Diskutabls jautājums

Pilsētas teritorijā ir ne mazums tukšu laukumu un laukumiņu – cits zālēm aizaudzis, cits sakoptāks. Lielākoties te kādreiz slējušās dažādas ēkas, bet kopš to nojaukšanas zemes īpašnieks vai nu nav radis laukumam praktisku pielietojumu, vai arī gluži vienkārši nogaida, kad varēs to lietderīgāk izmantot – dārgāk pārdot, iznomāt vai apbūvēt. Vietām tukšajos laukumos gadu gaitā izveidojies tāds kā skvēriņš, kas, lai arī ne īpaši kopts, tomēr papildina pilsētas sarūkošo zaļumu platības. Tā ka ideja par visu laukumiņu aizbūvēšanu ir diskutabla – kāds tukšos laukumus sauc par izrautiem zobiem pilsētas apbūvē un aicina pielīdzināt rindas, cits uzskata, ka visu tukšumu neatlaidīga likvidēšana, iespiežot katrā pa ēkai, vienlaikus samazinās arī brīvā gaisa un zaļumu apjomu pilsētā.

Viss kādreiz būs…

Redzamākie robi pilsētas apbūvē manāmi centrā. Te joprojām neskaidra ir nākotne laukumam, kur agrāk atradās Ļeņina piemineklis. Pēc tā likvidēšanas laukums kādu laiku stāvēja tukšs, pēc tam tika atvēlēts kafejnīcu izvietošanai, bet pēdējos gados blakus viesnīcai “Līva” bija ierīkota autostāvvieta. Šovasar autostāvvietu laukumā starp viesnīcu “Līva” un Latviešu biedrības namu slēdza, tomēr solītā būvniecība joprojām nav uzsākta un, pēc visa spriežot, diezin vai šoziem tiks sākta.

Jau ir rakstījām par akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” grandiozajiem plāniem būvēt šajā laukumā sabiedriska tipa celtni ar baseiniem uz jumta un trīs līmeņu autostāvvietām pazemē, kuras turklāt iekļautos sazarotā apakšzemes sistēmā, ļaujot gājējiem zem zemes pārvietoties no jaunā kompleksa līdz tirdzniecības namam “Kurzeme”, kā arī nokļūt vēl citos vecpilsētas centra nostūros. Projekta attīstītāji piedāvāja izveidot vairākstāvu celtni, kurā būtu izvietoti veikali, kafejnīcas, arī atpūtas iestādes, piemēram, boulinga zāle, spēļu vietas bērniem, bet uz jumta terases – baseins, kas ziemā varētu kalpot par slidotavu.

Viens no akciju sabiedrības “Mēs Liepājai” īpašniekiem Aivars Burģis tagad skaidro, ka pašlaik notiekot izpēte, būvniecības plāni un konkrētie grafiki tikšot publiskoti gada nogalē. Bet autostāvvieta jebkurā gadījumā netikšot atjaunota, jo “lai tā būtu normāla stāvvieta, šeit nepieciešamas investīcijas, bet tādas veikt vairs nav vērts, jo grasāmies šeit celt pavisam cita tipa objektu,” – tā A.Burģis.

Kā suns uz siena kaudzes…

Vēl viens tukšs laukums jau ilgus gadus redzams bijušā pilsētas Kultūras nama vietā. Te savulaik celtne, kas bija kļuvusi cilvēkiem bīstama, tika nojaukta, laukums nolīdzināts, un tas joprojām gaida savu izmantojumu. Tagad restorāna “Pastnieku māja” priekšpusē, ja skatās no pilsētas centra puses, rēgojas zālēm apaudzis laukums ar steidzīgāko gājēju iemītām taciņām. Tomēr šai teritorijai grūti iedomāties perspektīvu, jo tā, tāpat kā visa pilsētas centra nākotnes vīzija, joprojām ir miglā tīta.

