Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ieslodzījuma vieta ar 115 gadu vēsturi

Ieslodzījuma vieta ar 115 gadu vēsturi
05.08.2007 17:48

0

Atslēgvārdi

Liepājas cietums

29.jūlijā Liepājas cietumam palika 115 gadu. Nav ko liegt, solīds, ļoti solīds vecums! Par cietuma dibināšanas dienu 29.jūliju uzskata tādēļ, ka šajā datumā 1892.gadā Liepājas – Aizputes zemesgrāmatu nodaļā ierakstīts 860 asu lielais nekustamais īpašums – zemes gabals Dārzu un Ganību ielas stūrī. Ēkas tika celtas pēc pilsētas arhitekta Paula Makša Berči projekta. Vairāk nekā simt gados cietums piedzīvojis garu mūžu. Vācot materiālus rakstam gan nācās secināt, ka to ir ļoti maz, it sevišķi par padomju laiku. Tā ka kādam vēstures pētniekam vēl visas iespējas sagatavot lielisku darbu par šīs ieslodzījuma vietas vēsturi. Ieskatījāmies cietuma ikdienā un nedaudz arī vēsturē.

Civilizācijas nepieciešamība – cietums

Filozofi uzskata: cietumi nelīdz. Bet bez tiem cilvēce nav varējusi iztikt un diezin vai arī kādreiz iztiks. Tikai tas arī tiesa, ka, jo vairāk personu, kas izdara likumpārkāpumus, jo valstī vairāk vajag cietumu, jo – šai valstij sliktāk klājas.

Jau sensenos laikos tie ļaudis, kas rīkojās pretēji sabiedrībā pieņemtajām kārtības, likuma normām vai vienkārši kaut kādu iemeslu dēļ bija nevēlami, tika izolēti, atņemot dārgāko – brīvību. Civilizācijas pirmsākumos viņus iemeta tumšās alās, ieejai priekšā aizveļot akmeni. Pamazām cietumu kultūra vai piedāvājums attīstījās, sekojot līdzi laikmeta garam un izpratnei, kādai jābūt brīvības atņemšanas vietai. Viduslaikos cietumus ierīkoja pils pagrabos, kuros apcietinātos pakļāva visdažādākajām, prātam neaptveramām mocībām. Piemēram, gadiem turot cilvēku pilnīgā tumsā, kamēr viņš palika akls. Tagad, 21.gadsimtā, ieslodzījuma vietas ievērojami atšķiras no 17.gadsimta pils pagrabiem. Tikai būtība viena. Ja esi pārkāpis likumus, rēķinies, ka tev var tikt atņemta brīvība. Un nebūs vairs visa tā, kas ir brīvam cilvēkam. Un “to visu” nemaz nevar uzskaitīt, jo – “tas’ ir ļoti, ļoti daudz… 

Kā ir tur – cietumā?

Tā droši vien domā daudzi, ikdienā ejot vai braucot garām Liepājas cietumam Dārzu un Ganību ielas stūrī. Žogi augsti, ar dzeloņdrātīm nostiprināti. Aiz tiem ēkas, kurās savas dienas, gaidot tiesas spriedumu, vada apcietinātie. Zināma noslēpumainības aura šo vietu apņem gan, jo cietums nav publiski pieejama vieta. Ieslodzītos tur nogādā piespiedu kārtā, proti, tās ir personas, kas apcietinātas par dažādu noziegumu izdarīšanu un kurām kā drošības līdzeklis pirmstiesas izmeklēšanas laikā piemērots apcietinājums. Liepājas cietumā viņi sagaida tiesas dienu un uzturas tik ilgi, kamēr spriedums nav stājies spēkā. Ja tiesa piemērojusi cietumsodu, pēc sprieduma spēkā stāšanās personu pārved uz soda izciešanas vietu – kādu citu cietumu Latvijā.

