Tveice nokaitējusi ne tikai zemi un gaisu, arī ūdens upēs, ezeros un dīķos ir sasilis gluži kā tikko slaukts piens. Tas sekmējis zaļaļģu savairošanos, tāpēc ūdenstilpēs mītošajām zivīm sāk trūkt skābekļa. Taču zivkopjiem nav iespēju, kā palīdzēt slāpstošajām dīķu iemītniecēm.

“No rītiem vēl izskatās, ka viss ir kārtībā. Taču, tuvojoties dienas vidum, kad saule pakāpjas zenītā, visām zivīm ir purniņi no ūdens laukā,” pastāstīja Kazdangas pagasta zivkopības saimniecības “Lilijas” līdzīpašniece Lilija Jonkuse. Šausmas pārņemot skatoties, bet par to neesot jābrīnās, jo ūdens sasilis līdz 26 grādiem. Arī naktis ir siltas, tāpēc atdzist tas nepagūst. Dīķu apsaimniekotāji zinot, kā šādās reizēs rīkoties, taču ar padomu vien nekas nav līdzēts. Ūdeni no netālu tekošās Alokstes nav iespējams uz dīķiem pārsūknēt, jo nelielā upīte pati ir izžuvusi gandrīz sausa. Kārtīgs lietus, kas ilgtu vairākas dienas, taču pagastam pāri šovasar neesot gājis. Kazdandzniece pauda cerību, ka debesis vistuvākajā laikā nāks zivju audzētājiem palīgā.
Līdzīgi apstākļi veidojas Imantam Doniņam piederošajā dīķsaimniecībā, kas izvietota Kalvenes pagasta teritorijā. Tomēr īpašnieks saglabā tikai viņam piemītošo optimismu. “Pagaidām mēs ar palīgu Arti Tapenieku vēl galā tiekam,” viņš saka, piebilstot, ka zivis diezgan regulāri tiek pārvietotas no vienas ūdenskrātuves uz citu. Tiklīdz kļūst redzams, ka skābekļa tām sāk trūkt, zivkopji steidzoties palīgā.
Imants Doniņš atcerējās, kā līdzīgos gadījumos rīkojušies kopsaimniecību gados. Toreiz naudas dažādiem glābšanas pasākumiem neesot žēlots. Lai vērstos pret zaļaļģu savairošanos, no Brocēniem vests un dīķos izkaisīts kaļķis. Taču privātam lauksaimniekam, kāds esot viņš, šādām lietām naudas nepietiek. “Tomēr mēs ar Arti degunus nenokaram, izlīdzamies, kā spējam, un vēl neviena zivs bojā nav aizgājusi,” Imants Doniņš teica, pastāstot, ka viņa palīgs esot no dēla Jāņa sievas Ingas Doniņas piederīgajiem un dzīvojot Liepājā. Taču jaunajam cilvēkam daudz labāk par bruģi patīkot lauki un viņš izmantojot katru brīvu brīdi, lai uzturētos pie dabas. Un arī strādātājs esot čakls. “Neviens darbs viņam nav par grūtu,” radagabalu uzslavēja pazīstamais zivkopis.