Tuvojoties administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā, dažu politisko spēku pārstāvji nākuši klajā ar jauniem priekšlikumiem, kas paredz nopietnas izmaiņas pašlaik iezīmētajā jauno novadu kartē un arī citu statusu lielajām pilsētām.

Likumu sakārtošana

Partiju apvienības “Jaunā vienotība” līderis Arvils Ašeradens rosina ieviest citādu Latvijas teritoriju administratīvo dalījumu. Saskaņā ar viņa piedāvājumu par lielajām pilsētām būtu atzīstama Rīga un Jūrmala. Nākamais dalījums – lielās pilsētas ar novadiem vienotā administratīvajā teritorijā, par tādām būtu jānosaka Jelgava, Valmiera, Ventspils un Jēkabpils. Liepāja, Daugavpils un Rēzekne jāatzīst par lielajām pilsētām ar funkcionālo teritoriju.

“Nekādas revolūcijas te nav, tā ir tikai likumu sakārtošana,” “Kurzemes Vārdam” apgalvo politiķis. A. Ašeradens skaidro, ka “te sanāk kopā divas lietas”. Viena – Latvijā vēsturiski ir bijušas deviņas republikas pilsētas jeb lielās pilsētas. Otra lieta – pēc ekspertu ieteikuma pie reģionālās reformas ilgtermiņā esot pareizi veicināt sadarbību starp lielajām pilsētām un tām piegulošām lauku teritorijām un neesot iedomājama šo teritoriju attīstība bez skaidras integrācijas ar lielo pilsētu. “Šīs rekomendācijas izpilde radīja zināmu haosu. Neviens nestrīdējās, ka Rīga un Jūrmala ir lielas pilsētas, tad bija atsevišķi risinājumi Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei, bet tulkojumā pazuda Valmiera, Jēkabpils, Jelgava un Ventspils, kas vienmēr ir bijušas lielās pilsētas. Ņemot vērā, ka tās tika apvienotas ar lauku teritorijām, šīm pilsētām vairs īsti nebija savas definīcijas. Nācās strīdēties, vai Rēzekne ir lielāka par Jelgavu vai nav,” viņš stāsta.

Ar savu priekšlikumu A. Ašeradens sakārtojot šo jautājumu, lielās pilsētas iedalot trīs tipos. Rīgai un Jūrmalai nav savu lauku vai funkcionālo teritoriju, jo tādu nekad nav bijis. Tad ir pilsētas ar savām lauku teritorijām – Valmiera, Jēkabpils, Ventspils un Jelgava. Trešais tips – pilsētas, kurām šīs teritorijas nav pievienotas, bet, visticamāk, nākotnē tas notiks, šīs tiek sauktas par funkcionālām teritorijām. “Tām ir kopīgas attīstības institūcijas. Nav pareizi izglītības sistēmu savstarpēji sadalīt, skaidrs, ka lauku bērni brauks mācīties uz pilsētas skolām. Arī transports ir jāskata kā vienota sistēma. Līdzīgi mēs redzētu atkritumu saimniecību, komunālo saimniecību, iespējams, ir vēl kādi aspekti,” klāsta deputāts.

Ja visas svarīgākās jomas pilsētai un laukiem ir kopīgas, ar ko tad trešais tips atšķiras no otrā? “Šobrīd esam pārejas periodā. Ja likumdevējs ir lēmis, ka ir divas pašvaldības, labi. Protams, ir atšķirīga dienas kārtība lauku teritorijām un īpaši lielām pilsētām. Taču ir pēc iespējas jāveicina kopīgas funkcijas, kur tās ir saprātīgas,” norāda A. Ašeradens. Pilsētām ar funkcionālām teritorijām vienīgā atšķirība esot divas pašvaldības, kuras ir jāintegrē. Politiķis nosauc Valmieras piemēru, kur uzskatot, ka kopā ar lauku teritoriju attīstība būs dinamiskāka. Liepāja gan domā pilnīgi pretēji, arī Ventspils neko tādu negribot dzirdēt. “Likumdevējs vēl lems par šo. Gribu uzsvērt, ir nepareizi, ka neredzam un nesadarbojamies ar lauku teritorijām. Jo ātrāk to redzēsim kā vienotu veselumu, jo dinamiskāk attīstīsies reģions. Nav pareizi veidot nošķīrumu. Arī Liepājas gadījumā es redzu, ka ir daudz vairāk jāsadarbojas ar apkārt esošajām lauku teritorijām, tā nonākot pie efektīvas skolu sistēmas un ekonomijas transporta sistēmā,” atzīst A. Ašeradens.

Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis jau iepriekš konsekventi iebildis pret kopīgu teritorijas plānošanu un vairāku funkciju apvienošanu ar citiem novadiem, izņemot atkritumu apsaimniekošanu, kas jau ir kopīga. “Mēs vispār neatbalstām reformas virzīšanu uz priekšu,” viņš norāda. “Ņemot vērā krīzi un visu, kas sekos pēc tās, tā nav pamatota iecere. Jāsaprot, ka būs jāveic svarīgāki darbi, kas saistīti ar veselības un ekonomikas jomām.”

Kompromisa variants

Savukārt Ēriks Pucens no “KPV LV” nācis klajā ar priekšlikumu bijušajā Liepājas rajona teritorijā tomēr veidot divas teritoriālās vienības. Aizputes novadam pievienot Pāvilostas novadu, bet Lejaskurzemes vai Dienvidkurzemes novadā apvienotos Grobiņas, Priekules, Durbes, Nīcas, Rucavas un Vaiņodes novads.

“Man liekas, uz trešo lasījumu Saeimas balsojumos būs daudz pavērsienu, un es pieļauju, ka uzradīsies vēl novadi,” viņš prognozē “Kurzemes Vārdam”.

Ē. Pucens nepiemirst pieminēt, ka tieši viņa politiskais spēks panācis Liepājas atdalīšanu no lauku novadiem. “Toreiz teicu, ka apbraukāšu visus novadu vadītājus. Nebiju vēl uz Vaiņodi aizbraucis, jo tieši tad sākās ļoti aktīvs darbs ATR komisijā. Aizbraucu uz Grobiņu, uz Pāvilostu, pats esmu nedaudz tā kā aizputnieks, par Aizputi visu zinu. Sāka likties, ka, saliekot Aizputi ar Pāvilostu kopā, viņi nemaz tik daudz neatpaliek ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem no, piemēram, Līvāniem,” politiķis skaidro savu priekšlikumu. “Kāpēc tad man nepacīnīties par šādu Aizputes novadu, jo viņi ir dzīvotspējīgi. Tā kā Lejaskurzemē visu laiku ritējusi cīņa par novada centru Grobiņā vai Aizputē, šis varētu būt labs kompromisa variants.”

Ko par to saka Pāvilostas un Aizputes pašvaldību vadītāji? “Esmu viņiem uzrakstījis vēstules, jo tagad nesanāk īsti ar viņiem satikties. Uzzvanīšu tagad un braukšu ar viņiem parunāt. Zinu, ka Aizputei šis variants patīk,” atbild Ē. Pucens.

Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis saka, ka šai idejai esot savi plusi un mīnusi. Jau pirms kāda laika viņš bijis par to, lai bijušajā Liepājas rajonā taptu trīs novadi – Priekules, Aizputes un Grobiņas. “Pārējie kolēģi mani neatbalstīja, es piekritu vairākumam. Taču vienmēr esmu publiski teicis, ka Aizpute varētu būt atsevišķi, pieņemsim, ar Pāvilostu kopā. Lai viņam izdodas,” vēlējumā Ē. Pucenam nosmejas J. Grasmanis, pieļaujot, ka šis no deputāta puses varētu būt “arī tāds gājiens”. Viņaprāt, uz kādu laiku šāds novadu apvienības variants varētu būt labs.

“Man grūti komentēt,” spriež Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. “Es teikšu – ir vēl 99 deputāti, tad vēl kāds varbūt var iesniegt kādu priekšlikumu.”