Tikai darbinieki uz cietumu dodas labprātīgi. Jo tas ir viņu darbs – nodrošināt kārtību un rūpēties par cietuma un pašu ieslodzīto ikdienas dzīvi. Pašlaik Liepājas cietumā ieslodzījumā atrodas 185 cilvēki, personāla skaits – 157. Tas ir, uzraugi, apsargi, sociālie darbinieki, mediķi, virtuves strādnieki utt.

“Kurzemes Vārdam” kopā ar cietuma priekšnieku pulkvedi Konstantīnu Pūci, kurš šajā amatā ir vienpadsmit gadu, bija iespēja izstaigāt Liepājas cietumu un to nedaudz iepazīt. Šajā ieslodzījuma vietā ir ne tikai liepājnieki, bet arī personas no Kurzemes.

Par ēdināšanu nesūdzas

Vispirms iepazīstamies ar Finanšu daļas priekšnieci majori Jeļenu Trukšāni. Viņa šeit strādā 12 gadu, un, kā teica Pūces kungs, visi papīri, visi skaitļi vienmēr bijuši un ir kārtībā. Tad dodamies uz virtuvi. Tur pusdienu vārīšanai gatavojās pavāres Aleksandra Zītare un Mirdza Grišina. Pavāri strādā divās maiņās un viņiem palīgos katru dienu dodas divi notiesātie. Jāpabaro taču gandrīz divsimt cilvēku! No rītiem parasti ēd graudaugu biezputras ar maizi. Pusdienās ir gan zupa, gan otrais ēdiens. Piemēram, borščs, vārīti kartupeļi ar vistu un svaigiem gurķiem. Vakariņās – sakņu ragū ar ceptu zivi. Pavāres cenšas, un sūdzību no ieslodzītajiem par ēdienu neesot. Vienīgi jārēķinās, ka pastāv noteiktas normas, cik daudz produktu jāizlieto, ēdienu gatavojot.

Pēc tam no administratīvā korpusa dodamies uz ēku, kur ieslodzīto kameras. Tur ir telpa, kas pārveidota par nodarbību vietu nepilngadīgajiem apcietinātajiem. Viņi tur skolotāju vadībā četras reizes nedēļā pa stundai apgūst prasmi apstrādāt koku un metālu. “Tā ļoti vajadzīga lieta, un jauniešiem arī patīk,” saka cietuma priekšnieks. Ieejam vēl vienā telpā, kas tikko remontēta. Arī tur būšot mācību klase tiem pieaugušajiem, kas izcietīs cietumsodu Liepājas cietumā. Pagaidām te vēl atrodas tikai personas pirmstiesas izmeklēšanas laikā, bet Tieslietu ministrijai ir plāns arī uz Liepājas cietumu (precīzs laiks gan nav zināms) nosūtīt ar cietumsodu notiesātos kurzemniekus soda izciešanai. Mūsu cietumā šādas iespējas ir, jo tas nav pilnīgi noslogots. Taču, ja ieslodzīto skaitu palielinās, būs vajadzīgs arī vairāk darbinieku.

Runā ar garīdznieku, lasa grāmatas

Ejot uz cietuma bibliotēku, kas tur darbojas jau no šās iestādes dibināšanas dienas, mums iznāk iet garām telpai, kur kāds ieslodzītais runā ar garīdznieku. Netraucējam.

