Ņemot vērā to, ka Liepāja ir aktīvākā daudzdzīvokļu namu renovācijas projektu īstenotāja Latvijā, vēl vienas mājas atjaunošana varbūt nav nekas īpaši izceļams. Tomēr šajā gadījumā ir citādi – pēc teju divus gadus ilgiem būvdarbiem renovēta pirmā mūsu pilsētā uzbūvētā deviņstāvu ēka, kas atrodas Lielajā ielā 1. Tā ir dzīvojamā māja, ko noteikti var dēvēt par sava veida Liepājas vizītkarti. Ēka tagad ir ieguvusi jaunu izskatu, uz citu daudzdzīvokļu namu fona to izceļ ventilējamā fasāde un gaumīgie krāsu toņi. Mājas renovācija ir pabeigta, vēl tikai jāsakārto dokumentācija.

Pārliecināt nebija viegli

Pirmā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce par ēkas siltināšanu notika jau 2011. gada novembrī, un toreiz vienošanos panākt neizdevās, taču sarunas un risinājumu meklēšana turpinājās. Tikai 2015. gada aprīlī tika pieņemts pozitīvs lēmums, bet jau pēc dažiem mēnešiem SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs” (LNA) ēkai izstrādāja projektu. “Jau sākotnēji bija skaidrs, ka šīs mājas siltināšana atšķirsies. Daudzu skatījumā tā ir prestiža ēka. Liepājas mikrorajonos mums jau ir daudz renovētu ēku, taču šī nama sakārtošana kavējās dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, liela daļa dzīvokļu ir izīrēti, un no īpašniekiem vajadzīgos parakstus saņemt bija grūti. Iespējams, arī tas vairākus gadus nobremzēja renovācijas uzsākšanu,” stāsta LNA projektu vadītājs Toms Cīrulis.

Tāpat viņš uzsver, ka ēka ir nestandarta un līdz ar to renovācijas darbiem papildus bijusi būvvaldes prasība, ka daļai nama fasādes jābūt ventilējamai. “Tas nozīmēja izmaksu pieaugumu par aptuveni 25 000 eiro. Deviņstāvu ēkā ir 83 īpašumi. Dzīvokļi atrodas no otrā līdz devītajam stāvam, pirmā stāva telpas apsaimnieko komersanti. Nepieciešams, lai 67% dzīvokļu īpašnieku atbalstītu projektu, un tas ir daudz. Kaut arī mazākumā, tomēr katrā mājā ir iedzīvotāju grupa, kas vispār neko negrib mainīt vai nepiedalās balsojumā. Liela un bieži vien izšķirīga loma šajā darbā ir māju vecākajiem jeb kontaktpersonām,” stāsta T. Cīrulis.

Māja būvēta 1966. gadā, un kopš tā laika ēkai nopietni remontdarbi nebija veikti. “Iedzīvotāji apzinājās, ka ir nepieciešams remonts, tomēr, kā jau visu projektu apspriešanā, bažas radīja kredīta atmaksa. Viedokļi par to, kuri darbi būtu svarīgāki, vienmēr atšķiras. Uzstādījums bija – pilna ēkas renovācija, kas ietver gan apkures sistēmas pārbūvi no vertikālās uz horizontālo, lai varētu ieekonomēt uz apkures rēķina, gan nolietojušos logu nomaiņu un fasādes sakārtošanu, gan jumta un ventilācijas sistēmas atjaunošanu utt. Projekta apspriešana un saskaņošana notika pa etapiem. 2017. gada 2. maijā tas tika saskaņots ar finanšu institūciju “Altum”,” stāsta T. Cīrulis.

Jābūt ventilējamajai fasādei

Šī vairs nav vienīgā māja ar ventilējamu fasādi, tāda tā ir arī Liepājas Valsts tehnikuma ēkai. “Ventilējamā fasāde bija būvvaldes argumentēts priekšlikums. Tāda fasāde atšķiras gan pēc izskata, gan dod papildu priekšrocības uzturēšanai nākotnē. Ēkai, pirmkārt, uzlabosies gaisa apmaiņa, otrkārt, šādas fasādes sakārtošanai principā nav laika apstākļu ierobežojumu, piemēram, nepieciešamības gadījumā iespējams viegli atjaunot kādu fasādes posmu arī ziemā,” skaidro T. Cīrulis.

Tā kā ēka atrodas pašā pilsētas centrā, skaidrs, ka sabiedrība šim būvniecības procesam pievērsa pastiprinātu uzmanību. Izteica vērtējumus gan par krāsojumu, gan darba gaitu. “Pēc mājas fasādes pabeigšanas par krāsojumu lielākoties dzirdēti pozitīvi vērtējumi. Krāsojuma nianses savā ziņā ir gaumes jautājums, tāpēc uzskatu, ka šādos jautājumos mums jāuzticas speciālistu viedoklim,” teic LNA pārstāvis. Arhitekts izstrādāja projektu, piedāvāja savu redzējumu ēkas krāsojumam, tas apspriests arī ar mājas kontaktpersonām. “Sākotnēji bija runa, ka fasādei būs gaišāki toņi, taču, atklāti sakot, šāds risinājums ir pat labāks,” pauž mājas vecākais Helmuts Puteklis, piebilstot, ka iedzīvotāju viedokļi par nama vizuālo izskatu atšķiras, tomēr viņš nav dzirdējis kādu sakām, ka “tas nu gan nekam neder”.