Blakus zem tikpat treknas jautājuma zīmes atrodas panīkušais skvērs Lielās un Graudu ielas stūrī, kur ietvju segums saglabājies tāds pats kā padomju laikos, tikai tagad vēl izdrupušāks un gājēju drošībai bīstamāks. Īpašums pieder privātpersonai, kam tā vai citādi laimējies pasteigties un iegūt šo pašā centrā esošo teritoriju savā īpašumā. Tagad var tupēt uz tās kā suns uz siena kaudzes – ne pašam vajag, ne citiem dot, vienīgi gaidīt, vai neizdosies to pārdot pēc iespējas dārgāk. Kaut gan – tā kā pēdējās tendences nekustamo īpašumu tirgū rāda, ka cenas sāk krist, tad centrālā skvēra zemes īpašniekam būtu cītīgi jākalkulē, ka tikai nepalaiž garām izdevīgāko brīdi.

Visu šo situāciju sarežģī tas, ka vēl nav izstrādāts centra detālplānojums. Pilsētas galvenā arhitekte Iveta Ansone uzskata: “Ģenerālplānā norādīts, ka skvērs ietilpst darījumu iestāžu apbūves teritorijā, kas pieļauj apbūvi. Pašlaik svarīgākais ar pilsētas centru saistītais ir tas, ka tam tiek izstrādāts plānojums, pētot un analizējot apbūves līnijas vietās, kur tās ir pajukušas, analizējot kopējo situāciju, kurās vietās apbūvei vajadzētu iesēsties.”

Līdzīgi domā Pilsētas domes izpilddirektors Edgars Rāts: “Pirms gadiem diviem Graudu ielas pusē gājēju ērtībām pašvaldība izbūvēja ietvi. Jāatzīst, ka pašvaldība nav izšķīrusies par lēmumu likt īpašniekam ap savu teritoriju uzstādīt žogu. Bet tas ir viens no variantiem. Ir arī bijušas sarunas, ka pašvaldība būtu gatava teritoriju iegādāties vai mainīt pret citu, bet īpašnieks ir pateicis kategorisku nē.”

Katrā gadījumā pilsētniekiem neatliek nekas cits, kā joprojām pacietīgi gaidīt pilsētas centra plānojuma izstrādi.

Būs vēsturiskā kopija

Bet vietā, kur Baznīcas un Stendera ielas stūrī savulaik atradās baznīcas mācītāja māja un pašlaik plešas tukšs laukums, baznīcas pārstāvji un kompānija “MIG Holdings” vienojušies, ka te tiks uzbūvēta bijušās mācītājmājas vēsturiskā kopija. Paredzēts, ka tajā apmetīsies arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas jaunievēlētais Liepājas diecēzes bīskaps. Zemes gabals Baznīcas ielā 8 pieder luteriskajai baznīcai, kura to iznomās kompānijai “MIG Holdings”, savukārt Holdings pēc celtnes uzbūvēšanas iznomās tajā telpas baznīcai.

Pašlaik ir saskaņots skiču projekts, arī Evaņģēliski luteriskā baznīca to ir apstiprinājusi. Projekts paredz būvēt gan bijušās mācītājmājas kopiju, gan mūsdienīgu ēku, kas vizuāli nekonfliktē ar vēsturisko namu. Projekta autors ir arhitekts Agris Padēlis-Līns. Vēsturisko daļu, kā jau teikts, izmantos baznīca – te būs Kurzemes bīskapa kanceleja un dzīvoklis, kā arī Sv.Trīsvienības katedrāles draudzes telpas. Kompleksa mūsdienīgajā daļā paredzētas telpas birojiem. Plānots kompleksu Baznīcas ielā 8 uzbūvēt apmēram pusotra gada laikā.

Jaunumi pilsētas panorāmā

Interesantas pārvērtības paredzētas divos laukumos solītās koncertzāles “Lielais dzintars” tuvumā. Vispirms jau skvērā pretī iespējamajai koncertzālei, kur patlaban plešas haotiski zālienu klajumi, bet padomju gados slējās iespaidīga goda plāksne čaklākajiem pilsētas darbarūķiem. Šo laukumu nākotnē nav domāts atstāt tukšu. Kā paredzēts zemes gabala apbūves priekšlikumā Jūras ielā 3a, te iecerēts celt darījumu centru ar tirdzniecības un biroja telpām. Projekta autors ir pazīstamais arhitekts Juris Poga.

Viņš piedāvā savdabīgu ēkas risinājumu – divus kubus, kuru izveidē izmantots stikls, sarkanais ķieģelis, betons un zaļš zāliens. Piedāvājums ir saskaņots ar pārējiem plānotajiem objektiem un iekļausies perspektīvajā panorāmā, kas skatāma, iebraucot pilsētas centrā pāri Tramvajtiltam.