Saņemtos laikrakstus bibliotēkā kārto sociālā darbiniece Aiga Rutkovska. Apcietinātajiem ir iespēja lasīt “Kurzemes Vārdu”. Citus preses izdevumus – laikrakstus, žurnālus – viņi, ja ir tāda vēlēšanās, abonē pēc kataloga paši, par sūtījumu arī paši maksā. Bibliotēkā ir apmēram 7 tūkstoši grāmatu, un cietuma iemītnieki tās labprāt lasa. Daudz kūtrāki uz lasīšanu esot nepilngadīgie. Tā kā cietumā tikai vīrieši, viņus interesē ne tik daudz daiļliteratūra kā tehniskā literatūra, dabas zinātnes. Bibliotēka saņemot dāvinājumus no liepājniekiem, bet A.Rutkovska atzīst, ka ne jau pilnīgi visas dāvinātās grāmatas nonāk plauktos, jo nereti devēji vienkārši grib atbrīvoties no nevajadzīgas, aktualitāti zaudējušas literatūras. Ļoti tiek gaidītas dažādas mācību grāmatas, vārdnīcas, enciklopēdijas, jo ir apcietinātie, kuri kamerās vadīto laiku īsina mācoties. Nav tā, ka uz bibliotēku cilvēks var aiziet, kad vien vēlas. Kamerās esošie grāmatas izvēlas pēc saraksta, un tad viņiem tās no bibliotēkas piegādā.

Vienā telpā ir cietuma Rehabilitācijas daļas speciālistu darba vieta. Stasis Stonkus atbild par darbu ar nepilngadīgajiem un notiesātajiem. Viņa lielā rūpe – lai apcietinājumā esošie nepilngadīgie varētu mācīties. S.Stonkus: “Jā, cietumā ir arī nepilngadīgie no rajona, Kurzemes pilsētām, bet lielākā daļa tomēr mūsu pašu bērni, liepājnieki. Pie mums viņi pavada garus mēnešus, un būtu ļoti labi, ja viņiem tiktu dota iespēja šajā laikā mācīties un iegūt izglītību.” Cietuma priekšnieks lūdz pateikt lielu paldies tiem aktīvajiem, ieinteresētajiem cilvēkiem, kuri bez maksas cietumā strādā ar nepilngadīgajiem: divām Dominikāņu klostera māsām, Briškas kundzei, Liepājas Jaunatnes centra aktīvistiem.

Zvans reizi nedēļā, stunda svaigā gaisā

Apskatām vietu, kur ieslodzītie, izmantojot telekarti, var piezvanīt kādam “no ārpasaules”. Zvanīt var vienu reizi nedēļā. Ja ir vēlme izmantot šo iespēju, jāuzraksta iesniegums, un, ja nav bijuši disciplīnas pārkāpumi, piezvanīt varēs.

Tad kopā ar Pūces kungu dodamies uz vietu, kur reizi dienā uz stundu apcietinātie tiek izvesti tā saucamajā pastaigā. Liepājas cietumā šī vieta atrodas otrajā stāvā, zem klajas debess. Pa vidu eja, abās pusēs durvis, aiz kurām apmēram 18 kvadrātmetru lielas telpas. Jumta vietā siets. Tur augšā – debesis un brīvība. Cik bieži mēs, brīvie, savā ikdienas skrējienā skatāmies debesīs? Pastaigu vietās ierīkoti stieņi, pie kuriem, ja tāda vēlme, var pasportot – pievilkties, izstaipīties.

Cietumā – rentgena aparāts un suņi

Liepājas cietums ir viens no tiem dažiem Latvijas cietumiem, kurā ir rentgena aparāts. To mums parāda Medicīnas daļas priekšniece Dzintra Pētersone. Pēc nonākšanas šajā ieslodzījuma vietā katrai personai pārbauda veselību, arī to, vai nav tuberkulozes, citu plaušu slimību. Šim nolūkam lieti noder rentgens. Vēl tas neaizstājams brīžos, kad nevar saprast, kas… cilvēkā pīkst. Proti, atgriežoties Liepājas cietumā pa etapu, katrs apcietinātais pirms aizvešanas uz kameru tiek pārbaudīts. Arī ar metāla meklētāja ierīci. Un ir gadījumi, kad neko aizliegtu, piemēram, mobilo tālruni, apģērbā atrast nevar, bet aparāts ziņo par metāliska priekšmeta esamību. Rentgens uzrāda precīzi, kur šis priekšmets ķermenī paslēpts.