Termiņu nācās pagarināt

2017. gada augustā izsludinātajā iepirkumā par būvdarbu veikšanu pieteicās tikai viens pretendents – SIA “Ekovalis Latvija”. “Toreiz mūs pašus apbēdināja būvnieku zemā aktivitāte, taču vienlaikus sapratām, ka projekts ir sarežģīts un būvnieku atturība skaidrojama ar ēkas atrašanās vietu, proti, kā pilsētas centrā nodrošināties ar sastatnēm, speciālo tehniku, būvmateriāliem. Ne mazāk būtiski ir tas, ka ēka robežojas ar citām būvēm, kas arī sarežģī renovācijas norisi,” atklāj T. Cīrulis.

Pēc tam, kad 2018. gada aprīlī sākās renovācija, radās vairāki procesu bremzējoši faktori – bija jāpārplāno balkonu stiprinājumi, vētra gandrīz norāva sastatnes. Vienlaikus netālu notika Lielās ielas rekonstrukcijas darbi, tāpēc gan iedzīvotājiem, gan tuvumā esošiem komersantiem un būvniekiem vajadzēja savstarpēji vienoties par draudzīgu līdzāspastāvēšanu, atceras T. Cīrulis.

SIA “Ekovalis Latvija” valdes priekšsēdētājs Guntis Šalts par renovācijas kavēšanos saka: “Ir divas lietas, kas būtībā kavēja būvdarbus – tā bija Lielās ielas rekonstrukcija, kuras dēļ mēs kādu laiku nevarējām pilnvērtīgi strādāt, jo nebija iespējams izvietot sastatnes, un otra lieta – nācās pārtaisīt balkonu stiprinājumus. Tas atklājās tikai tad, kad darbs jau bija uzsākts.”

Nereti gan sagatavošanās, gan būvniecība ievelkas ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Tas rada diskomfortu visām iesaistītajām pusēm, bieži rodas sarežģījumi komunikācijā pat par vienkāršām lietām. “Iedzīvotāji, nama apsaimniekotājs, domāju, arī būvnieks cerēja, ka renovācija noritēs veiksmīgāk un beigsies daudz ātrāk. Kavējumi šādos objektos rodas tāpēc, ka, mainot plānotos darbus vai atsakoties no kādas ieceres, jāveic grozījumi līgumā – tas paildzina jau tā sarežģīto procedūru. Sākotnēji grafiks nobīdījās, jo bija jārod jauns risinājums balkonu montāžai. Problēma parādījās tikai pēc veco balkonu demontāžas. Līdzīgi bija ar citiem, salīdzinoši nelieliem projekta uzdevumiem, kas bija saistīti gan ar darbu kvalitāti, gan aktualitāti. Katrs šāds notikums izraisa diskusiju, un vienošanās prasa laiku,” skaidro T. Cīrulis.

Objekta nodošanas termiņu nācās pagarināt, un aprēķinātais naudas sods būs zināms tikai pēc tam, kad viss process būs galā – nams nodots ekspluatācijā. Tie būs aptuveni 10% no būvniecības līguma summas. Uz jautājumu, vai pasūtītājam nevienu brīdi neradās doma par līguma laušanu ar būvnieku, T. Cīrulis atbild: “Kad projekta īstenošana rit pilnā sparā, tas nav labākais risinājums. Svarīgāk ir panākt, lai projekts veiksmīgi tiktu pabeigts. Šajā gadījumā termiņi tika pārkāpti, kad būvnieks bija uzsācis, bet nebija pabeidzis balkonu montāžu. Tas nozīmētu, ka, laužot līgumu, vairāki dzīvokļi uz nenoteiktu laiku paliktu vispār bez balkoniem. Un kāda tad izskatītos māja pašā pilsētas centrā!”

LNA uzskata, ka, par spīti krietni ieilgušajai būvniecībai, nama iedzīvotāji izturējušies ar sapratni. “Droši vien lielāko spiedienu no iemītniekiem izjuta mājas kontaktpersona H. Puteklis,” piebilst T. Cīrulis.

Varēja labāk

“Būvdarbu termiņš pārkāpts, un tas ir kārtīgs mīnuss, pat ja pret renovācijas kvalitāti mums šobrīd nekādu pretenziju nav. Ja darbā ir kādas nobīdes vai kļūdas, tās visbiežāk parādās garantijas termiņa laikā (pieci gadi – M. K). Tad uzņēmējam tās jānovērš,” pauž T. Cīrulis, piebilstot, ka mājas iedzīvotāji lielākoties tomēr esot apmierināti ar iznākumu. Arī vizuāli māja ieguvusi citu skatu, īpaši izceļas sētas puse. Tāpat iedzīvotājiem būtisks ir gan ietaupījums par apkuri, gan iespēja pašiem regulēt siltumu dzīvoklī. Par to prieku neslēpj arī H. Puteklis.

“Uzskatu, ka no savas puses izdarījām visu, kā bija plānots. Liepājā tagad ir par vienu pievilcīgu māju vairāk. Arī mūsu uzņēmumam tas bija izaicinājums, jo pirmo reizi renovējām ēku, izmantojot ventilējamo fasādi,” saka G. Šalts.

Mājas būvuzraugs Jānis Burģis laikrakstam gan neslēpj, ka atsevišķi risinājumi būvdarbu laikā varējuši būt labāki, taču darbs esot paveikts pietiekami labā kvalitātē, lai ēku varētu nodot ekspluatācijā. Laiks rādīšot, cik labi vai slikti paveikta renovācija.

Uzziņai

• Mājas pārvaldīšanas izdevumi, ieskaitot kredīta maksu – 1,20 EUR/m2.
• Apkures maksājums gada griezumā:
• – pirms renovācijas (energoaudita dati par pēdējām trim sezonām) – 0,96 EUR/m2,
• – pēc renovācijas (2019./2020. gada sezonā) – 0,23 EUR/m2.
• Projekta izmaksas – 710 742,81 eiro, “Altum” līdzfinansējums – 334 371,40 eiro.