Šoruden plānots izdot grāmatu par Saļienu Sakas pagastā, Pāvilostas novadā. To veido novadpētnieki Kārlis Beihmanis un Mārtiņš Vesperis. Autori vēlas līdz jūnijam pabeigt materiālu vākšanu un apkopošanu, tāpēc lūdz atsaukties visus, kam saglabājušās kādas liecības par Saļienu, tās mājām, dzimtām un cilvēkiem.

“Īpaši interesē fotogrāfijas, kur būtu redzamas Saļienas muižas ēkas, Saļienas mežniecība, Zālīšu, Skruļļu un Treilonu veikali, Orgas mājas un Sarkanvalka mežsarga mājas. Tāpat arī Saļienas un Sarkanvalka kapi un citas vietas,” grāmatas veidošanā aicina iesaistīties M.Vesperis. Visu fotogrāfiju oriģināli tiks ieskenēti un atdoti atpakaļ īpašniekiem.

Grāmata iecerēta divās daļās. Vienā būs teikas, nostāsti un stāsti par Saļienas un Smikšu muižām, Saļienas ev. lut. baznīcu un kapsētu, Viļkalnu un Sarkanvalku. Ir apkopotas vairāk nekā 150 folkloras materiālu vienības. Otrajā daļā tiks publicētas fotogrāfijas par Saļienu – muižas, skola, dzirnavas, mežniecība, baznīca, veikali, klubs, bibliotēka, sabiedriskā dzīve, ļaudis, mājas un dzimtas no 19. gs. beigām līdz mūsdienām.

Saļiena pirmo reizi minēta kā Salene 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā. Vēlāko gadsimtu avotos minēta kā Salleenen vai Salleene. 16. gadsimtā Saļienas muiža piederēja Osten-Zakenu dzimtai. 1680. gadā celta pirmā Saļienas ev. lut. baznīca. 18. gadsimtā muiža piederēja Mirbahu dzimtai. Ļaužu atmiņās saglabājies daudz nostāstu par ļauno un nežēlīgo baronu Mirbahu. 1819. gadā Saļienas un Smikšu muižas robežās tika izveidots Saļienes pagasts, kas pastāvēja līdz 1912. gadam, kad to pievienoja Upesmuižas pagastam (tagadējais Sakas pagasts). 1833. gadā tika iesvētīta jaunuzceltā mūra baznīca. 1920. gadā agrārās reformas laikā Saļienas un Smikšu muižas zemi sadalīja vairāk nekā 57 jaunsaimniecībās, bet Saļienas muižas kungu māju nodeva Aizputes virsmežniecībai Saļienes mežniecības ierīkošanai.

1935. gadā Saļienā bija 1. pakāpes pamatskola, trīs veikali, ūdensdzirnavas, kokzāģētava un vilnas kārstuve, mežniecība, baznīca, kapsēta un draudze. 1945. gada maijā tika izveidots Aizputes sadzīves pakalpojumu kombināta Saļienas vilnas pārstrādes punkts, kuru slēdza 1968. gadā. 1946. gadā nodega Saļienas muižas kungu māja, no tās saglabājušās tikai drupas. 1947. gadā tika izveidots Saļienas ciems ar 82 saimniecībām un 430 iedzīvotājiem. No ciema 1949. gada 25. martā deportēja trīs ģimenes. Tai pašā gadā tika izveidots lauksaimniecības artelis “Sarkanais partizāns”. 1962. gadā Saļienas ev. lut. draudze pārtrauca savu darbību, un baznīca tika pakļauta postīšanai. 20. gadsimta 80. gadu beigās sākās tās atjaunošana, bet dažādu apstākļu dēļ tā netika pabeigta, palikušas tikai drupas. 1989. gadā Saļienā bija 24 iedzīvotāji, bet 2017. gadā Saļienā un Orgsaļienā bija apdzīvotas 13 mājas.