Apcietinātajiem ir iespēja konsultēties pie deviņiem dažādu specialitāšu ārstiem, kas cietumā ierodas noteiktās dienās, stundās. Ikdienā strādā trīs medicīnas māsas un ārsta palīgs. Katru rītu medicīnas darbinieki interesējas par apcietināto veselības stāvokli.

Kad dodamies atpakaļ uz administrācijas ēku, pagalmā satiekam apsargu ar suni pavadā. Cietuma priekšnieks stāsta, ka apsardzei tiek izmantoti pavisam pieci apmācīti suņi, kas ir darbinieku personīgie dzīvnieki. Tie tiek izmantoti pēc līguma. Viens no suņiem apmācīts narkotiku meklēšanā.

Vēl Liepājas cietumā ir gan īslaicīgās, gan ilgstošās satikšanās telpas. Īslaicīgās aizturēšanas telpās pieaugušajiem apcietinātajiem tiek atļauta viena tikšanās mēnesī, nepilngadīgajiem – viena nedēļā.

Kas šķita neparasti – remontēti un labiekārtoti ir korpusi, kur atrodas apcietināto kameras, bet telpās, kur strādā administrācija, remonta nav bijis vairāk nekā 20 gadu, un tur kabinetu sienas vēl klāj tapetes padomjlaiku gaumē.

Cietumā ir vairākas daļas: sociālās rehabilitācijas, medicīnas, uzskaites, administratīvā un personāla, finanšu, nodrošinājuma, kā arī inženiertehniskā daļa. Uzraudzības un apsardzes daļas strādā visu diennakti.

Būtisks fakts – no Liepājas cietuma, kamēr tā priekšnieks ir Konstantīns Pūce, nav mēģinājis bēgt neviens arestētais. Paši darbinieki smej, ka vīri bēgot tikai no sliktām sievām. Cietumā tādu problēmu nav. Bet, ja nopietni, K.Pūce saka, ka ļoti svarīgi, kāda ir uzraugu attieksme pret ieslodzītajiem. Ārkārtīgi svarīga ir uzrauga personība, viņa attieksme pret saviem pienākumiem. Šo darbinieku atlase notiek ļoti rūpīgi. Ne katrs šo darbu var strādāt, būt kontaktā ar apcietinātajiem un panākt noteiktās kārtības ievērošanu.

Liepājas cietums tiešām ir īpaša vieta, jo tur strādā saliedēts darbinieku kolektīvs. Brīvu darba vietu nav, un daudzi paši piesakās darbā. Pulkvedis K.Pūce ar lepnumu saka, ka viņam ir īsta darbinieku komanda. Liepājas cietumam ir labi rezultāti visās pārbaudēs un auditā. 

Cietums: nevēlamais, bet neizbēgamais

Kā likumus un kārtību pārkāpušos liepājniekus sodīja, pirms vēl bija uzcelts Liepājas cietums 19.gadsimta beigās? Kā mēdz teikt, skaidru ziņu nav, bet ir dati, ka noziedznieki tikuši padzīti no pilsētas, vienkārši neļaujot tajā atgriezties. R.Rubīna vadībā izstrādātajā projekta darbā par Liepājas cietumu norādīts, ka savulaik Liepājā kauna stabs bijis tagadējā Rožu laukumā, pretī bijušajam Rātes namam. Par dažādiem grēka darbiem sodītie tikuši pieķēdēti pie Sv.Annas baznīcas durvīm. Kad 19.gadsimta beigās pilsētā sākās ekonomiskais uzplaukums, no Krievijas atvesti vairāk nekā 1000 burlaku, kas cēla Karostu. Šie vīri ne tikai strādāja, bet arī dzēra, kāvās, slepkavoja. Radās nepieciešamība pēc cietuma, kurā vainīgos iespundēt.

