Vairākas Liepājas rajona pašvaldības ir izveidojušas SIA, kas pārņem komunālo saimniecību no pašvaldībām. Reorganizāciju piekritēji uzskata, ka tādējādi komunālās saimniecības finanses kļūst pārskatāmākas un tās darbu iespējams optimizēt. Taču pastāv arī uzskats, ka ar šādu reorganizāciju nevajadzētu steigties, pirms nav notikusi jaunu novadu izveide.

Dara to pašu, ko trīs firmas Liepājā

Lielākajā daļā rajona pašvaldību pastāv Komunālā daļa, kas nodarbojas ar komunālo pakalpojumu sniegšanu, taču juridiski nav atdalīta no pašvaldības. Pērn šādu atdalīšanu veica Grobiņas Pagasta padome, izveidojot SIA “GP komunālserviss”. Tas ir uzņēmums, kas viens pats pilda tās pašas funkcijas, kuras Liepāja veic trīs uzņēmumi – SIA “Vecliepāja”, akciju sabiedrība “Liepājas enerģija” un SIA “Liepājas ūdens”. “Mūsu saimniecībā ietilpst katlumājas, kurtuves, ūdenstorņi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī ap 40 dzīvojamo namu apsaimniekošana,” stāsta SIA “GP komunālserviss” vadītāja Evita Pūķe. Apjoms esot pietiekami liels, lai par darba trūkumu sūdzēties nevarētu.

Pagājušo gadu uzņēmums beidzis ar zaudējumiem, kas radušies debitoru parādu dēļ. Kā būs šogad, vēl nav zināms, taču ar parādniekiem tiek regulāri strādāts. Par komunālajiem pakalpojumiem ziemas laikā SIA “GP komunālserviss” ieņēmumus plāno ap 10 tūkstošiem latu mēnesī, citos gadalaikos – pieci līdz seši tūkstoši latu mēnesī. Apkure izmaksā ļoti dārgi, jo šogad paaugstināja cenu kurināmajam – skaidām, ko izmanto uzņēmuma katlumājās. Kādreiz tās bija ļoti lētas, taču tagad Eiropā ļoti labi pērkot no skaidām fasētās granulas un briketes, tāpēc jāmaksā vairāk, lai kokmateriālu pārstrādes firmas pārliecinātu tās pārdot tepat, nevis eksportēt. Tāpēc arī tiek plānots, ka Cimdeniekos vajadzētu pāriet uz gāzes apkuri, kas iznāk lētāk, neraugoties uz to, ka arī šis dabas resurss regulāri sadārdzinās.

“Es uzskatu, ka SIA izveidošana ir devusi vairākas priekšrocības. Gan izdevumi, gan ieņēmumi ir pārskatāmāki, daudz vienkāršāka ir arī iepirkumu procedūra, vieglāk piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Cita lieta, ka pagaidām bilance nav tik spīdoša, lai varētu startēt kādā no programmām,” piebilst E.Pūķe.

Vērtēt varēs pēc laika

Šogad jaunu komunālo uzņēmumu SIA “Medzes KS” izveidojusi arī Medzes Pagasta padome, tajā no 1.decembra strādā arī jauns vadītājs Ģirts Lasis. Arī pašvaldības vadītāja Dzidra Cobele uzņēmuma izveidi pamato ar to, ka diezgan sarežģītā saimniecība tādējādi kļūst pārskatāmāka. Bez tam pašvaldībai vairs nav klapatu ar reģistrāciju par PVN maksātāju, jo, kā zināms, no šā gada jūlija siltumenerģija tika aplikta ar PVN piecu procentu apmērā. Un nu siltumenerģijas piegādātājs ir SIA “Medzes KS”. Kādi būs uzņēmuma saimniekošanas rezultāti, esot pāragri spriest. Vajag ļaut tam kādu brīdi pastrādāt. Taču Dz.Cobele ir noskaņota optimistiski.

Komunālā saimniecība nodalīta arī Vērgalē. Vietējās pašvaldības vadītājs Jānis Vitrups gan norādīja, ka pašlaik ir izveidota pašvaldības aģentūra, kas nodarbojas ar komunālo pakalpojumu sniegšanu. Tā darīts, jo pašvaldība nevēlējās uzreiz dibināt SIA, kurai parādnieku dēļ būtu negatīva bilance. Taču Vērgales Pagasta padomes mērķis ir nākotnē aģentūru pārveidot par SIA, jo uzskata to par labu komunālo pakalpojumu sniegšanas veidu.

Līdzīgi rīkoties grasās arī Durbes Novada dome. “Mēs pašlaik pētām Grobiņas Pagasta un Medzes pašvaldības pieredzi, un, visticamāk, rīkosimies līdzīgi,” sacīja Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds. Vēl tikai esot jādomā, vai dibināt pašvaldības aģentūru vai SIA, taču skaidrs, ka ūdenssaimniecība, siltumenerģija un namu apsaimniekošana no pašvaldības tiks nodalīta. Bez tam atsevišķai uzņēmējsabiedrībai esot vienkāršāk atgūt PVN nekā pašvaldībai.

Iesaka nesteigties

“Neviens likums neparedz, ka komunālā saimniecība pašvaldībām ir jānodala, izveidojot atsevišķu uzņēmējsabiedrību. Tātad tā ir tikai pašu pašvaldību iniciatīva. Tām ir šādas tiesības, un, ja pašvaldības uzskata, ka šādi spēj labāk nodrošināt komunālās saimniecības funkcionēšanu, nekā nosodāma tur nav,” uzskata Liepājas Rajona padomes, kā arī Aizputes Pagasta padomes priekšsēdis Aivars Šilis. Viņš domā, ka šādi komunālo saimniecību varētu optimizēt tur, kur ir lielāki darba apjomi. Mazām pašvaldībām diez vai esot jēgas to darīt. Piemēram, Aizputes Pagasta padomē darbojas tāda struktūra kā Komunālā daļa, kurai izdalīts atsevišķs budžets, un šo sistēmu A.Šilis mainīt negrasās. Tāpat viņš norāda, ka ar SIA veidošanu pašvaldībām vajadzētu būt piesardzīgām saistībā ar gaidāmo reģionālo reformu un novadu veidošanos. Un tajos diez vai būs loģiski pieļaut, ka katrā bijušajā pagastā strādā savs komunālais uzņēmums.

Cimdenieku katlumājā Romāns Šramko uzrauga skaidu padošanu katlumājai. Kādreiz lētais ražošanas pārpalikums tagad ir kļuvis par pieprasītu un dārgu preci, kas komunālajiem uzņēmumiem liek aizdomāties par citiem kurināmā veidiem.