Ko pērk mūsdienu lasītāji

“Pasaki man, ko tu lasi, un es pateikšu, kas tu esi!” – arī tā varētu pārfrāzēt pazīstamo teicienu. Nevarētu teikt, ka šodien grāmatu veikalos veidotos rindas, taču durvis ciet arī nestāv un pie dažāda veida literatūras plauktiem cilvēku netrūkst. Centāmies noskaidrot, ko pērk mūsdienu lasītāji un kādai literatūrai viņi dod priekšroku.

Izziņa un relaksācija

Apstaigājot Centrālās grāmatnīcas plauktus, gida lomu uzņēmās pārdevēja Ilze Poriete. Viņa novērojusi, ka visbiežāk lasītāji apstājas pie stenda, kurā rindojas grāmatas par vēsturi. Tas parāda, ka mūsdienu cilvēkos ir dzīva tieksme izzināt patiesību un viņi lasa gan literatūru, kas sarakstīta par Latvijas vēsturi, gan interesējas par vēsturiskām personībām, piemēram, par Staļinu, Čērčilu, Hruščovu, lai lasot analizētu viņu lomu vēsturisko notikumu virzībā.

“Par vēsturi, ceļojumiem, arī par kriminālliteratūru vairāk interesējas vīrieši, bet sievietes vairāk saista romāni. Vēl aizvien populāri ir Noras Robertsas, Daniēlas Stīlas, arī Breda Melcera sacerējumi. Tā ir viegla lasāmviela un dod zināmu relaksāciju, tāpēc to popularitāte nemazinās,” paskaidroja pārdevēja.

Tagad, kad mācību gads jau iesācies, mazāka piekrišana ir tiem plauktiem, kuros sakārtota mācību literatūra. Taču iezīmējas jauna tendence – ir parādījušās jaukas, krāsainas grāmatas par Ziemassvētkiem.

“Kad tuvojas svētki, cilvēki pērk grāmatas dāvināšanai, meklē literatūru, kurā var atrast dzejoļus ierakstīšanai apsveikuma kartītēs,” ir secinājusi Ilze Poriete. Viņa novērojusi, ka latviešu literatūrai, īpaši klasikai, piekrišana ir mazāka. No pēdējā laika mūspuses autoru izdevumiem lasītāji pērk Elfrīdas Pujēnas- Kalnciemas grāmatu “Līdzās stāvēja eņģelis” un Liepājas muzeja izdoto novada politiski represēto piemiņas grāmatu “Mūžīgā sāpe”.

Vajag tikai iesākt!

Vai mūsdienu cilvēki lasa grāmatas? “Un kā vēl – ļoti labi lasa!” – tādu optimistisku atbildi deva izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nama pārdevēja konsultante Ligita Pētersone. Viņa tieši konsultēja kādu tēti, kurš interesējās par grāmatas “Spaidervika hronika” jaunākajām sērijām. Jo tā ir grāmata, kas beidzot panākusi zināmu apvērsumu par kūtriem lasītājiem uzskatītajā kategorijā – bērnos. Ir izdotas četras grāmatas, un tagad gan mazie lasītāji, gan viņu vecāki taujā pēc nākamajām.

“Tās lasīt tikpat viegli, kā savulaik mēs bērnībā lasījām Zentas Ērgles grāmatas,” paskaidroja kāda pircēja. Jo tur ir gan piedzīvojumi, gan labestība, un tā ir visai ģimenei piemērota lasāmviela. Iesākuši lasīt, bērni meklē arī citas grāmatas. Pārdevēja ievērojusi, ka zēnu starpā populāras ir Enidas Blaitonas grāmatas “Piedzīvojumu jūra”, “Piedzīvojumu ieleja”, “Pirmais semestris Meloriju torņos”. Pēdējā patīk arī meitenēm. Visām paaudzēm mīļas ir gan Tūves Jānsones grāmatas, gan Astrides Lingrēnas sacerējumi. No mūspuses autoriem bērni iecienījuši Ērika Kūļa daiļliteratūru, un, tuvojoties Ziemassvētkiem, atkal uz popularitātes viļņa ir grāmata “Zirņu Zirdziņa Ziemassvētki”.

Lasītāju iecienītas ir grāmatu nama rīkotās akcijas, kad var iegādāties literatūru par tā saucamajām “Bankrota cenām”. “Kā tu nepirksi, ja grāmatu var dabūt par puscenu!” – tāds ir lasītāju viedoklis. Pieaugušie turas pie pārbaudītām vērtībām. Ja reiz izlasījuši vienu interesantu kāda ārzemju rakstnieka grāmatu, tad meklē, ko viņš vēl sarakstījis un klajā laidis. Iecienīti ir krievu rakstnieku detektīvromāni. Arī izziņas literatūra pašlaik topā, un viena no visvairāk pirktajām ir sērija “Aptieka uz palodzes”. Tāpat savu aktualitāti nav zaudējušās enciklopēdijas – gan bērniem domātās, gan pieaugušo.