1891.gadā pilsētas pašvaldība nojauca vecās slimnīcas ēkas Dārzu ielā 14 un šo gruntsgabalu atvēlēja cietuma celšanai. Tā projekta autors ir Pauls Maksis Berči, būvdarbus veica uzņēmēji Rige un Demmis. Viens mūra, otrs – koka darbus. Pēc gada jau bija uzcelta divstāvu ķieģeļu ēka ieslodzītajiem, administrācijas ēka, vienstāva slimnīca un pirts, ap cietumu – ķieģeļu žogs. Pirmais priekšnieks bijis tipisks činavnieks Signalovs. Visas būves ļoti stipras, pamatīgas, visām ēkām ļoti laba pamatu hidroizolācija, kas kalpo līdz šai dienai. Tās piebūves kvalitāti, ko cietuma teritorijā uzcēla padomju laikā, nevar salīdzināt ar veco “celtniecības skolu”. Jau tūlīt pēc uzcelšanas kameras piepildītas ar dažādu tautību ļaudīm.

1915.gadā, kad Liepājai tuvojās vācu karaspēks, cietums evakuēts uz Maskavu. Kā norādīts izdevumā “Ieslodzījuma vietas no 1918. līdz 1939. gadam”, vācu okupācijas vara atjaunojusi cietumu un vēl turklāt sieviešu cietumu ierīkojusi bijušajā arestnamā. Divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados cietumu apsargājuši karavīri, bet tiem nav maksātas algas. Liepājas Apgabaltiesas prokurors sūtījis vēstuli Iekšlietu ministrijai ar lūgumu algas tomēr maksāt, jo, ja cietums netiks apsargāts, brīvībā tikšot slepkavas, laupītāji un zagļi, kas savus noziegumus pastrādājuši bandās Liepājas, Grobiņas, Aizputes apriņķī. Cietums turklāt bijis pārpildīts. Uz 100 vietām – 170 ieslodzīto.

Pēc 1920.gada cietumā sākts remonts. Darbu turpināja vairākus gadus. 1923.gadā Liepājas cietumam piešķīrti 49,74 hektāri nekultivētas zemes Batas muižas robežās, un uz šīs zemes, izmantojot ieslodzīto darbaspēku, sākta celtniecība. Līdz 1929.gadam uzcēltas kūtis lopiem, stallis zirgiem, šķūnis, klēts, pagrabs, ēka ieslodzītajiem un uzraugiem, un 9.jūnijā ferma iesvētīta, dodot nosaukumu – Bata.

1936.gadā likvidēts Liepājas sieviešu cietums un tas nodaļas veidā pievienots Liepājas cietumam. Darbinieku sastāvs bijis šāds: priekšnieks, 3 palīgi, 1 ārsts, 1 skolotājs, 1 mācītājs aizgādnis, 1 feldšeris, 4 kancelejas darbinieki, 7 virsuzraugi, 56 uzraugi, 1 virsuzraudze, 10 uzraudzes un 1 uzraugs važonis.

Citāts no grāmatas “Ieslodzījuma vietas no 1918. līdz 1939. gadam”: “Liepājas cietumā atradās visu kategoriju ieslodzītie, izņemot ar spaidu darbiem sodītos. 1935.gadā iekārtota arī vīriešu nodaļa drošības ieslodzījumā ievietotiem. 1921.gadā vīriešu cietumā bija apmēram 150, bet sieviešu cietumā 70 ieslodzīto. Turpmākajos gados vīriešu cietumā ieslodzīto skaits arvienu ir pieaudzis un dažreiz pārsniedzis 300. 1938.gada 1.augustā cietumā kopā ar sieviešu nodaļu bija šāds ieslodzīto sastāvs: administratīvā kārtā sodītie (4), ar arestu sodītie (8), ar cietumu sodītie (59), ar pārmācības namu sodītie (78), ar spaidu darbiem sodītie (2), izmeklēšanā esošie (87), drošības ieslodzījumā (16), darba namā (1), ieslodzīto bērni līdz pusotra gada vecumam (1).

