Šajā gadā, līdz 1. novembrim, pilsētā ir sakopti 1412 koki, savukārt atvases apzāģētas 1434 kokiem, bet nozāģēti 145 vēja aizlauzti, bojāti, slimi vai bīstami koki un izfrēzēti 9 celmi. No jauna iestādīti 22 koki.

Darba koku aprūpē gadu no gada kļūst aizvien vairāk. Viens no iemesliem – koku novecošanās, līdz ar to nepieciešama to biežāka kopšana, sevišķi Vecliepājā un Jaunliepājā, kur ir daudz vēsturisku stādījumu.

Koki un krūmi, kas aug pilsētas teritorijā, dažādu apstākļu ietekmē arī biežāk slimo, tos pārņem trupe vai puve, tāpēc pie stiprāka vēja pēkšņi var nolūzt vai kļūt netiešs cēlonis citiem nepatīkamiem atgadījumiem. Lai tas nenotiktu, Komunālā pārvalde kokaugu stādījumus uzrauga un seko to veselībai.

Koku vainagu kopšana ir viens no regulāri veicamajiem darbiem. Tas nozīmē, ka arboristiem regulāri jāizzāģē atsevišķi traucējošie zari, kas aizsedz ceļa zīmes, sitas logos vai bojā ēku fasādes. Kopšanas laikā notiek koku vainagu pacelšana vai piegriešana, lai lapotnes saņemtu vairāk saules gaismas.

Šogad šādi esam sakopuši vainagus visām Liepu ielā augošajām 154 Krimas un parastajām liepām. Arī Dzintaru ielā augošajiem kokiem ir veikta vainagu kopšana.

Jūrmalas parkā, jaunajā daļā pie pieminekļa, pacelti vainagi 227 liepām, Parka ielā – 234 liepām, jo jauno koku zari sāka traucēt satiksmei. Lāčplēša ielā 38 kokiem ir sakopti vainagi, izzāģējot traucējošos un nokaltušos zarus.

Saudzīgi, pēc jaunākajām atziņām

Šogad vēsturiskajos stādījumos ielu malās plaši izmantojām vainagu formēšanu jeb veidošanu iespējami tuvu to dabiskai formai – speciālistu vidū tā ir atzīta par vēl vienu saudzīgu un derīgu vainagu kopšanas metodi.

Agrākos laikos nereti notika pilsētas koku galotņošana jeb saīsināšana vai pat pilnīga vainagu apzāģēšana, atstājot lielo zaru stumbeņus. Šāda rīcība šodien vairs nav vēlama/pieņemama un tiek uzskatīta par neprofesionālu.

Vainagu veidošana, ievērojot jaunākās zināšanas par kokaugu fizioloģiju, ir ieteicama tāpēc, ka augiem ir mazāk stresa, ja noņem tikai nelielu daļu no lapotnes zaru pieauguma.

Tas finansiāli iznāk dārgāk un arī paņem vairāk laika, taču ir vajadzīgs kompromiss, lai koki netraucētu, nebojātu infrastruktūru, taču tos saglabātu un nodrošinātu tiem labsajūtu.

Šādu saudzīgu koku vainagu veidošanu šogad veicām 1905. gada ielā (142 liepām), Ezera (110 liepām), Tirgus (78), Jelgavas (55), Pasta (14), Friča Brīvzemnieka (11), kā arī Krišjāņa Valdemāra un Andreja Pumpura ielā.

Līdz šā gada beigām esam plānojuši vainagu formēšanu veikt arī Raiņa (133 liepām) un Vītolu ielā (68 liepām).

Turpmāk, ņemot vērā pieejamos līdzekļus un cilvēku resursus, šos kokus kopsim līdzīgi kā dzīvžogus, vainagus regulāri cērpot vasarā.

Ielās un citās zaļajās teritorijās augošo koku kopšana ik gadus notiek no oktobra vidus līdz 15. aprīlim, kad saskaņā ar noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža sākas putnu ligzdošanas un saudzēšanas laiks, kas turpinās līdz 30. jūnijam.

