Vecpils Dižlāņu muižā norisinājās nometne ukraiņu bērniem un jauniešiem
Vecpils Dižlāņu muižā norisinājās nometne bērniem un jauniešiem, kuru vecāki iesaistīti karadarbībā Ukrainā.
liepajniekiem.lv
Šodien, 24. augustā, ir Ukrainas Neatkarības 104. gadadiena. Lai arī šajās dienās vēl bija plānots svinīgs pasākums ar koncertu, tikšanos ar Dienvidkurzemes novada jauniešiem pie ugunskura un abpusēju tradīciju iepazīšanu, tomēr ukraiņi vēlējušies savas valsts Neatkarības dienā doties uz mājām, vēsta Dienvidkurzemes novada sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Dundure.
Dienvidkurzemes novada pašvaldība jūlijā noslēdza sadarbību ar Kamiņas-Kaširskas apgabala pašvaldību Ukrainā, un nometne bija viena no pirmajām lielajām sadarbības un atbalsta aktivitātēm.
Nometnē piedalījās vairāk nekā 20 ukraiņu jaunieši vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kuri šeit varēja atgūt prieku un atelpu no piedzīvotā savā dzimtenē. Tie ir bērni, kuru vecāki karo savas tautas brīvības vārdā, tādēļ ukraiņu pašvaldības pārstāvji lūguši uzņemt jauniešus, lai sniegtu viņiem psiholoģisku atbalstu šajos grūtajos apstākļos, stāsta K. Dundure.
Ukrainas bērni un jaunieši nometnes laikā paguvuši apskatīt Rīgu, pabūt Ventspils zinātnes centrā “VIZIUM” un citur. Vairākkārt bijuši pie jūras, kas ukraiņu bērniem raisījis vislielāko sajūsmu, vēsta novada pašvaldības pārstāvji.
Ukrainas pārstāvji ar pašvaldības rīkoto un finansēto nometni ir ļoti apmierināti, jo ticis piedomāts pie tā, lai ukraiņi šeit justos ērti. Piemēram, viņi varēja baudīt savus tradicionālos ēdienus, kā arī visa nometnes programma bijusi daudzveidīga – gan izglītojoša, gan izklaidējoša.
Nometnes dalībniekiem notikušas arī dažādas tematiskās nodarbības un radošās darbnīcas. Piemēram, mākslas nodarbību dienā tapa zīmējumi, kuros bērni attēloja savus iespaidus par Latviju, bērni arī darināja latviskās spēka zīmes, mācījās izgatavot papīru, apgleznot akmentiņus, veidot rotas un piedalījās citās interesantās nodarbēs.
Jaunie ukraiņi bija domājuši ne vien par savas valsts simbolikas izpaušanu mākslā, bet arī par Latviju raksturojošiem akcentiem, taču visos mākslas darbos un izpausmēs bija jūtamas bērnu ilgas pēc miera un mājām.
Dienvidkurzemes pašvaldības pārstāvji ar Kamiņas-Kaširskas pašvaldības pārstāvjiem arī pārrunājuši turpmāko sadarbību.
Sadarbības līgums starp abu valstu pašvaldībām paredz sadarbību sporta, kultūras, tūrisma, projektu, lauksaimniecības (uzņēmējdarbības) jomās starp pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, kā arī sadarbību bērnu un jaunatnes jomā. Īpašu uzmanību plānots veltīt ekonomisko attiecību veicināšanai abu pašvaldību iedzīvotāju interesēs.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.