Sola respektēt apstiprināto novadu karti
0
Piektdien Rēzeknes rajona Nautrēnu pagastā, Rogovkā, notika Pagastu apvienības valdes sēde, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs pauda neizpratni par 8.janvārī Ministru kabinetā steigā pieņemtajiem likuma grozījumiem attiecībā uz pašvaldību lietošanā esošo zemi. Ministrs solīja neatņemt pašvaldībām zemi un novadu veidošanā respektēt apstiprināto novadu karti, kas paredz 167 novadus un 9 lielās pilsētas.
Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļiem tika izplatīta Aigara Štokenberga preses sekretāres sagatavotā informācija, ka “lauku apvidus zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un kas saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota valsts pārvaldes funkciju veikšanai, turpmāk būs valstij piekrītoša” un ka to paredzot 8.janvārī Ministru kabinetā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe pastāstīja, ka Rogovkā pagastu vadītāji ministram norādīja, ka pašvaldību teritorijas plānojumos ir redzams zemes lietošanas mērķis, pēc kura tikai atsevišķos gadījumos var spriest, vai konkrētais zemes gabals tiek izmantots pašvaldību vai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. “Vai tagad mums par katru pašvaldības lietošanā esošo zemes gabalu, arī par katru ceļu, būs jābrauc skaidroties uz ministriju,” sašutuši jautāja pagastu vadītāji. Atbildot viņiem, Aigars Štokenbergs pauda apmulsumu, uzzinot, ka teritorijas plānojumos nav redzamas pašvaldības vai valsts pārvaldes funkcijas, bet gan lietošanas mērķis. Viņš atbildēja, ka RAPLM varētu veidot ar pašvaldībām kopīgu darba grupu, lai izstrādātu MK noteikumus, kā realizēt pieņemtos likuma grozījumus, un lai pašvaldībām nebūtu lieku problēmu. Ministrs arī piekrita, ka ir jāinventarizē arī valsts zeme un tās izmantošana.
Bet, runājot par novadu veidošanu, ministrs informēja, ka septiņu rajonu pārstāvji esot bijuši pie viņa un pauduši gatavību veidot vienu līdz divus novadus rajona teritorijā. Ar to ministrs pamatoja arī to, ka Kurzemē neesot vajadzīga tieši vēlēta reģiona pašvaldība, jo visā Kurzemē būšot tikai septiņi novadi. Lielo novadu veidotāju vidū ministrs minēja Jelgavas, Kuldīgas un Gulbenes rajonus. Jelgavas rajona Glūdas Pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne tūlīt iebilda, ka viņa pie ministra ar priekšlikumu veidot divus novadus Jelgavas rajonā neesot bijusi, gluži otrādi – viņa joprojām gaidot lēmumu par Glūdas pagasta pārveidošanu par novadu tā pašreizējā teritorijā. Uzklausot pagastu vadītājus, ministrs piekrita, ka brīvprātības princips ir svarīgs, un apliecināja, ka minētie lielie novadi tiks veidoti tikai pēc pašu pašvaldību brīvprātīgas vēlēšanās. A.Štokenbergs arī apliecināja, ka viņš respektē apstiprināto novadu karti, kas paredz 167 novadus un 9 lielās pilsētas.
Pagastu apvienības valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, Rīgas rajona Mālpils Pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs uzsvēra, ka no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas viedokļa nav svarīgs iedzīvotāju skaits pašvaldībā, bet gan pašvaldības atrašanās vieta. Viņš atgādināja, ka otra lielākā pilsēta Latvijā – Daugavpils – joprojām ir dotāciju saņēmēja no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tāpēc A.Lielmežs aicināja RAPLM nodrošināt pašu būtiskāko – vienmērīgu attīstību visā Latvijas teritorijā.