Nedaudz no vēstures…

Merino vilnas pirmsākumi iesniedzas tālajā 12. gadsimtā Spānijā, tās vieglajam rakstam piesaistot arvien vairāk uzmanības. Tomēr līdz pat 18. gadsimtam merīnaitu eksports no Spānijas bija aizliegts un aizlieguma pārkāpējiem draudēja pat nāvessods. Tā paša gadsimta beigās merīnaitas ieviesa Austrālijā un Jaunzēlandē – mūsdienu galvenajās merino vilnas eksportētājās. Šobrīd merino vilnu plaši izmanto apģērba, tostarp termoveļas, ražošanā tās unikālo īpašību dēļ. Līdzīgi kā cita materiāla termoveļa, tā aiztur siltumu, vienlaikus laižot cauri mitrumu. Tomēr merino vilnai ir kāda zināma priekšrocība, kas to izceļ starp citiem audumiem.

Merino vilna un parastā vilna: kur atšķirība?

merino vilnas šķiedru diametrs ir nieka 10-24 mikroni, kas ir daudz mazāk nekā parastajai vilnai. Šī īpašība padara merino vilnas termoveļu daudz maigāku un mazāk kairinošu. Vēl kāda īpašība – merino vilna ir sevišķi mitrumu absorbējoša. Tā spēj uzsūkt līdz 30% no savas masas, neradot auduma slapjuma sajūtu. Īpaši svarīgi tas ir sportiskās aktivitātēs. Tomēr jāatzīst, ka merino termoveļa sievietēm noder kā sporta aktivitātēs, tā ikdienā.

Merino termoveļas klāsta dažādībaMūsdienās termoveļas klāsts ir plašs, tāpēc aplūkosim pāris atšķirību, kas palīdzēs izvēlēties piemērotāko merino termoveļu. Brīva fasona (nepieguļoša) merino termoveļa sievietēm ir piemērotākā izvēle ikdienas lietošanai, tikmēr pieguļošs audums labāk derēs sporta aktivitātēm, kur ir svarīgi, lai termobikšu staras vējā neplivinātos. Tāpat svarīgs ir arī audums: ir pieejama gan 100% merino vilnas termoveļa, gan tāda, kur merino vilnu papildina kāds sintētisks materiāls (parasti neilons). Sintētika nodrošina materiāla izturību, tāpēc šeit sekojiet savām vajadzībām: auduma dabiskumam vai ilgtspējai.