Zem eglītes – grāmata

Jaunpienācēja grāmatu tirgū ir SIA “Jānis Roze” Liepājas grāmatnīca. Tās vadītāja Lāsma Ozoliņa-Ozola sacīja, ka grāmatu pirkšanai piemīt sezonāls raksturs. Mācību gada sākumā un nobeigumā lielāka piekrišana ir mācību literatūrai, tagad, nākot svētkiem, pērk krāšņus bērniem domātus izdevumus un kalendārus. “Diemžēl mazāk iegādājas daiļliteratūru. Taču savi pircēji ir gan bestselleriem, gan detektīviem. Mēs, kā jau liepājnieki, esam savas pilsētas patrioti, un tāpēc mūspuses autoru grāmatas cenšamies izlikt redzamā vietā, lai tādā veidā pievērstu pircēju uzmanību,” teica Lāsma Ozoliņa-Ozola.

Grāmatu nama “Valters un Rapa” Liepājas filiāle ir jaunākais grāmatu veikals mūsu pilsētā. Taču ceļu uz to lasītāji jau atraduši. “Esam novērojušas, ka visvairāk pie grāmatu stendiem apstājas, izmeklē sev vajadzīgo literatūru un to iegādājas vidēja vecuma cilvēki,” pārdevēju novērojumu pauda grāmatu nama filiāles vadītāja Aija Votiškeviča. Viņa sacīja, ka ienākot arī jaunieši, un viņus piesaista psiholoģiska rakstura izdevumi, kuros doti padomi veiksmei, bagātībai un cilvēciskai saderībai. Netrūkst lasītāju ezotēriskajai, dziednieciskajai literatūrai. Bet, tuvojoties gadumijai, savu vietu visvairāk pirkto izdevumu vidū stabili ieņem kalendāri. Tāpat labprāt cilvēki iegādājas bērnu grāmatas – skaistus pasaku izdevumus, kas vedina uz domām, ka tie tiks taupīti, lai paliktu zem Ziemassvētku eglītes.

“Pašlaik vislielākais pieprasījums ir Andra Grūtupa grāmatai “Ešafots”, kura izkonkurējusi jau vairāk nekā mēnesi popularitātes ziņā pirmo grāmatu – Edmunda Katana “Sievietes un mīļākie”. Pircējus interesē arī Venedikta Jerofejeva grāmata “Maskava-Gailīši” Ulda Tīrona tulkojumā,” sacīja Aija Votiškeviča.  

Iepirkšanās tendences novērojusi grāmatnīcas “Inmeja” pārdevēja Inguna Foldāte. “Redzam, kāda nozīme ir pareizai reklāmai. Arī mūsu pircēji pērk Andra Grūtupa grāmatu “Ešafots”,” paskaidroja pārdevēja. “Pašlaik ir tendence mazāk iegādāties daiļliteratūru, priekšroka tiek dota vārdnīcām, tehniskajai literatūrai, arī mācību grāmatām. Pērk bērnu grāmatas, arī attīstošās, piemēram, krāsojamās grāmatas. Un, jā, sākas kalendāru laiks.”

Ko pirkt, ko malā atlikt?

Grāmatu piedāvājums pašlaik ir tik liels, ka lasītājiem nākas apsvērt, pēc kādiem kritērijiem tās pirkt.

Trīs skolēnu māmiņa Liāna Limora: “Es pērku bērnu grāmatas, akcentu liekot uz izziņas literatūru – enciklopēdijām, vārdnīcām. Tās noder pusaudžiem. Mazākajai meitiņai pērku arī pasaku grāmatas. Ja nepieciešams, iegādājos mācību grāmatas. Bet skolā obligāti lasāmo literatūru gan paņemu bibliotēkā, tāpat nepērku daiļliteratūru sev lasīšanai, to tāpat ņemu bibliotēkā, jo jāteic, ka grāmatas tomēr ir traki dārgas.”  

Cirka māksliniece Solvita Sudmale: “Grāmatu pērku tikai tad, ja tā man ir tiešām vajadzīga, ja tā papildina manas profesionālās vajadzības vai aizraušanos. Piemēram, tagad meklēju grāmatu, kurā apkopoti Lejaskurzemes spoku stāsti. Pēdējo nopirku grāmatu par mīklaino personību Kaliostro. Un vēl izdevumu par kanārijputniņiem, jo man mājās ir suns un kanārijputniņš, šajā jomā es vēlos papildināt savas zināšanas, un tad man ir vienalga, kādā valodā izdota literatūra.” 

Skolotājs Egils Atvars: “Grāmatas es pērku tikai tad, ja man tas vai cits izdevums nepieciešams, piemēram, darbam. Vēl pērku grāmatas dāvināšanai. Daiļliteratūru tikpat kā neiegādājos. Man jau klasika iepirkta senāk, bet to lipīgo literatūru neuzskatu par vērtību. Jā, ja iznāk kāda īpaša, jauna grāmata par vēsturi, to gan iegādājos.”

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

SIA “Jānis Roze” Liepājas grāmatnīcā pircējas uzmanību piesaistījuši kalendāri.