Nē, lielākie mēslotāji nav kaķīši, kas šajā Pasta ielas 1. nama sētā saskrien bariem, cerot uz kādu cienastu. Smagāko pārbaudījumu šejienes iedzīvotājiem un jo īpaši sētniecei sagādā divkājaiņi, kas nedēļas nogalē atpūšas tuvējā kafejnīcā un, mājup ejot, izklaidējas, sitot tuvējo ēku logus, kā arī piegānot apkārtnes sētas.

“Kopš atvērta šī kafejnīca, mums vairs nav miera. Viss ir piemēslots, un es vairs nezinu, ko darīt,” sašutumu pauž sētniece Zinaida Čiusova. “Kafejnīcā taču ir tualete, bet kāpēc cilvēki nāk nokārtoties mūsu sētā, tam nav izskaidrojuma.” Nedēļas nogalē sētniece esot spiesta vākt kafejnīcas klientu nekaunīgo izdarību sekas Pasta ielas 1. nama sētā un pat pašā iebrauktuvē. “Nav vairs spēka ar to cīnīties,” nopūšas sētniece. “Cenšos savākt, kaisu ar smiltīm piegānītās vietas, taču risinājumu tam visam neredzu. Vienkārši nolaižas rokas.”

Risinājums varētu būt tāds, ka sētas iebrauktuvē ierīko vārtus, kas liegtu nelūgtajiem ciemiņiem te ieklīst, taču tam vajadzīgi prāvi finansiālie līdzekļi, kas šejienes iedzīvotājiem diezin vai ir pa kabatai.

Otrs variants – vēl varētu cerēt uz biežākām Pašvaldības policijas patruļām šajā ielā, jo darāmā nedēļas nogalē te tiešām netrūkst.

“Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto