Lai gan sniega segas izveidošanās mūspusē šogad ir aizkavējusies, mednieku kolektīvi darbojas ar apbrīnojamiem panākumiem. Kā informēja Liepājas Virsmežniecības inženieris Ainars Dadzis, pelēči Lejaskurzemes biezokņos nav retums, tādēļ oktobrī un novembrī katru nedēļu rajonā esot nomedīts pa vienam vilkam. Visvairāk vilku rindas paretinātas Nīcas mežniecības teritorijā, kur saimnieko medību kolektīvs “Kings”. Pavisam šejienes mežos līdz šim bija nomedīti trīs pelēči, un arī ceturto no tiem, kas bijis prāvs vilku tēvs, šoreiz Bārtas mežaudzēs nogāzuši tieši “Kinga” snaiperi.

Nīcas mežniecības mežzinis Andis Ozoliņš teica, ka vilki manīti gan vienā, gan otrā mežaudzē pat dienas laikā, taču tie izturoties piesardzīgi un tuvumā tiem tikt neesot nemaz tik vienkārši. Pa vienam jēru zaglim nomedīts Aizputes, Priekules un Sakas mežniecībās. Ainars Dadzis uzskata, ka tas ir veiksmīgs sākums, jo vilku medības, ja vien nebūs izsmelts valstī noteiktais limits, turpināšoties līdz 31.martam. Valstī kopumā līdz 1.decembrim bija nošauti sešdesmit vilki.

Sekmīgi risinoties arī lapsu un citu zvēru medības. Lai pārbaudītu efektivitāti no gaisa vairākkārt veiktajai vakcinēšanai pret trakumsērgu, Pārtikas un veterinārā dienesta vadītāji aicinājuši medniekus analīžu veikšanai iesniegt nomedītās rudastes un jenotus. Pārtikas un veterinārā dienesta speciālists Sandris Vecbaštiks teica, ka pavisam šajā sezonā analīzēm paredzēts nomedīt 120 lapsu un 80 jenotsuņu. Par katru analīzēm nodoto lapsu tiekot maksāti 7 lati. Mednieki labprāt sadarbojas ar veterinārajiem darbiniekiem un katru pirmdienu atgādā laboratorijai nomedītos dzīvniekus.

 Ainars Dadzis pastāstīja, ka no 1.decembra atļautas arī lūšu medības. Tomēr viņš domājot, ka tikmēr, kamēr nebūs uzkritis sniegs, panākumus šajā medību jomā gaidīt esot lieki.