Projekta veidotājiem un attīstītājiem vēl nepieciešams izstrādāt autostāvvietas un piebraukšanu objektam, lai netraucētu iespējamo gājēju kustību.

Arī turpat, pie jaunajām viesnīcām ostmalas promenādē tukšo laukumu ar laiku iecerēts izveidot par autostāvvietu.

Ieceres ir dažādas

Virzoties tālāk pa Jūras ielu un sasniedzot vietu, kur tā krustojas ar Graudu ielu, jau daudzus gadu desmitus blakus kādreizējam kinoteātrim “Palass” (mūslaikos – veikalam “Palass”) bija pierasts redzēt tukšu bruģētu laukumu, kur autovadītāji varēja atstāt savus spēkratus. Tomēr nākotnē arī to iecerēts apbūvēt. Te paredzēts celt vairākstāvu biroju ēku, pašlaik gan projekts joprojām tiek apspriests, dažādi iebildumi ir arhitektiem – gan par ēkas iekļaušanos apkārtējā apbūvē, gan par automašīnu novietošanas iespēju samazināšanos. Tomēr pasūtītājs – uzņēmējs Juris Aizezers – ir solījis, ka darīs, ko varēs, lai nodrošinātu nepieciešamās autostāvvietas.

Tāpat šovasar pastāvēt beidza vēl viena no retajām bezmaksas autostāvvietām, kas bija mūsu pilsētā: blakus kafejnīcai “Serenāde” – laukumā Pasta ielā 26. Tagad tas ir norobežots ar stabiņiem un stāv tukšs. Kā redakcijai izdevās uzzināt, te ieceres ir akciju sabiedrībai “Mēs Liepājai”. Viens no līdzīpašniekiem Ivars Kesenfelds pastāstīja, ka teritorijā domāts būvēt sabiedrisko iestāžu un biroju ēku, taču projekts pašlaik ir izstrādes stadijā, tādēļ par konkrētākiem plāniem tiks stāstīts pēc laika.

Uzņēmējs Pēteris Iesalnieks savukārt nodomājis uzbūvēt trīsstāvu dzīvojamo ēku ar tirdzniecības telpām laukumā Vītolu ielā 10a. Projektētā ēka, pēc arhitekta ieceres, būs bloķēta ar esošo dzīvojamo ēku Vītolu ielā 6/10. Ēkas skiču projektu izstrādājusi SIA “A Projekts” arhitekte Agita Lieģe, bet pēc sabiedriskās apspriešanas projekta attīstītājam tas jāpilnveido.

Ko darīt?

Vēl viena laukuma turpmākā izmantošana pašlaik nodota liepājnieku apspriešanai. Viņi aicināti paust viedokli par Dienvidrietumu mikrorajona teritorijas turpmāko attīstību, arī par teritoriju starp Liedaga un Klaipēdas ielu, kāpu joslu un Siguldas ielas dzīvojamo rajonu. Šajā teritorijā atrodas uz pašvaldības vārda reģistrēts zemes gabals, uz tā savukārt – privātpersonas īpašumā esoša nepabeigta dzīvojamā māja. Tukšā plašā teritorija un pussabrukusī celtne nebūt neveido glītu akcentu prestižajā piejūras joslā.

Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 4.novembrim. Savus ieteikumus ikviens interesents var iesniegt Liepājas Būvvaldē.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Blakus viesnīcai “Līva” vairs nedarbojas autostāvvieta – laukums ir tukšs un gaida labākus laikus.

Iespējams, ar laiku arī laukumā Graudu un Jūras ielas stūrī vairs nestāvēs automašīnas, bet sliesies biroju ēka.

Tāpat klusums valda laukumā Pasta ielā 26. Projekta attīstītāji sola, ka te tiks būvēta interesanta dizaina ēka.

Bijušā pilsētas Kultūras nama vietā joprojām valda dīvains tukšums. Kas te būs un kad būs? To vēl neviens nevar pateikt.

Tukšais laukums ar pussabrukušo ēku Dienvidrietumu rajonā nekrāšņo prestižo piejūras joslu. Arī te teritorija būtu labāk izmantojama.