“Liepājnieki ir labdabīgāki, optimistiskāki un ļoti patriotiski,” spriež pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” vecākā projektu vadītāja Oksana Kurcalte. Līdzīgi kā citās pilsētās, “Latvijas fakti” šovasar Liepājā veikuši sabiedriskās domas aptauju, skaidrojot, kā iedzīvotāji vērtē dzīvi mūsu pilsētā un kādas ir tās aktuālākās problēmas. Lai gan iedzīvotāji bieži mēdz šķendēties par dažādām nebūšanām, aptaujā secināts, ka lielākā daļa uzskata – dzīve Liepājā ir labāka nekā Latvijā kopumā.

Aptaujā noskaidrots arī Liepājas domes deputātu un Saeimā ievēlēto liepājnieku darbības vērtējums. Topa trijnieku veido Liepājas domes vadība, proti, visaugstāk novērtēts Uldis Sesks, kam seko Jānis Vilnītis un Gunārs Ansiņš. Ceturtajā pozīcijā ierindojies Māris Verpakovskis, samērā labu vērtējumu ieguvis arī Modris Šveiduks, kurš deputāta amata pienākumus sāka pildīt vien pagājušā gada nogalē, kad mandātu nolika Ģirts Kronbergs.

Vai šis tiešām ir uzskatāms par deputātu darba novērtējumu, vai aptaujas dalībnieki, sniedzot atbildes, tomēr vairāk vadījušies pēc atpazīstamiem uzvārdiem?

“Atpazīstamība spēlē lielu lomu, tāpat arī vērtējamība kā tāda, jo daļa respondentu tā arī pateica, ka viņi katru politiķi individuāli nevērtēs. Vieni sacīja, ka deputātus gluži vienkārši nepazīst un zina tikai Uldi Sesku. Būtu savādi, ja Uldim Seskam, kurš ilgus gadus bija Liepājas mērs, būtu zema atpazīstamība. Skaidrs, ka domes vadība ir visatpazīstamākā,” saka O. Kurcalte. “Deputātiem šī aptauja nav jāuztver kā laba vai slikta atzīme, jo daudzi aptaujātie sacīja: mēs jau nezinām, kurš iniciēja, piemēram, kādas ielas izbūvi. Tas, ka galā ir atbildīgās amatpersonas paraksts, nenozīmē, ka ideja un tās virzība nav nākusi no kāda cita deputāta. Cilvēki to saprot, tāpat arī, ka viņi nezina, kurš tieši vainojams tajā, ka ir lielas rindas pie ārstiem.

Aptauja zināmā mērā parāda arī, kā un cik lielā mērā liepājnieku noskaņojumu ietekmējusi varas maiņa pilsētā. Iepriekšējā aptauja veikta laikā, kad pilsētas mērs vēl bija Uldis Sesks un Liepājas partija domē strādāja koalīcijā ar “Saskaņu”. Šodien Liepājas partija strādā roku rokā ar Latvijas Reģionu apvienību un pilsētu vada Jānis Vilnītis.

Liepājas mērs gan atzīst – pret aptaujām viņš vienmēr bijis kritiski noskaņots. “Tendences, protams, tās parāda, tomēr aptaujāti salīdzinoši maz iedzīvotāju, līdz ar to kļūdu iespējamība ir kādi trīs, četri procenti,” spriež J. Vilnītis, piebilstot, ka atziņa pēc aptaujas ir, ka “ejam pareizā virzienā”, tomēr skaitļiem akli uzticēties nevar. “Ja būtu ticējis reitingiem, piemēram, pirms pašvaldības vēlēšanām, tad droši vien būtu metis plinti krūmos.”

Liepājas mēru “Latvijas faktu” aptaujā visvairāk mulsinājusi iedzīvotāju atbilde, ka viena no lielākajām problēmām pilsētā ir darba vietas, lai gan uzņēmēji aizvien vairāk sūdzas par darbaspēka trūkumu.

Uzziņai

Liepājas attīstības procesu rezultatīvie rādītāji – uzskati par situācijas izmaiņām dažādās jomās:

> pilsētas vides labiekārtošana (pozitīvi vērtējuši 90% liepājnieku; +6% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> aktīva un veselīga dzīvesveida veicināšana (89%; +13% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> aktīva dzīvesveida infrastruktūra (87%; +23% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> sporta attīstības veicināšana (87%; +13% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> kultūras un izklaides pasākumu piedāvājums (86%, salīdzinājumā ar 2016. gadu nav mainījies);

> sabiedriskā kārtība un drošība (74%; +9% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> ekoloģiskā situācija pilsētā (73%);

> pilsētas popularizēšana un tās tēls ( 71%; +10% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> tūrisma attīstība (70%);

> ceļu un ielu kvalitāte (69%; +16% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> sadzīves atkritumu apsaimniekošana (67%; +18% salīdzinājumā ar 2016. gadu).

Nedaudz rezervētāk nekā 2016. gadā vērtēta šādu pilsētas dzīves jomu attīstība:

> sabiedriskais transports Liepājā (pozitīvi 61%; –12% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> izglītības iegūšanas iespējas (59%; –15% salīdzinājumā ar 2016. gadu).

Viedokļi Liepājas sabiedrībā dalās, vērtējot šādu pilsētas dzīves jomu attīstību:

> pašvaldības sadarbība ar iedzīvotājiem (pozitīvi vērtēja 41% (+4% salīdzinājumā ar 2016. gadu, kritiski –35%);

> sociālās palīdzības un pakalpojumu nodrošināšana (pozitīvi 33% (–16% salīdzinājumā ar 2016. gadu), kritiski – 28% respondentu).

Biežāk kritiski tika vērtēta šādu pilsētas dzīves jomu attīstība:

> uzņēmējdarbības attīstība (pozitīvi 39% (+4% salīdzinājumā ar 2016. gadu), kritiski –48% (–9% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> nodarbinātības iespējas Liepājā (pozitīvi 36% (+22% salīdzinājumā ar 2016.g.), kritiski –57% (–26% salīdzinājumā ar 2016. gadu);

> veselības aprūpe (pozitīvi 29% (–8% salīdzinājumā ar 2016. gadu), kritiski – 61% (+6% salīdzinājumā ar 2016. gadu).

Avots: “Latvijas fakti”