Šoziem Liepājā sniega bijis pavisam maz un arī sals vaigos kniebis tik reti, ka sabiedrības skeptiskākajiem locekļiem bez apsūdzībām viss slikti retorikas popularizēšanā ir tiesības teikt: “Kas tad tā par ziemu. Kādas kādreiz bija ziemas!” Un tomēr – kalendārā jau gandrīz trīs pilnas nedēļas ir uzšķirts decembris un temperatūra ir tik zema, ka ļaudis labprātāk uzturas telpās, nevis svaigā gaisā. Nekas no tā nav šķērslis vairāk nekā simts liepājniekiem veikt vismaz dažus kilometrus tradicionālajā endomondo izaicinājumā “Liepājas velo ziema”.

Pret stereotipiem

Izaicinājuma rīkotājs joprojām ir Mārtiņš Zālītis, kurš stāsta, ka ir privatizējis sievas divriteni un arī pats atgriezies pie pedāļu mīšanas. “Šogad izaicinājums būs ilgāks – tas ritēs piecus mēnešus. Arī “Velo vasara” laikam sāksies agrāk. Laukā ziemas nav, temperatūra ir plusos, tas nozīmē, ka jābrauc. Dalībnieku nav ievērojami vairāk, bet skaits ir lielāks nekā pagājušajā gadā. Šis pasākums ir stereotipu lauzējs. Riteņbraukšana taču ir vasaras nodarbe, vai ne? Izrādās, ka ne. Somi brauc ziemā pa sniegu, un manā skatījumā šis stereotipu lauzējs arī latviešiem palīdz arvien vairāk iešvunkāties braukšanai ziemā. Cilvēki arvien vairāk redz riteņbraucējus un arvien vairāk brauc paši. Nesaku, ka progress ir milzīgs, bet pasākums kļūst populārāks. Es [laika prognozē] redzu, ka ziemas nav un nebūs. Jābrauc ar velo, jāglābj planēta.

Varu pateikt tikai to, ka Grētai Tūnbergai ir taisnība. Katrs ar velo nobrauktais kilometrs drusku pasaudzē planētu,” saka Mārtiņš.

Paradoksāli, bet autobraucēji un cita piesārņojuma radītāji, patiesībā jau mēs visi, esam noveduši planētu un tās klimatu tik tālu, ka ziemas ir siltas un tādēļ jo vairāk piemērotas riteņbraukšanai.

Mārtiņš sniedz arī dažus praktiskus ziemas braukšanas padomus: “Velosipēds ir piemērots braukšanai ziemā. Skaties, ko tu dari, raugies, kur tu brauc. Saproti, ka saķere atšķiras, ka vajadzīgs piemērots apģērbs, un brauc! Ir tādi dalībnieki, kuri ar nepacietību gaida tieši “Velo ziemu”.

No hobija par sportu

“Velo ziemas” sieviešu konkurences līdere decembra vidū ir Laura Pirtniece, kura šajā izaicinājumā uzvarēja iepriekšējos divos gados. “Ar velosipēdu braucu jau kādus sešus gadus. Man bija daudz brīvā laika, tāpēc nopirku riteni, lai pabraukātos.

Riteņbraukšana iepatikās aizvien vairāk, un bez tās vairs nevarēju. Ar velobraukšanu ikdienā vairs nepietika, gribējās pamēģināt kaut ko vairāk.

Sāku piedalīties sacensībās. Braucu Latvijas lielākajos MTB maratonos, Lejaskurzemes MTB sacensībās. Šis gads bija sacensībām pilns. Savu velosipēdu “Merida” nopirku pirms četriem gadiem, un tagad atkal skatos pēc jauna riteņa, ar ko braukt sacensībās.”

