Liene Kupiča, Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Cik vakcinēto skolēnu?
IZM informē, ka, ierodoties izglītības iestādē, skolēnam būs jāuzrāda papīra vai digitālā formā sertifikāts vai Covid-19 testa negatīvais rezultāts. Tiem skolēniem, kuriem būs šis sertifikāts, siekalu testi nebūs jāveic.
Vispārizglītojošo skolu skolēniem pirmie siekalu testi būs jānodod jau pirms mācību gada sākuma – laika posmā no 23. līdz 30. augustam. Ministre Anita Muižniece pieņemtos noteikumus raksturo kā ”ieejas principu” vispārizglītojošās skolās, lai droši varētu strādāt un mācīties klātienē. Viņa informēja, ka testēti tiks visi skolēni no 1. līdz 12. klasei, kā arī profesionālajās izglītības iestādēs pēdējo kursu audzēkņi.
”Sarunās ar Veselības ministriju esam vienojušies, ka šis vienas nedēļas posms pirms jaunā mācību gada sākuma ir optimālais scenārijs, lai laboratorijas spētu izpildīt kapacitāti. Svarīgi, lai skolu vide ir droša, cik maksimāli iespējams,” preses konferencē pēc 10.augusta Ministru kabineta sēdes sacīja ministre.
Turpmākā testēšana mācību gada laikā notiks pēc Slimību profilakses un kontroles centra noteiktās regularitātes – šobrīd plānots, ka reizi nedēļā. Testēšanu apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem.
Covid-19 testa veikšana notiks sadarbībā ar laboratoriju, kurai izglītības iestāde ar tai piešķirtajām tiesībām būs jānodod skolēnu dati, lai varētu plānot un organizēt testēšanas procesu un kārtību. ”Kurzemes Vārds” Liepājas un Dienvidkurzemes novada dažās lielākajās izglītības iestādēs noskaidroja, ka pagaidām tās vēl nav apkopojušas datus par vakcinēto skolēnu no 12 gadu vecuma daudzumu, taču noteikti tas būs pirmais darbs skolu vadībām un klašu audzinātājiem.
Grib mācības klātienē
”Mēs, protams, esam par klātienes mācībām. Darīsim visu maksimāli iespējamo, lai varam strādāt kopā ar bērniem,” uzsver Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Urbāne. Dienvidkurzemes novadā šī ir lielākā skola, kuru apmeklē ap 920 bērni. Viņa teic, ka kolektīvā vakcinējušies nav vien pāris pedagogu. ”Visas šīs lietas sakārtosim, viss ir atrisināms.”
Aizputes vidusskola, kurā izglītojas ap 500 audzēkņiem, ir viena no tām izglītības iestādēm, kas zina, ko nozīmē organizēt Covid-19 testēšanu, jo šo pieredzi guva pavasarī, kad pēc infekcijas vairākiem uzliesmojumiem gan pašvaldībā, gan skolā atsāka mācības klātienē. ”Mūsu skola ir liela, pēc mūsu pieredzes, testēšanas darbs tas tiešām ir ļoti nopietns un apjomīgs. Taču arī tagad mēs to darīsim,” saka direktore Gunta Vīdnere.
”Ja būs iknedēļas testēšana, tad pozitīvie gadījumi tūlīt tiks konstatēti, to klasi varēs izolēt, bet pārējiem varēs turpināt mācīties.” Pedagogu vidū vakcinācijas aptvere ir ap 95 procentiem. ”Kuri vēl nav to izdarījuši, to vēl pēdējās dienas dara,” viņa piebilst.
”Skolai ir jābūt gatavai pie jebkādiem valdības lēmumiem. To jau parādīja pagājušais mācību gads, kad bija jāpielāgojas katrai situācijai, lai maksimāli skolēni varētu iegūt kvalitatīvu izglītību,” saka Jāņa Čakstes Liepājas 10.vidusskolas direktore Inta Freiberga. ”Par valdības pieņemto lēmumu zinām, bet tas vēl nav līdz galam noslīpēts, jo, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi – izplāno vienu, bet lēmums tiek mainīts vai atcelts, gribam sagaidīt gala lēmumu. Prātā iztēlojamies, kā tas varētu notikt, bet ir vēl daudz neatbildētu jautājumu, bet vajag precīzas un konkrētas atbildes, lai arī viss skaidrs būtu ne tikai skolām, bet arī vecākiem, kuri ir daudz vairāk satraukti. Bet to, ka jāmācās klātienē, vienisprātis, manuprāt, ir ikviens,” norāda direktore. Šajā skolā izglītojas vairāk nekā 860 skolēni.
