Netīrāko pludmaļu sarakstā šogad iekļuvušas arī Liepājas centra un dienvidrietumu pludmale (682 un vairāk nekā 300 vienības). “Šie dati izraisīs jautājumu, vai Zilais karogs var būt Liepājā turpmākajās sezonās,” atzīmē kampaņas vadītājs Jānis Ulme.

Arī paši liepājnieki viņam norādījuši, ka tik slikta situācija pilsētas pludmalēs un arī jūrā nekad neesot bijusi. “Īpaši uz pludmali Karostā varētu attiekties tas, ka dzīvojam kovida otrajā gadā, un plastmasas iepakojums, kur ir daudz, lēnā garā sāk skaloties ārā. Tas uzliek papildu slodzi,” viņš stāsta.

Monitoringa laukums Karostā esot tāds, kas “uzsūc sevī visu, kas jūrā pie Liepājas ir”, taču centra un dienvidrietumu pludmales laukumos reti bijuši šādi skaitļi. Šī gada kampaņas rezultātos īpašs ir ar aci neredzamo plastmasas mazo vienību skaits, kas liecina par materiāla sadalīšanos.

“Šogad kaut kas ir pavisam nogājis greizi ar apsaimniekošanu,” uzskata J. Ulme.

“Pie elementāras regulāras sakopšanas nevarētu būt tāda situācija, ka Karostas pludmalē bērni spēlējas ar plastmasas maisiņiem un no kārbu detaļām ceļ mājiņas.

92 procenti tur ir plastmasas atkritumi, burtiski nosēts ar pamanāmiem gabaliem, ne tādiem, kas būtu izskaloti pirms stundas, tiem ir acīmredzami sauszemes avoti.”

Karostā pludmales uzkopj aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Tās vadītājs Vairis Šalms norāda, ka atkritumus abpus Ziemeļu molam vāc gan algotie darbinieki, gan skolēni, ir izvietoti gružu konteineri. “Plastmasas sīkie gabaliņi, kas tiek izskaloti no jūras ostas ietekmē – es nezinu, kā ar to cīnīties,” viņš saka.

Par centra un dienvidrietumu pludmali J. Ulme norāda, ka jau vairākus gadus redzams, ka savākšana vien nelīdz, ir vajadzīga prevencija, lai plastmasa tur vispār nenonāktu. “Apsekojot kafejnīcas un tirdzniecības vietas pludmalēs un piekrastē, labo piemēru īsti nav. Virkne vietu nav uzskatījušas par vajadzīgu ierobežot vienreizējo plastmasu, acīmredzot steigā nopirkti diezgan lieli krājumi,” viņš secinājis.

Ekspedīcijas laikā uz 100 metriem piekrastē vidēji atrastas 266 atkritumu vienības, sasniedzot jaunu Latvijas piekrastes tīrības antirekordu.

Kopumā lielākie piesārņotāji joprojām ir dažādi grūti identificējami plastmasas izstrādājumi, kas jau veido 29% no visiem atkritumu veidiem piekrastē, tiem seko plastmasas maisiņi – 12%. Plastmasas atkritumu īpatsvars desmit gados pieaudzis no 50 līdz 66%, ziņo kampaņas “Mana jūra” rīkotāji.

Pēc iepazīšanās ar kampaņas datiem komentārus par situāciju un iespējamiem risinājumiem Liepājas Komunālā pārvalde un Vides daļa sniegs pēc dažām dienām.