Laura atklāj, ka ziemā viņa brauc gan ikdienā no mājām uz darbu un atpakaļ, gan vienkārši pabraukā pa mežu savam priekam, gan trenējas velosportā. “Uz darbu pārsvarā braucu ar riteni. Citādāk nemaz nemāku. Attālums nav liels – seši kilometri, kas prasa aptuveni 20 minūtes. Pilnīgi tas pats, kas ar autobusu.”

Riteņbraucēja arī piekrīt, ka laika apstākļi Liepājā ļauj pārvietoties ar divriteni visa gada garumā. Lielākās grūtības varētu būt vienīgi, kad sniegs ir uzkritis pēkšņi un tam jāpielāgojas.

“Daudzi ziemā nebrauc ar velo, jo ceļš slīd. Taču, ja domā līdzi un pārvietojas prātīgi, tad var pabraukt. Varbūt kādu reizi gadās nokrist uz ledus, bet pārsvarā jau visi ceļi ir tīrīti. Ja gadās kāda vieta, kur sniegs aizšķūrēts priekšā, tad jāapstājas, jānokāpj no riteņa un tas jāpārstumj pāri.”

L. Pirtniece stāsta, ka, neskaitot ceļu uz darbu un atpakaļ, viņas iecienītākie maršruti ved ārpus pilsētas centra: “Pirmkārt, tas nozīmē mazāk cilvēku, otrkārt, var pabraukt ātrāk un trenēties sacensībām. Var pabraukāt arī Liepājā gar jūru, bet labprāt braucu uz Grobiņu, Dubeņiem, uz Priekules pusi, uz Vērgali.”

Veloentuziaste ir uzvarējusi “Velo ziemas” pirmajās divās sezonās un pagaidām sieviešu ieskaitē ir vadībā arī izaicinājuma trešajā sezonā. “Cik būs iespējams, mēģināšu saglabāt pirmo pozīciju,” smaidot saka Laura.

Pusotrs tūkstotis – halturējot

Vīriešu vērtējuma līderis Aigars Aploks stāsta, ka viņš “Velo ziemā” piedalās tādēļ, ka patīk sevi izaicināt, un papildu izaicinājums ir tāds, ka ziemā mīties tomēr ir grūtāk nekā vasarā.

Savulaik viņš bijis pieskaitāms riteņbraucēju saimei, tad kādu laiku dzīvojis bez velosipēda, bet nesen to atkal iegādājies. Par šādu izaicinājumu Aigars neko nav zinājis, tajā piedalīties ieteicis darba kolēģis.

Komentējot vairāk nekā pusotru tūkstoti nobraukto kilometru kopš 1.novembra, Aigars saka:

“Bija doma nobraukt vairāk, bet es nohalturēju. Bija doma katru dienu nobraukt 50 kilometrus, bet dažas dienas ir tādas, ka uznāk slinkums un negribas braukt.”

Nekādu noslēpumu braukšanai ziemā viņam nav. “Saģērbjos drusku siltāk nekā parasti, uzsēžos uz riteņa un braucu, ikdienā no mājām uz darbu un atpakaļ. Un tad ir arī garie braucieni, kad noskaņojos un dodos ceļā. Braucu pa Liepāju, pa veloceliņiem. Vienu dienu aizbraucu līdz Pāvilostai un atpakaļ. Nospraužu sev konkrētu mērķi un to izpildu,” pastāsta Aigars.

Vai mērķis ir uzvarēt šajā izaicinājumā? “Ir tāds mērķis, tāpēc arī tā cenšos,” neslēpj Aigars.

“VELO ZIEMAS” TOP10

1. Aigars Aploks 1636,27 km
2. Askolds Gludavs 1444,62 km
3. Jānis Jaunciems 1209,08 km
4. Aigars Kalnītis 1198,47 km
5. Kārlis Dimza 956,80 km
6. Jānis Ašmanis 809,85 km
7. Bruno Buncis 793,82 km
8. Ar velo 747,64 km
9. Imants Priede 738,01 km
10. Laura Pirtniece 650,31 km

(15.decembra statistika)