Pa sniega pilnajiem mežiem pārvietoties tagad grūti gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tāpēc dzīvnieki biežāk uzturas izstumtu ceļu tuvumā.

Un cilvēkiem ar to jārēķinās – pa ceļiem jābrauc uzmanīgi, bet mežmalās der izlikt barību.

“Nevaru atbildēt, cik daudz dzīvnieku krīt, jo netieku iekšā mežā,” saka Valsts meža dienesta Dienvidkurzemes virsmežniecības inženieris Gunārs Freimanis. Taču mednieki savu kolektīvu pārraugāmajās teritorijās dzīvniekus patlaban ne tikai baro, bet arī skaita.

Ticamus datus, piemēram, par stirnu skaitu var iegūt, ja zināms, cik dzīvnieks apēd, cik liela platība tam nepieciešama – G. Freimanis skaidro, kā to var aprēķināt. Pavasarī šos datus apkopos. “Bet jau tagad redzama tendence ēdēju skaitam samazināties.”

Dzinējmedības Kurzemē vēl aizvien ir liegtas. Taču liegumu mežniecība var atcelt, ja vairāk nekā puse tās teritorijā esošo mednieku kolektīvu ziņo, ka apstākļi mežā mainījušies un sērsna vairs nav bīstama. Taču suņi medībās piedalīties nedrīkst, virsmežniecības inženieris uzsver, ka saimniekiem savi suņi jāsavalda. “Nupat mums bija zvans, ka divi suņi plēš briežu telēnu. Kamēr aizbraucām, telēns izlaida pēdējo garu.”

Medību likums nosaka: klaiņojoši suņi un kaķi ir pieskaitīti pie nelimitēti medījamiem dzīvniekiem visu gadu, bez īpašnieka piekrišanas.

Dina Belta
“Kurzemes Vārds”

Mednieki savās pārraugāmajās teritorijās dzīvniekus patlaban ne tikai baro, bet arī skaita.