”Ja nedarīsim tagad, kad tad? Ļoti jau ceram uz plus 28 grādu solīto siltumu, lai gan kas tam šobrīd varētu ticēt, ka tas kādreiz varētu pienākt,” saka mazdārziņā sastaptā nīceniece Rita Buličeva.

Nīceniece Aija Pūķe nāk ar redīsiem rokās. Viņai mazdārziņš ir dzīvesveids vairāk nekā 30 gadus.

”Katru dienu braucu uz darbu Liepājā, mazdārziņš man ir vaļasprieks, atpūta, relaksācija, pašu audzēts ir arī garšīgāks. Pārsvarā visi jau tagad dzīvo pilsētā, bet īpašums ir laukos. Darba iespējas laukos ir ļoti minimālas. Esam laimīgi, ka pilsēta ir tuvu. Ja nebūtu darba, tad noteikti man būtu lielie lauki, bet tad tas nebūtu vairs mazs dārziņš, tās nebūtu puķes vien,” viņa saka.

Aijai ir gan apstrādāts zemes pleķītis, gan divas plēves siltumnīcas. Plānots iegādāties vēl trešo ”siltummāju”. Tā būs no karbonāta seguma.

”Ar divām nepietika, man vajag vēl trešo. Jau esošās siltumnīcas man ir tomātiem, jaunajā plānoju gurķus, paprikas un visādus sīkumus,” saka mazdārziņa saimniece.

”Prieks, ka pamazām mazdārziņos apkārt parādās arvien jauni kaimiņi,” viņa novērojusi.

R. Buličeva apstrādā pēdējo zemes pleķīti, kurā plānojusi iesēt puķes. Pārējais viss jau zemē sasēts un sastādīts.

”Mazdārziņš ir visam tam, ko vajag ģimenei. Kartupeļi, burkāni, bietes, kāposti, sīpoli, ķiploki un vēl visa kā,” viņa uzskaita.

”Zemenes bija uzziedējušas, nokoda salnas, paliku zem agrotīkla tagad.” Zemi apstrādā ar frēzi, lāpstas laiki pagājuši, ar grābekli un kapli zemei tiek piešķirta papildu kvalitāte.

”Man ir 77 gadi. Kustība dārzā un dabā uztur mani pie dzīvesprieka,” teic nīceniece. Un darbojoties auksti nemaz neesot. Aktīvākie dārzos katru gadu neatkarīgi no laika iznāk jau martā.

Savukārt Vita Rone, kuru ”Kurzemes Vārds” sastop stādām zemenes, pastāsta, ka mazdārziņš ir sev un ģimenei.

”Mazdārziņš man ir četrus gadus, pirms tam tas bija manai mammai, es pārņēmu. Ir mums arī lieli lauki, kur audzējam dārzeņus tirgošanai tirgū,” stāsta V. Rone. ”Ir auksti, bet pamazām vien zemes darbi tiek apdarīti.”