēšanas karti, bet būs nepieciešama īpaša licence, derīga vienīgi Liepājas ezera teritorijā. Сentāmies atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto un noskaidrot, vai licencēšana un apsaimniekošana ir nesusi augļus.

Liepājas ezers pārtop jaunā veidolā

Tā saucamie jaunie laiki Liepājas ezerā iesākās pērn 20.jūnijā, kad spēkā stājās biedrības “Liepājas ezeri” un Liepājas domes, kā arī apkārt ezeram esošo pašvaldību pieņemtais nolikums par licencētās makšķerēšanas ieviešanu. Mērķis bija vairot un aizsargāt zivju resursus, kā arī sakārtot ezera teritoriju.
Par to, ka ezerā bija jāievieš kārtība, nešaubījās neviens, jo šajā ūdenstilpē tikai pāris gadu tālā pagātnē varēja vērot prātam neaptveramus skatus, kad, maluzvejniecībai sasniedzot augstāko nekaunības punktu, tīkli un dažnedažādi nelegālās zvejas rīki ezeru skaistināja pat gaišā dienas laikā, nemaz nerunājot par diennakts tumšajām stundām. Nelegālo zivju tīkotāju izķeršana nebija vienīgā problēma – raizes sagādāja arī straujā ezera aizaugšana un pārpurvošanās, jo tobrīd ūdenstilpē nenotika pļaujas darbi. Vēl jāatzīmē, ka, pirms pie ezera apsaimniekošanas ķērās biedrība “Liepājas ezeri”, zivju resursi nebija atjaunoti vairāk nekā desmit gadu, kas šādā situācijā, kad maliķu kļūst arvien aktīvāki, ir vienkārši neprāts.

Ir pozitīvas iezīmes

Gada laikā, protams, nav iespējams ezeru pārveidot par makšķernieku paradīzi, taču jau tagad jūtamas vairākas pozitīvas iezīmes, kas rāda, ka ezera sakārtošanas un zivju resursu pavairošanas ziņā viss iet uz labo pusi. Nenoliedzami lielākais pluss ir tas, ka beidzot nedaudz Liepājas pusē ierobežota maluzvejniecība. Pēc zivju inspektora Ģirta Liepiņa vārdiem, nelegālās zvejas cienītāji sastopami arvien retāk, taču tas nenozīmē, ka tie nekaunību metuši pie malas, jo, veicot reidus pa Liepājas ezera nostūriem, tomēr dažkārt gadās sastapties ar likumpārkāpējiem. “Lielākoties gan pēdējā laikā maluzvejnieki darbojas citās Liepājas rajona ūdenskrātuvēs,” piebilda Ģ.Liepiņš.
Priecē arī tas, ka gada laikā Liepājas ezerā iemājojuši vairāk nekā miljons zivju mazuļu, protams, daļa no tiem dažādu apsvērumu dēļ neizaugs un ies bojā vai migrācijas laikā apmetīsies cituviet. Taču noteikti, ja arī turpmāk viss ritēs šādā gultnē, pēc pāris gadiem vajadzētu būt redzamiem pirmajiem augļiem. Galvenokārt mūsu ezerā ielaisti zaļsvārču mazuļi, kuru izmēri bija, sākot no kāpura lieluma un beidzot ar līdacēniem, kuriem jau saskatāmi zobi.
Grūti spriest, vai zivju resursu pavairošanas rezultāti bija redzami maija sākumā Liepājas ezerā notikušajās spiningošanas sacensībās, kurās gūtie lomi bija tik iespaidīgi, ka pārsteigti par mačos gūto zivju daudzumu un svaru bija ne tikai sacensību organizatori, bet arī paši makšķernieki. Pēc copes lietpratēju domām, līdakai, lai pieņemtos svarā par vienu kilogramu, ir jāapēd vismaz 27 kg dzīvās barības. Pēc šādiem aprēķiniem var spriest, ka zaļsvārcei, lai sasniegtu mēra izmēru – 50 centimetru garum, jāaug apmēram divi līdz trīs gadi. Tāpat īsi pirms Līgo svētkiem copmaņu aprindas pārsteidza ziņa, ka Liepājas ezerā noķerts piecus kilogramus smags zandarts, kas, kā zināms, mūspuses ūdeņos ir īsts retums, un noķert šo plēsoņu ir katra kārtīga makšķernieka sapnis. Tagad lieki atgādināt, ka arī zandarti bija atjaunojamo zivju resursu skaitā, kas vērtējami ap 100000 zivju mazuļu.
Runājot par Liepājas ezera labiekārtošanu, biedrībai “Liepājas ezeri” ir viena pļaujmašīna, kas gandrīz diendienā strādā un gādā, lai ūdenstilpe būtu izbraucama un neturpinātos ezera aizaugšana jeb pārpurvošanās. Pērn, pēc makšķernieku domām, pļāvējs savu darbu padarīja godam, jo gan Otaņķu, gan Bārtas upes ietekas ezerā bija sakārtotas un viegli izbraucamas. Šogad jau sakārtota Otaņķes upe, bet tikko beigušies sakopšanas un pļaujas darbi Bārtas upē un tās ietekā.

Ko gaidīt nākotnē?

Lai vēlamo rezultātu panāktu vēl ātrāk, noteikti jāpalielina apgriezieni, ko biedrība “Liepājas ezeri” arī cenšas darīt. Šobrīd tiek meklēts vēl viens darbinieks, kas rūpētos par kārtību ezerā visas dienas garumā. Kā pastāstīja biedrības izpilddirektors Ēvalds Urtāns, šobrīd tiekot strādāts pie konkursa rīkošanas saimnieciskās daļas vadītāja amatam. Kandidāta galvenās prasības paredz, ka tam noteikti jābūt ar vadītāja apliecību gan automašīnai, gan laivai, kā arī būtu vēlama ieroča turēšanas atļauja. Tā kā darbinieks tiks pieņemts darbā ar pilnu slodzi, viņam nedrīkst būt citu blakus darbu. “Pašlaik konkurss it kā iestrēdzis, jo vairāki makšķerēšanas veikali nav norēķinājušies ar biedrību “Liepājas ezeri” par iztirgotājām licencēm, un tagad veikali organizācijai ir parādā ap 4000 latu,” uzsvēra Ē.Urtāns. Saimnieciskās daļas vadītāja uzdevums būs ne tikai rūpēties par zivju aizsardzību, bet arī gādāt par ezera sakopšanu, tādēļ, lai motivētu šo darbinieku pildīt savus pienākumus godprātīgi, viņa alga noteikti būšot vismaz 300 latu.
Runājot par zivju resursu pavairošanu, Ē.Urtāns atzina, ka šogad neesot paredzēts ezerā laist ne zandartu, ne līdaku mazuļus, taču nākamgad noteikti iesāktais tiks turpināts. Pēc biedrības “Liepājas ezeri” izpilddirektora vārdiem, pirmajiem augļiem vajadzētu būt jūtamiem nākamajā vasarā, jo tieši tad līdaku un zandartu mazuļi būs sasnieguši mēra lielumu.
Tāpat šā gada laikā tika diskutēts par jaunas attīrīšanas iekārtas iegādi, jo, kā zināms, tikai ar vienu pļaujmašīnu sakopt visu ezera teritoriju nav iespējams. Diemžēl šīs sarunas atdūrušās pie finanšu barjeras, un šobrīd jautājuma risināšana ir apstājusies.