Bažīga gan ir Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere: ”Saprotu, ka testu organizēšana skolēniem būs valsts apmaksāta programma, bet reāli ikdienā to nodrošinās skolas personāls. Testēšana ir liels un smalks loģistikas pasākums. Skaidrs, ka tā būs mūsu ikdiena – visi būsim ļoti nodarbināti. Var pietrūkt laika pilnvērtīgi koncentrēties uz izglītības saturu un zināšanu kvalitāti.”
Vecāki atbalsta skolēnu siekalu testu
Aptaujājot vecākus par jaunā mācību gada klātienes mācību noteikumiem, ”Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka vecāki atbalsta skolēnu siekalu testu veikšanu, jo nevēlas, lai bērni mācītos attālināti, taču ne visas ģimenes ar skolas vecuma bērniem steidz vakcinēties.
”Bērnu vakcināciju pilnībā neatbalstu, jo dabīgā imunitāte viņiem nav nobriedusi, ar katru poti tā tiek nedabīgi sapurināta. Ja veic siekalu testus, tad pret tiem man nav pretenziju, citi testi gan bērniem ir traumējoši,” saka trīs skolēnu mamma, farmaceite Kristīne.
Viņas ģimenē ir 11 un 13 gadus vecas meitas un dēls, kurš šogad vēl pirmsskolnieks.
”Mēs ar vakcinēšanos vilksim garumā, cik vien iespējams, kaut gan, jāatzīst, spiediens pieaug. Nu skolotāji ir neapskaužamā situācijā – kā bērniem vajadzīga laimīga mamma, tā skolēniem laimīgs un brīvdomīgs skolotājs. Nez, vai piespiedu vakcinēts tāds var būt – uzspiežot rodas pretreakcija.”
Arī Ilze, kurai ir divi bērni – 11 gadus vecs dēls un 15 gadus veca meita, skolēnu testēšanu uzskata par labu variantu. ”Nekad tā nebūs, ka visi būs vakcinēti,” uzskatu pauž liepājniece. Viņas meitai ir iespēja vakcinēties, neprasot vecākiem atļauju, taču paļaujas uz pieaugušajiem. Taču ko darīs, ja bez skolas gribēs aiziet uz pasākumiem, kur prasīs sertifikātu vai testēties un izmaksas būs no savas kabatas jāsedz? ”Bez daudz kā var iztikt, bet vienu reizi gadā, ja dikti vajadzēs, testu uztaisīsim. Nekur īpaši neesam gājuši līdz šim, atpūšamies brīvā dabā, bet ārpus mājām tāpat dodamies reti,” viņa pauž savu nostāju.
Liepājnieces Inetas Jermoļenko ģimenē, kurā ir divas skolnieces, ir vakcinējušies visi, līdz ar to siekalu testi nebūs meitu skolas gaitu ikdienas darba kārtībā. Jaunākajai meitai ir 13 gadi. Viņa mācās klasē, kurā ir 16 bērni. ”Sapratu jau laikus, ka ir jāvakcinējas. Skolotāja atsūtīja, ka, ja vēlas piedalīties dziesmu svētku gājienā, jābūt vakcinētiem vai jāveic tests. Pēcāk jau jaunākās meitas peldēšanas treneris informēja, ka baseinā varēs darboties vakcinētie, pārējiem būs sausais treniņš ārā. Sapratu – šis ir tikai sākums, jo nāk septembris, skola,” stāsta mamma.
Viņa norāda, ka skolas laikā arī notiek visādi pasākumi. ”Negribas, lai bērni tādēļ būtu ierobežoti un dalīti – kāpēc mēs varam vai kāpēc es atkal nevaru kaut kur iet?”
Ineta uzsver, ka jebkurā gadījumā tiem, kuri to var un atļauj vakcīnas saņemšanas vecums, vieglāk ir vakcinēties, un turklāt tas ir bez maksas.
