Līdz maija beigām Ceļu satiksmes drošības direkcija piedāvā iedzīvotājiem reģistrēt savu velosipēdu bez maksas.

Kā informēja CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste, cilvēku atsaucība ir jūtama, taču pateikt precīzi, cik konkrēti liepājnieku šo iespēju ir izmantojuši, nevar, jo katram to ir iespējams izdarīt CSDD piedāvātajos e-pakalpojumos.

CSDD veloreģistrs darbību sāka 2010. gada 4.decembrī, un ir izveidots ar mērķi vieglāk identificēt velosipēdu zādzības gadījumā, pasargāt pircēju no zagta velosipēda iegādes, kā arī sniegt priekšstatu par velosipēdu lietotāju aptuveno skaitu valstī. Līdz šim Latvijā darbojās vairāki neoficiāli veloreģistri, kurus atpazīstamības un sadarbības ar policiju trūkuma dēļ gan izmantoja tikai retais velosipēda īpašnieks, tādējādi CSDD kļūs par vienīgo oficiālo Latvijas veloreģistru, kurā iesniegtā informācija tieši tiks nodota policijai velozādzību gadījumu risināšanai. Reģistrācija ir brīvprātīga, un jebkurš velosipēda īpašnieks jau tagad var reģistrēt savu velosipēdu elektroniski CSDD mājas lapā vai dodoties uz jebkuru CSDD nodaļu.

Lai gan vienotā velosipēdu reģistra veidošanas nolūks ir aizsargāt šo tik populāro pārvietošanās līdzekļu īpašniekus no zādzībām, tas tomēr nedod garantijas, ka braucamrīku nenozags, norāda A.Jekste. Viņš aicina cilvēkus pašus parūpēties par drošību, piemēram, iegādājoties speciālas atslēgas. ”Ja divriteni nozog, reģistrā norādītā informācija var palīdzēt to identificēt. Var gadīties, ka, pateicoties tam, kādā garāžā uzieti velosipēdi atkal var nonākt pie sākotnējiem saimniekiem un ja pa ielu brauks zaglis ar nozagtu velosipēdu, tad policijai pēc rāmja numuru CSDD reģistrā būs ātri iespējams atrast īpašnieku,” par pozitīvo pastāsta A.Jekste. Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse apliecina, ka, saņemot informāciju par ”aizdomīgu” velosipēdu, policijas dežūrdaļā tiek pārbaudīti arī dati, kas ievadīti CSDD izveidotajā velo reģistrā. ”Tas notiek paralēli policijas iekšējai datu bāzei par zagtām, meklēšanā esošām mantām,” sacīja J.Knīse.

Lai reģistrētu savu divriteni, nepieciešams zināt velosipēda marku, modeli un rāmja numuru, kā arī jāpievieno divas fotogrāfijas – velo kopskats un rāmja numura tuvplāns. ”Nekādi citi dokumenti nav vajadzīgi, jo cilvēks pats uzņemas atbildību un apliecina, kas tas ir viņa braucamais,” pārliecināts A.Jekste. Jāatzīmē, ka velosipēda reģistrāciju var veikt pilngadīga persona, bet bērnu riteņus reģistrē vecāki, aizbildņi vai aizgādņi.

”Nākamais solis par ko tiek domāts, ir tāds, ka reģistrētajiem velosipēdu īpašniekiem varētu izsniegt hologrammas, ko būtu jāpielīmē divritenim. Taču, kad tas varētu notikt, nevaru vēl pateikt. Iespējams, tas tiks realizēts caur CSDD vai veloveikaliem. Arī tas, protams, nepasargās velosipēdus no nozagšanas, bet potenciālajam garnadzim tā būtu kā zīme, ka šis velosipēds ir reģistrēts CSDD veloreģistra datubāzē un līdz ar to būtu grūtāk realizējams,” ieceres ieskicē A.Jekste.

Diemžēl šobrīd nav iespējams reģistrēt tos velosipēdus, kas, piemēram, sametināti no dažādām vecu riteņu detaļām. Šādiem pašizgatavotiem velosipēdiem nav rāmja numurs, ko piešķir ražotājs, un kas ir nepieciešams reģistrācijai. Iespējams, šādu braucamrīku reģistrācija būs izdarāma kaut kad nākotnē.

”CSDD nesen izveidotais velosipēdu reģistrs būs efektīvs līdzeklis velozādzību apkarošanā vien tad, ja velosipēdu reģistrēšana kļūs par pašsaprotamu lietu katram iepriekš lietota vai jauna velosipēda īpašniekam,” uzskata A.Jekste, aicinot to neatlikt uz 31.maiju, lai CSDD veloreģistrs netiktu pārslogots. Jāatzīmē, ka 25.maija rītā veloreģistrā fiksēti 2729 divriteņi!

Bezmaksas velosipēdu reģistrācija ir izsludināta kampaņas ”Velosipēdu redzi?” laikā līdz maija beigām.