Tiem lauku zemes lietotājiem, kuri līdz 31.augustam nebija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, zemes lietošanas tiesības izbeidzas. Taču viņi iegūst zemes nomas pirmtiesības uz bijušās zemes lietošanu, skaidro Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību koordinatore Ilze Goba. Tas dod iespēju bijušajiem lietotājiem turpināt zemes apsaimniekošanu, nomājot to no attiecīgās pašvaldības un maksājot nomas maksu pusprocenta apmērā no zemes kadastrālās vērtības.

Savukārt lauku zemes lietotāji, kas iesnieguši pieprasījumus par lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanu, ir ieguvuši tiesības to izpirkt par kadastrālo vērtību. Taču izrādās, ka tas pieprasījuma iesniedzējam neuzliek pienākumu obligāti šo zemi izpirkt, ja viņš kādu iemeslu dēļ zemi tomēr izpirkt nevēlas.

I.Goba skaidro, ka zemes izpirkšana jāveic līdz 2009.gada 30.decembrim. Ja zeme nav uzmērīta, tas jāizdara līdz 2008.gada 1.septembrim un attiecīgajai VZD reģionālajai nodaļai jāiesniedz zemes robežu plāns. Otra iespēja ir līdz 2008.gada 1.septembrim veikt priekšapmaksu, iesniedzot VZD apliecinājumu par zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas. Šajā gadījumā zemes uzmērīšana jāveic līdz 2009. gada 31.decembrim.

Lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšana bija iespējama kopš 1993.gada. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem, kopš zemes reformas sākuma lauku apvidos lietošanā piešķirtas 343000 zemes vienības, no tām jau izpirktas 230000 zemes vienības un lietošanā palikušas 113200 zemes vienības. Kopš 2005.gada 1.septembra, kad stājās spēkā Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, VZD saņemti pieprasījumi par vairāk nekā 80000 zemes vienību izpirkšanu, taču pieprasījumu apkopošana joprojām turpinās, jo zemes lietotājiem bija iespēja pieprasījumus sūtīt arī pa pastu. Tomēr jau tagad esot iespējams prognozēt, ka pašvaldību īpašumā paliks aptuveni 20000 zemes vienību.