Vakcinēti 72 procenti Liepājas skolu personāla
Liepājas izglītības pārvalde īstenojusi pedagogu un skolu tehniskā personāla aptauju, iegūstot datus par vakcinācijas aptveri Liepājas izglītības iestādēs. Anketas liecina, ka rādītāji ir augstāki nekā valstī kopumā. Izglītības pārvalde iecerējusi līdz septembrim sasniegt 80%.
10. augustā izglītības iestādēs Liepājā kopumā vakcināciju noslēguši 72% darbinieku, tostarp 70% pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo un 74% vispārizglītojošo skolu darbinieku, rāda iegūtā informācijā. Tikmēr valstī kopumā vakcinēti 64% skolās nodarbināto.
“Līdz simts procentiem, protams, vēl ir tālu, bet situācija nav tā sliktākā,” vērtēja Kristīne Niedre-Lathere. Pirms vasaras atvaļinājumiem Liepājā vakcinējušies bija ap 850 pedagogu un tehnisko darbinieku, šobrīd vakcinējušies aptuveni 1560 no kopumā 2172 izglītības iestādēs nodarbinātajām personām.
11 Liepājas izglītības iestādēs vakcinējušies vairāk nekā 80% nodarbināto, tostarp sešos bērnudārzos un piecās skolās. “Tomēr ir arī pasīvākas izglītības iestādes, kurās šī aptvere ir vien nedaudz virs 50%,” norādīja K. Niedre-Lathere.
“Nekādā gadījumā neesmu par obligātu vakcināciju, bet anketas rezultāti ļauj uzskatīt, ka sekmīgas komunikācijas gadījumā un, nodrošinot speciālistu un mediķu konsultācijas, varam sasniegt vakcinācijas aptveri virs 80% visās Liepājas izglītības iestādēs līdz 1. septembrim,” norādīja K. Niedre-Lathere
Runājot par iemesliem, kas Liepājas pedagogus un skolu tehniskos darbiniekus atturējuši no vakcinācijas, tie dalāmi trīs kategorijās: vispirms ir gados jauni ļaudis, kas nav pārliecināti par to, kādas sekas vakcinācija var atstāt uz cilvēka reproduktīvo sistēmu, otrajā kategorijā ietilpst pensijas vai pirmspensijas vecuma pedagogi, kuriem ir zināmas veselības problēmas, arī dažādas alerģiskas slimības un trūkst pārliecības par to saderību ar Covid-19 vakcīnu, savukārt trešajā kategorijā ietilpst tie nodarbinātie, kuri gaidījuši “Jensen” vakcīnas, proti, vienreizēju vakcināciju, viņa skaidroja.
“Aicinu ģimenes ārstus runāt ar ikvienu no pacientiem un stāstīt par vakcīnas efektivitāti un nepieciešamību, lai sagatavotos nākamajam epidemioloģiskajam vilnim, jo signāli par to ir jau tagad. Redzam, ka saslimušo skaits pieaug straujāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Tie ir ticami dati, kas liek pieņemt lēmumu pasargāt sevi un savus līdzcilvēkus no smagas saslimšanas gaita.”
“Attiecībā uz trešo kategoriju – rīcība jau notiek. No 13. līdz 16. augustam, sadarbojoties ar pašvaldību, būs organizēta iespēja pedagogiem un skolu darbiniekiem vakcinēties tieši ar “Jensen” vakcīnām. Šie datumi izvēlēti tāpēc, ka tas dod absolūtus garantus, ka 1. septembrī varam mācības uzsākt klātienē,” atklāja K. Niedre-Lathere.
Viņa pauda gandarījumu, ka šī brīža rādītāji sasniegti ar brīvprātības principu. “Esam pietuvojušies labam ceļam, jo runas par obligāto vakcinēšanos radīja lielas bažas, domājot par pedagogu skaitu. Saskaramies ar personāla trūkumu pirmsskolas izglītības iestādēs. Neizdodas vienmēr nodrošināt divu pedagogu klātesamību grupiņā. Arī vispārizglītojošajās skolās ir aktuālas vakances un skaidrs, ka piespiedu vakcināciju pedagogu trūkumu būtu tikai palielinājusi, tā jau būtu jauna, liela problēma izglītības nozarē kopumā.”
