Divas reizes piektdienas vakarā auglīgas pērkona lietusgāzes sadzina pajumtē svētku dalībniekus, taču noteikti nāca par labu leknajiem ķirbjiem, smagajiem tomātu ķekariem un Ukrainai veltītajām saulespuķēm.

Iesēj, aprušina un aplaista

Kopienas dārzs jau otro vasaru zeļ Kuģinieku ielā, blakus Juliannas pagalmam, kur mājvieta vienai no aktīvākajām pārmaiņu veicinātājām vietējā sabiedrībā – biedrībai “Radi vidi pats”.

Biedrības projektu vadītāja Linda Ulāne uzsvēra, ka pirms diviem gadiem domājuši – šī būs dārza atklāšana. Tomēr jau pērnvasar šī vieta sākusi savu aktīvo dzīvi, tāpēc nekas vairs nav jāatklāj, ir vienkārši jāsvin.

Pirms tam Liepājas NVO forumā viņa klausījusies gan iedvesmojošas, gan šokējošas runas.

“Pētījumā secināts, ka tikai deviņi procenti Latvijas iedzīvotāju ir pilsoniski aktīvi. Kā saku es, ir deviņi procenti cilvēku, kam rūp tas, kur mēs dzīvojam, kā dzīvojam. Tas ir diezgan skumji, man balss aizlūst un nolaižas rokas, neko negribas darīt.

Taču rokas nolaižas dobē, līdz elkoņiem zemē starp sliekām, dibens pret sauli pacelts, un caur pirkstiem nāk zemes enerģija.

Es kaut ko radu, kaut ko izaudzēju. Lai to ieraudzītu, es atkāpjos un redzu, ka ir izaudzis daudz kas cits, ko es neesmu darījusi. Kāds cits ir iesējis, aprušinājis, aplaistījis.

Tie ir citi deviņi procenti, priviliģēti Latvijas iedzīvotāji, kas dara un pieredz brīnišķīgo – es varu! Tas iedvesmo,” atzīst Linda.

Biedrības aktīviste Ilze More novērojusi, ka uz Kopienas dārzu nāk ļoti dažādi cilvēki, visiem izsekot līdzi neesot nemaz iespējams.

“Savas dobītes kopj tuvējo māju iedzīvotāji. Biedrībā strādāja sieviete no Ukrainas, un viņai līdzi uz šejieni nāca citi ukraiņi, kas pašlaik ir Liepājā,”

viņa pastāstīja.

Dārzs atrodas uz privātas zemes, tomēr labā ziņa esot tā, ka tas te vēl var palikt. “Vienmēr ir nedaudz neskaidri, ja zemei ir privātīpašnieks, taču šobrīd saimniecei ļoti patīk tas, ko mēs te darām, viņai neesot citu plānu,” teica I. More.

Dārzi attīstīsies un augs

Liepājniece Kristīne atnākusi uz svētkiem tāpēc, ka viņas meita piedalās jauniešu apmaiņas programmā un arī iesaistījusies kopienas dārzā.

“Forši ir šeit. Kaut arī dzīvoju Liepājā, te esmu bijusi tikai garāmbraucot. Šeit ir savdabīgi, man šķiet, Liepājai ļoti piestāv šī vieta, tas, kā to veido.

Mums ir sava zeme, bet pilsētniekiem, kam nav savas puķu dobes, nav sava ķirbja, šī ir iespēja izaudzēt. Kāpēc ne, ja to gribas?”

viņa pauda.

Cilvēki arī citur pilsētā gribot vietas, kur kopā sanākt un arī kaut ko audzēt. Bijusi saruna par dārzu Karostā, Ezerkrastā kāda sieviete piedāvājusi savu zemes pleķīti. Ir doma par dārzu pie topošā mākslinieku rezidenču centra bijušajā internātā Krūmu ielā, minēja I. More.

“Cilvēki it kā grib, mēs varētu īstenot, bet jautājums ir par to, cik viņi paši spēj izdarīt, kādi ir viņu resursi.

Ideju, ka kopienas dārzus vajadzētu arī mikrorajonos, iesniedzām programmas “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027″ projektam,”

viņa atgādināja.

Eiropas kultūras galvaspilsētas darba grupā par iedzīvotāju iesaisti atbildīgā Nora Sudmale bija ieradusies uz Kopienas dārza svētkiem.

“Tas ir viens no paraugiem, kā notiek sabiedrības iesaiste un cilvēku aktivizēšanās ar neierastākām metodēm un pieeju. Šis dārzs jau otro sezonu ir daļa no Liepājas kopienas. Redzam, ka tas attīstīsies un augs, un šādas iniciatīvas varētu uzplaukt arī citur,” viņa atzīmēja.

Darbnīcā “Kopienas dārzi un sabiedrības līdzdalība” par šādu dārzu piemēriem Berlīnē stāstīja Rūta Vimba no organizācijas “Kulturlabor Trial & Error”, kas jau 12 gadus nodarbojas ar dabai draudzīgiem eksperimentiem pilsētā – brīvbodi, pilsētvides dārzniecību, otrreizēju pārstrādi u.c.

Dārzus Vācijas galvaspilsētā cilvēki veidojuši pamestās un neizmantotās teritorijās, pat ieņemot neizmantotu autostāvvietas jumtu un apstādot vairs neizmantotas kapsētas.

Dārzs ir vieta, kas palīdz justies drošāk un mazina piedzīvotā traumas bēgļiem no karadarbības un konfliktu zonām, cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības.

“Mums bija radošā darbnīca ar traumu terapeitu, kurš teica, ka

jebkura sociāla aktivitāte, cilvēka iekļaušana kādā komūnā, iesaistot viņu dārzā, apmaiņas punktā vai citā darbībā, samazina viņa posttraumatiskos simptomus.

Dārza darbi ir izplatīta nodarbošanās cilvēkiem ar demenci. Pētījumi pierāda, ka daudz veiksmīgāka ir rehabilitācija pēc slimībām, ja cilvēks var darboties dārzā,” stāstīja Rūta.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.