Ministrijas jauninājums

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis pēc šovasar Liepājā notikušā pludmales festivāla “Baltic Beach Party” secinājis, ka apsargiem nepieciešama policijas palīdzība kārtības nodrošināšanā. Un viņš ierosināja veikt izmaiņas samaksas sistēmā. Ministru kabineta komiteja akceptējusi Iekšlietu ministrijas sagatavotos noteikumus par Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādi, nosakot, ka tās darbiniekam par stundu darba privātpersonas rīkotā pasākumā pienākas 3,25 lati. Kā par ikvienu jauninājumu, arī par šo ir dažādi viedokļi.

Nosaka taksi

Ministru kabineta komiteja akceptēja Iekšlietu ministrijas sagatavotos noteikumus par Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz vairākus jauninājumus, arī to, ka VP par kārtības uzturēšanu privātpersonu organizētos publiskos pasākumos vēlas saņemt samaksu. Vienas nakts izklaides pasākuma drošības uzturēšana rīkotājiem varētu izmaksāt vairākus tūkstošus latu. Viena policista darba samaksa šādos pasākumos paredzēta 3,25 lati stundā, bet vienas transporta vienības izmantošana stundā izmaksās 8,26 latus. Rēķinot, ka lielos sarīkojumos strādā aptuveni 100 policistu un patrulē vairākas policijas automašīnas, izmaksas rēķināmas tūkstošos latu, ja uzskata, ka pasākums ilgst vidēji desmit stundu.

Iekšlietu ministra padomnieks Krists Leiškalns iepriekš norādīja, ka sagatavotie noteikumi gan neparedz obligātu prasību pasākuma rīkotājiem iesaistīt sabiedriskās kārtības uzturēšanā policiju, viņi var iztikt ar apsardzes firmām. Tāpat jaunie noteikumi nenozīmē, ka policija sabiedrisko kārtību lielos sarīkojumos uzturēs tikai un vienīgi par samaksu. Policijas uzdevums ir sargāt sabiedrību, un tā turpinās to darīt, bet atsevišķos gadījumos, ja pasākuma organizators vēlēsies iesaistīt darbā policiju, būs jāslēdz līgums un jāmaksā par darbu.

Ministru rosina festivāls Liepājā

Pēc K.Leiškalna teiktā, viens no sarīkojumiem, kas parādījis, ka apsardzes firmas vienas netiek galā, bijis mūsu pilsētā šovasar notikušais pludmales festivāls “Baltic Beach Party”. Ideja izstrādāt šādus noteikumus pēc mūsu pludmales festivāla radusies iekšlietu ministram Ivaram Godmanim. Viņš ierosinājumu pamatoja ar to, ka publisko pasākumu katru gadu ir aizvien vairāk, palielinās arī apmeklētāju skaits, tādēļ nepieciešami lielāki policijas resursi. No valsts budžeta līdzekļiem policistiem par darbu nakts maiņās un virsstundām naudas vairs nepietiek, tādēļ sākts meklēt citus risinājumus. Policija kopā ar mediķiem narkologiem šovasar arī aktivizēja narkomānu ķeršanu. Šīs darbības arī paredzēts turpināt, taču profilakses pasākumiem nepieciešami finanšu resursi.

Iekšlietu ministrijas sagatavotais dokuments noteiks Valsts policijas maksas pakalpojumu cenrādi. To nepiemēros par VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienības “Apsardze” pakalpojumiem. VP maksas pakalpojumu cenrādi arī nepiemēros, veicot ekspertīzes kriminālprocesā. Kā skaidro Iekšlietu ministrija, publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā teikts, ka “publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības”.

Noteikts, ka pasākuma organizatora pienākums ir gādāt par sabiedrisko kārtību un drošību, ko viņš veic, iesaistot kārtības uzturētājus, par ko var būt VP vai pašvaldības policija, Zemessardze, kā arī juridiska persona, kurai izsniegta licence, lai veiktu apsardzes darbības. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā VP, pašvaldības policija vai Zemessardze var būt kārtības uzturētāji atbilstoši noslēgtam līgumam. Noteikumu projekts paredz, ka VP šo pakalpojumu sniedz, ja attiecīgie resursi nav nepieciešami VP funkciju un uzdevumu izpildei.

Noteikumi vēl jāpieņem valdībai. Pēc I.Godmaņa teiktā, līdz 1.oktobrim bija jāsagatavo priekšlikumi par jauno apsardzes pakalpojumu cenrādi.

Apsargu viedokļi atšķiras

Iekšlietu ministrijas sagatavotie un Ministru kabineta komitejā apstiprinātie noteikumi par VP darbinieku izmantošanu publisku izklaides un svētku sarīkojumu laikā vērtējami pretrunīgi, uzskata akciju sabiedrības “Falck apsargs” valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis. Viņš uzsver, ka nevienā no Eiropas Savienības valstīm neesot situācija, ka policijas darbinieks par nodokļu maksātāju naudu vienlaikus veiktu gan policista funkcijas, gan nodrošinātu komercpakalpojumus. Viņaprāt, šādu noteikumu pieņemšana ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un tirgus ekonomikas darbības principiem.

Pretējs viedoklis ir apsardzes apvienības “Falck L” priekšniekam Agrim Kovaļevskim. Viņš uzskata, ka maksas noteikšana par policijas pakalpojumiem ir labs solis, jo tiks veicināta veselīga konkurence. A.Kovaļevskis vienīgi uzskata, ka noteiktā takse ir par zemu, apsardzes darbinieku takse ir augstāka: “Šaubos, vai kaut ko saņems policisti, kuri strādās. Ja cena būtu augstāka, tas policistiem dotu motivāciju atpūtas vietā izvēlēties darbu. Pieļauju, ka daudzi pasākumu organizatori izvēlēsies slēgt līgumus ar policiju, jo tas būs ekonomiski izdevīgi.” Taču bažas par to, ka apsargiem tagad vairs nebūs darba, Kovaļevskim gan neesot. Viņš saka: “Domāju, ka mums mazāk pasūtījumu nebūs.” Tāpat viņš prognozē, ka Iekšlietu ministrijā minētā summa jau drīzumā tiks palielināta. Arī apsardzes apvienībai “Falck L” to nācies darīt, lai motivētu darbiniekus.

Valsts apvienības “Apsardze” Liepājas nodaļas priekšnieks Juris Andžāns atzina, ka, viņaprāt, minētie 3,25 lati par stundu ir minimālā takse, ko iespējams variēt, “jo parasti jau tiek prasīta patruļa”. “Samaksa jau vienmēr varētu būt augstāka. Taču tā ir slīdoša un atkarīga no pasākuma. Par sēdošu darbu noteikti nevar prasīt vairāk kā par apsardzi, piemēram, festivāla laikā.” Arī Andžāns atzīst, ka nebiedējot iespējamā konkurence: “Valsts policijā cilvēku resursi ir tik lieli, cik ir. Turklāt viņi šos pienākumus varēs veikt tikai no darba brīvajā laikā.” Un tomēr viņš priecājas, ka noteiktā takse disciplinēs apsardzes firmu vadītājus: “Nevarēs, kā līdz šim, darbiniekiem maksāt santīmus.”

Skaidrības nav

Pludmales festivāla “Baltic Beach Party” rīkotājs Raivo Mediņš atzīst, ka uzņēmējiem nav īstas skaidrības par jaunajiem noteikumiem. Viņš uzskata: “Pagaidām vēl nav skaidrs, vai grib, lai policisti pelnītu, strādājot kā apsardzes darbinieki, vai arī grib panākt, lai pasākuma organizatori maksātu policistiem par kārtības nodrošināšanu ārpus pasākuma norises vietas.” Mediņš atzīst, ka viņam nekas nebūtu pretī, ja apsardzes funkciju veiktu Valsts policijas darbinieki: “Viss atkarīgs no kvalitātes.” Tāpat Mediņš neatklāj, cik pasākuma rīkotāji maksā apsardzes darbiniekiem, vienīgi norāda, ka noteiktie 3,25 lati par stundu policistiem ir mazāk un tas nozīmē, ka tiek pieļauta iespēja algot policistus, jo tas būtu ekonomiski izdevīgi.

Runājot par Iekšlietu ministrijas ierosinājumu, ka pasākuma rīkotājam vajadzētu nodrošināt kārtību arī ārpus sarīkojuma norises teritorijas, Raivo Mediņš neslēpa, ka tādā gadījumā, iespējams, finansiālu apsvērumu dēļ kāds no pasākumiem var arī nenotikt.

Tāpat pludmales festivāla rīkotāji uzskata, ka paziņojums Latvijas mērogā, ka Liepājā pastiprināti izplata un lieto narkotikas, neatspoguļo reālo situāciju. “Tā nav festivāla, bet gan sabiedrības problēma,” uzsver R.Mediņš. Viņš uzskata, ka vairāki desmiti uz narkoloģisko ekspertīzi aizvesto festivāla laikā bija tādēļ, ka policija veica pastiprinātu kontroli: “Un jo vairāk policistu strādātu, jo vairāk apreibušo arī aizturētu.”

Policija klusē

Valsts policija, uz kuru jauninājums attiecas vistiešāk, pagaidām klusē. Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse atzina: “Pašlaik mūsu policijas darbinieki vēl atturas no komentāriem par samaksas sistēmu.”

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds“

Iespējams, jau nākamgad sarīkojumu laikā apsargus un Pašvaldības policijas darbiniekus izkonkurēs Valsts policijas darbinieki.