Darbu tiešie veicēji mūsu pilsētā ir SIA ”Tranzīts L” arboristi, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, sertifikāti, pieredze un pieejama atbilstošā tehnika.

Pilsētas zaļās rotas uzturēšanas darbos ietilpst arī vēja izgāzto, no vecuma, slimībām un kaitēkļu bojājumiem skarto, lūzušo vai citādi bīstami kļuvušo vai traucējošo koku nozāģēšana. Kā jau minēts, līdz 1. novembrim esam nozāģējuši 145 šādus kokus.

Jūrmalas parkā šogad nozāģēti 34, Raiņa parkā – 10 koki. Abos parkos izzāģēti gan vējos izgāzti, gan nokaltušie koki.

Zemgales ielā ir nozāģētas 14 nokaltušās papeles. Vaiņodes ielā, posmā starp Ganību un Ventas ielu, nozāģēti grāvī augoši septiņi vītoli, kuriem regulāri lūza zari un apdraudēja īpašumus un satiksmi. Atsevišķi koki nozāģēti daudzviet citur pilsētā.

Ja konstatējam, ka koks ir nokaltis, kļuvis bīstams un draud izgāzties, apdraudot cilvēku un īpašumu drošību, Komunālā pārvalde par to informē apstādījumu uzraudzības komisiju (AUK) – vai nu pirms nozāģēšanas, vai tad, kad bīstamība ir novērsta.

Atļaujas saņemšanai vajag laiku, bet citreiz gaidīt nevar un cilvēku drošības dēļ koks, kas aug pilsētai piederošajās teritorijās, ātri jānozāģē.

Par nozāģētajiem kokiem tiek sastādīts akts, kurā norādīts iegūtais koksnes daudzums. Malkai izmantojamo koksni darbu veicēji nogādā pašvaldības aģentūrai ”Nodarbinātības projekti” savu telpu apkurei, savukārt nederīgā daļa nonāk atkritumu izgāztuvē, pirms tam zarus pārvēršot šķeldā, lai samazinātu nodošanas izmaksas.

Vienlaikus ar koku zāģēšanu Komunālā pārvalde plāno celmu frēzēšanu, jo celmi traucē zālienu vai ietvju kopšanu, bojā pilsētvides izskatu.

Šajā gadā celmu frēzēšana nav veikusies, jo tie jālikvidē piekļūšanai sarežģītās vietās; bieži celmos ir ieaugušas metāla daļas, ietvju/ceļu betona apmales un līdz ar to frēze lūst.

Jauni stādījumi nāk ar pārbūvi un labiekārtošanu

Katru gadu līdz ar dažādu pilsētvides projektu īstenošanu paplašinās jaunu koku un krūmu stādījumi – arī tādēļ palielinās kopšanas darbu apjoms.

Šogad Komunālās pārvaldes apsaimniekošanā ir nodoti atjaunoti noasfaltēti ielu posmi – Vidusceļa ielā un Muitas ielā. Vidusceļa ielā atbilstoši projektam ir iestādīti 13 Zviedrijas pīlādži, Muitas ielā – deviņas krasta kļavas.

Līdz šā gada beigām ekspluatācijā paredzēts nodot pārbūvēto Kārļa Zāles laukumu un Lielās ielas posmu, tāpēc no jauna iestādīto kokaugu skaits, kas vēl nonāks pārvaldes apsaimniekošanā, būs zināms tikai pēc visu dokumentu saņemšanas.

Ik gadus kokaugu kopšanai Komunālā pārvalde izlieto aptuveni 75 000 eiro plus 10 000 eiro jauno kociņu laistīšanai. Šādas summas būs iztērētas arī šogad. Koku un krūmu kopšanai finansējums ir plānots atbilstoši iepirkumam – uz četriem gadiem, no 2021. līdz 2024. gadam.