Ieslodzītie arī strādāja

Kad 1923.gadā cietumam piešķirta zeme, ieslodzītie nodarbināti lauksaimniecības darbos. Fermā “Bata” izveidotas visas nepieciešamās lauksaimniecības nozares: graudkopība, lpopkopība, dārzkopība. 1931.gadā toreizējais ministru prezidents K.Ulmanis apmeklējis fermu un apmeklētāju grāmatā ierakstījis: “Jāatzīst, ka tas, ko redzēju, laukus un ganības apstaigājot, mani ļoti pārsteidza un par labajiem panākumiem un saimniecības pareizo un apzinīgo vadību jāizteic patiesa atzinība. Būtu labi, ja visas ieslodzījuma vietas rīkotos līdzīgi.”

Pašā Liepājas cietumā šajā laikā bijusi galdnieku darbnīca, krāsotāju, kalēju, suku darbnīca. Sieviešu nodaļā ieslodzītās mazgāja veļu, gludināja, plucināja spalvas, šuva, adīja.

Otrā pasaules kara laikā cietums atradies geto zonā. Citāts no A.Ezergaiļa grāmatas “Holokausts vācu okupētajā Latvijā”: “SD kontrolēja, bet faktiski pārvaldīja visas ieslodzījuma vietas Liepājā un tās apkārtnē: sieviešu cietumu (saukts par izmeklēšanas cietumu) Tiesu ielā 5, pilsētas kriminālnoziedznieku cietumu Dārzu ielā, koncentrācijas nometni (punktu) Dārzu ielā 11, karagūstekņu nometni “Dulag 101″ un sarkanās armijas personāla ģimenes locekļu tranzīta nometni (skolas ēkā Alejas ielā) un ebreju geto Dārzu un Kungu ielas stūrī.”

No 1945.gada izveidots cietums Nr.2 ar ieslodzītiem vīriešiem. Tad tas pārdēvēts par cietumu Nr.7, bet pēc tam – p/k OC-78/10. Sākumā ieslodzītie bijuši vīrieši, bet ar laiku tas kļuvis jauktais cietums.

Līdz 1965.gadam Kungu ielas pusē uzcelts jauns ražošanas korpuss un izveidots sieviešu cietums ar šūšanas ražotni, kur šuva gultas veļu. Sieviešu cietums pastāvējis līdz 1975.gada novembrim. No 1976.gada pēc rekonstrukcijas atvērts sieviešu ārstnieciskā darba profilaktorijs Nr.2, kur viņas ārstējās un strādāja šūšanas ražotnē. Profilaktorijs pastāvējis līdz 1993.gadam, bet no 1994.gada izveidots par Liepājas izmeklēšanas cietumu.

Dažādi ļaudis kamerās sēdējuši

Pie vienas cietuma ēkas sienas piemiņas zīme ar atgādinājumu, ka šajā cietumā sēdējuši politieslodzītie Rainis un Miķelis Valters. 115 gados ļoti daudzi un dažādi ļaudis Liepājas cietumā vadījuši savas dienas. Kas viņus visus izskaitīs! Bet katram no viņiem palikušas savas atmiņas.

“Bet daudz labāk tomēr te, ārpusē, nevis iekšpusē!” abi ar fotogrāfu nospriežam, kad aiz mums aizveras smagās cietuma ieejas durvis.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Notiesātās personas strādā cietuma saimnieciskajā apkalpē. Fotoattēlā – arī uzraugs kinologs.

Gaitenis, kuram abās pusēs kameras – pastaigu vieta svaigā gaisā.

Tā kā Liepājas cietumā ir ne viena vien brīva kamera un vietu skaits pietiekams, tad drīz vien uz šejieni pārvietos personas cietumsoda izciešanai.

Cietuma virtuve, kur tiek gatavotas visas ēdienreizes. Saimnieces Aleksandra Zītare un Mirdza Grišina.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz