Pededzes vidusteces plašajās un veciem ozoliem bagātajās palienes pļavās, kas pavasaros nereti pārplūst, izveidota briežu un mežacūku audzēšanas saimniecība SIA “Mežsētas”.

Tagad glezno dzīvnieku skaits tajā jau pārsniedzis četrus simtus, taču īpašnieks Imants Pušpurs ar sievu Ināru un četriem dēliem, neraugoties uz dižķibeli un ar to saistītajām grūtībām, esot noskaņoti paplašināt saimniecību arī turpmāk, izveidojot aplokus arī otrpus upei, kur pagaidām atrodas tikai prāvi zivju dīķi un pirtiņa tūrisma cienītājiem. Viņi noskaņoti strādāt, lai briežu ganāmpulkā būtu aptuveni tūkstotis dzīvnieku.

Briežu audzēšana kļūst populāra

Sapni izveidot privātu šķirnes briežu audzētavu bijušais Rugāju puses mežsargs un kaislīgais mednieks kopīgi ar ģimeni esot lolojis jau sen. Šādu izvēli noteicis arī tas, ka apkārtējās zemes platības nav diez ko piemērotas lauksaimniekošanai. Arī šovasar saimniecībā audzējot tikai kartupeļus, ko ziemā izmantojot izbarošanai dzīvniekiem, bet graudus lopbarībai ziemas mēnešos iepērkot no paziņām. Ieceri īstenot Imantam Pušpuram izdevies tikai 2001. gadā, kad izstrādātais projekts saņēmis Eiropas Savienības atbalsta finansējumu. Kopumā mērķa īstenošanā investēts aptuveni pusmiljons latu, un saimnieki uzskata, ka tas bijis liels risks. Dēls Jānis teica, ka savu viedokli viņi nav mainījuši arī šodien, taču tas nekavējot darboties un kaldināt aizvien jaunus plānus. “Lai kaut ko sasniegtu šajā pasaulē, ir daudz jāstrādā un aiz sevis jāatstāj kaut kas labs,” mēdzot sacīt viņa tēvs.

 Finansējums vispirms atvēlēts aploku ierīkošanai no droša 2,4 metrus augsta stiepļu pinuma, kas spēj izturēt divarpus tonnu lielu triecienu. Tie atverot aptuveni 200 hektāru lielu platību, taču ar to darbs neesot pabeigts, jo saimnieki vēlas, lai dzīvnieki varētu justies brīvi un to apstākļi neatšķirtos no tiem, kas valda dabā, jo brīvestības gēns tajos neesot zudis. Lielas naudas summas iztērētas šķirnes dzīvnieku iegādei un lopbarības uzglabāšanai nepieciešamā pagraba un graudu glabātuvju būvei. Vaislas staltradži atvesti no Īrijas, Holandes, Polijas, Ungārijas un Lietuvas. Dārgākais no briežiem maksājis 4000 latu, taču tas esot nieks, salīdzinot ar katalogos norādītajām cenām, kur par izcilu dzīvnieku prasot līdz 160 tūkstošiem dolāru. Tagad četru asinslīniju pārstāvji savā starpā tiekot krustoti, un tādējādi jau iegūti veselīgi un glezni pēcnācēji. Nākotnē labākos, perspektīvākos eksemplārus paredzēts izmantot jaunu briežu dārzu veidošanai, bet mazvērtīgākos atvēlēs medībām vai gaļas ieguvei. Brieža izcilību nosaka ne tikai ragu kuplums, bet arī dzīvnieka eksterjera īpatnības. Tāpēc vairošanai izraugās pašas skaistākās mātes un teliņus, bet to attīstība, tāpat kā aploku drošība, nemitīgi tiekot uzraudzīta.

 SIA” Mežsētas” ir viena no pašām pirmajām šķirnes briežu audzēšanas saimniecībām, kas radīta Latvijā. Tagad, kad kopš tās izveidošanas aizritējuši nepilni desmit gadi, līdzīgu audzētavu skaits jau esot sasniedzis septiņdesmit un konkurence valstī kļuvusi jūtama. Taču tas esot arī stipruma pamats. Tāpēc pededzieši, piegādājot kolēģiem vaislas dzīvniekus, cenšoties visnotaļ sekmēt Latvijas Briežu audzētāju asociācijas nostiprināšanos. Taču, ja sabiedrības īpašnieki ar sava lēmuma pieņemšanu būtu aizkavējušies kaut par gadu, nez vai SIA “Mežsētas” izveidošana vispār būtu iespējama, jo drīz vien apkārtne ap tām izsludināta par dabas parku. Līdzāspastāvēšana briežaudzētājiem radījusi dažādas problēmas – viņi nedrīkstot būvēt iecerētos ceļus, esot aizliegts izcirst neperspektīvos kokus. Arī kompensācijas, kas pienākas zemes apsaimniekotājiem, viņi pagaidām saņemot visai pieticīgos apmēros.

Skaistums ir vārdos neizsakāms

Kad pie aploka ieejas no maisa silēs iebērtas auzas, dzīvnieki, dīžājoties ar kuplajiem ragiem, no iežogojuma tālākā gala, cits citu apsteidzot, žigli metas šurp, lai pamielotos ar gardumu. Tas ir varens un vārdos grūti izsakāms skats. Jāteic, ka šādu skaistumu ieraudzīt brīvā dabā nekad nav lemts. Saimnieka dēls Jānis pastāstīja, ka tālākajā aplokā, kur mājo briežu stiprais dzimums, auru laikā esot iespējams novērot pat briežu buļļu cīņas, kad tie, varenajiem ragiem klaudzot, cenšas noskaidrot savstarpējās attiecības un pārliecināties, kurš ir spēcīgākais un vingrākais ganāmpulkā. Bet bērni labprātāk dodoties pie aploka, kur mājo piemīlīgais stirnu buciņš Žiks, mežacūcēns Miķelis un briedēns Simsons, kuri, savstarpēji konkurējot, sacenšas par lielāku uzmanību un gardumiem.

 Kaut arī SIA “Mežsētas” atrodas Gulbenes rajona Strados pie divu novadu robežām un diezgan attālu no asfaltētiem ceļiem, tūristi izmantojot katru iespēju, lai briežu dārzu apskatītu, bet tie, kas to vienreiz jau redzējuši, alkstot šeit atgriezties atkal. Neslēpšu, ka arī mani pēc ciemošanās Pededzes krastu neparastajā staltradžu saimniecībā tāda vēlēšanās kņudina.

Peļņu cer iegūt nākotnē

Un tāds nebūt neesmu vienīgais. Audzētavu gadā, visbiežāk vasaras gaitā izejamajās dienās, apmeklējot ap 2500 interesentu. Lai aplūkotu plašāku apkārtni, to rīcībā nodoti skatu torņi, bet, aizbraucot no briežu dārza, viņi var iegādāties gaļas konservus, kas reizēm tiek ražoti vietējā cehā, kā arī smagos briežu ragus. Tie gan nemaksājot lēti. Par kuplākajiem tiekot atdoti pat simts latu. Jānis pastāstīja, ka nākotnē ragus plānots izmantot arī medikamentu ražošanai. Tad tie tikšot dzīvniekiem nozāģēti vēl mīksti. Līdz šim gan tieši no briežu audzēšanas jūtamus ieņēmumus saimniekotājiem iegūt neesot izdevies. I. Pušpurs uzskatot, ka tādi varētu būt iespējami, kad dzīvnieku pulks pārsniegs tūkstoti un briežu dārzs kļūs milzīgs, jo tikai tad varot plānot, ko darīt ar ganāmpulka pieaugumu. Viņaprāt, briežkopībā ieguldītie līdzekļi varētu sākt atmaksāties pēc kādiem septiņiem astoņiem gadu.

Jānis atklāja, ka uzņēmējdarbība sabiedrībā neesot balstīta tikai uz briežkopību, bet gan vairākiem virzieniem, tādēļ pagaidām, kaut arī briežaudzētājiem joprojām jāatmaksā kredīti, ekonomiskie samezglojumi to nogremdēt nespējot. Kaut arī gateris, kas arī nesa kaut kādus ienākumus, patlaban uz kādu laiku esot apturēts, paralēli briežu un mežacūku ganāmpulku vairošanai SIA “Mežsētas” sniedz transporta pakalpojumus un ar savu tehniku iesaistās ceļu būves projektu īstenošanā, kā arī nodarbojoties ar karpu, foreļu, samu, zušu un citu iekārojamu zivju audzēšanu dīķos, kas ierīkoti vecupes izskalotajos gultnes līkumos. Tādēļ nav brīnums, ka makšķernieki šo vietu ielāgojuši un nereti, lai gūtu kārotos lomus, turp dodas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Dabā tik biklās briežu mātes šeit nebaidās cilvēkbērna klātbūtnes.

SIA” Mežsētas” lepnums ir staltradži.

Stirnu buciņš Žiks ir pats draudzīgākais no aploku iemītniekiem.