Plīvos četri no Latvijas Zilajiem karogiem

Iespējams, paši savu pludmali vērtējam pārāk zemu. Bet galvenais Zilo karogu ieviesējs Latvijā – Vides izglītības fonda pārstāvniecības vadītājs Jānis Ulme – apgalvo, ka Zilo karogu nevienam nepiešķir ne avansā, ne par zilām acīm. Tikai par darbu. Liepājā šogad plīvos četri no Latvijas četrpadsmit Zilajiem karogiem. Divi – jūrmalā, pavisam ap 1700 metru garā zonā, viens – Beberliņu atpūtas vietā (tāds gods Latvijā ir tikai trim iekšējo ūdeņu peldvietām), un jahtu ostā.

Strikts zonējums

Ko jaunu šovasar ieraudzīsim Liepājas pludmalē? Pats galvenais: no pilsētas dienvidu robežas līdz Kūrmājas prospektam pludmale būs strikti zonēta, lai nesaskrietos un nesadurtos atšķirīgās atpūtnieku intereses un kaislības. Sava vieta smēķētājiem, sava bērniem, sava nūdistiem, sava tuiem, kas sauļojas, sava ūdenspūķotājiem jeb kaitotājiem, sava ūdensmotociklistiem un sērfotājiem.

Ceturtdien, 15.maijā, kad oficiāli tiks atklāta kārtējā pludmales sezona, sāks strādāt glābšanas dienests. Tad arī jābūt atjaunotiem visiem pērnajiem labiekārtojumiem: celiņiem, atkritumu urnām, soliņiem, garderobēm un tualetēm. Savukārt jaunās pludmales zonējuma zīmes tiks ieviestas tikai pakāpeniski, stāsta domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece. Iecerēts, ka atpūtnieks, ejot pa pludmali, pamanīs, kurā zonā atrodas, un pratīs atbilstoši uzvesties. Piemēram, sērfotāju zonā nedrīkstēs peldēt. Un otrādi.

Aplūkosim pludmali, sākot no dienvidiem. Nūdistu saulgozim paredzēta 400 metru josla. Labiekārtojumi tur nav paredzēti, vienīgi tiks norādīta vieta, kur drīkst smēķēt (visā pludmales garumā paredzētas četras smēķētavas: tajās būšot soliņi un atkritumu urnas). Seko brīvi izmantojama zona iepretī Dienvidu fortiem. Pretī Vaiņodes ielai sākas Dienvidrietumu pludmale ar Glābšanas dienesta uzraudzītu peldvietu, nodalītu bērnu laukumu (tas pašlaik ir tikai uz papīra, iekārtojums plānots nākotnē, saka D.Liepniece), aktīvās atpūtas laukumu un sauļošanās zonu, kurā arī smēķētava. Seko sērfotāju zona, kurā aizliegts peldēt.

Savukārt pretī Jūrmalas ielai jūrā no krasta paredzēts izveidot sešus metrus platu, ar bojām iezīmētu ūdensmotociklu ceļu. D.Liepniece skaidro, ka nav paredzēta ūdensmotociklu vadāšana pa liedagu un turēšana pludmalē. Šo ceļu varēs izmantot tie ūdensmotocikli, kuriem būs atļauja iebraukt jūrā caur ostu. Ūdensmotociklu ceļš paredzēts, jo saņemts uzņēmēju ierosinājums vasarniekus vizināt pa jūru ar piepūšamu haizivi un lidojumā ar izpletni, kuru velk motorlaiva. Šīs atrakcijas gan tiks atļautas tikai aiz peldvietas bojām, varbūt pat tikai aiz trešā sēkļa, saka D.Liepniece. Gan viņa, gan domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš izslēdz, ka šo aktivitāšu dēļ pludmalē varētu braukāt ar mašīnām.

No Jūrmalas ielas līdz Kūrmājas prospektam – jau liepājniekiem labi pazīstamā Zilā karoga pludmale. Plānots, ka šogad festivāls “Beach Party” notiks nevis tajā, bet blakus – no Kūrmājas prospekta gala uz ziemeļiem. Domē saņemta Vides ministrijas vēstule ar skaidrojumu, ka masu pasākumi pludmalē nav aizliegti, ja pašvaldība tos atļauj un kontrolē vides tīrību un kārtību.

Tas, kā pludmales zonējums, smēķēšanas aizliegums un auto-ne-braukšana tiks ievērota, ir pašvaldības policijas uzdevums, uzsver D.Liepniece un G.Ansiņš.

Karogu var arī atņemt

Latvijā šogad Zilo karogu saņem jūras pludmales Liepājā, divas Rīgā, divas Jūrmalā un Engures pludmale. Pēc tam, kad divus gadus pēc kārtas sezonas vidū nācās nolaist Zilo karogu Bulduru pludmalē, šogad tur karogs nav piešķirts, stāsta J.Ulme. Latvijā Zilā karoga kampaņa ilgst jau desmit gadu. Lemjot par to, kam piešķirt karogu, vērtē pieteikumus un informāciju uz papīra, bet sezonas laikā – arī dabā.

Pašvaldībām vissarežģītāk izpildīt trīs lietas: pirmkārt, izšķirties par ūdens kvalitātes paraugu ņemšanu, kas ir dārgi, otrkārt, izveidot glābšanas dienestu – tas ir dārgi. Un treškārt – atraisīt fantāziju, pildot vides izglītības uzdevumu, lai padarītu Zilo karogu par kaut ko vairāk, nekā tikai ar to celtu astīti pašvaldībai, vērtē J.Ulme.

Gan soliņi, gan kabīnes

Par to, lai Liepājas pludmale būtu sakopta un glīta visā tās garumā, ne tikai Zilo karogu zonās, rūpi tur Komunālā pārvalde. Jau pagājušā gada nogalē notika konkurss, kurā izvēlējās pludmales apsaimniekotāju šim gadam. Nu jau vairākus gadus pēc kārtas apsaimniekošana uzticēta SIA “Kurzemes amatnieks”. Kā pastāstīja Komunālās pārvaldes Komunālās nozares vadītājs Andris Bražis, pēc visa spriežot, šī vasara būtiski neatšķirsies no iepriekšējām, tikai apsaimniekotājiem jārēķinās ar nedaudz lielāku darba apjomu, kas saistīts ar otras Zilā karoga pludmales zonas izveidi. Būs nepieciešamas jaunas norādes, bojas, drošības zīmes, speciāla koridora izveide, pa kuru jūrā varēs doties ar ūdensmotocikliem utt. Gadā pludmales uzturēšanai atvēlēti 40 tūkstoši latu, pērn tie bija trīsdesmit tūkstoši. To, ko paveikuši “Kurzemes amatnieka” strādnieki, kontrolē Komunālās pārvaldes darbinieki.

Sezonā regulāri tiek veikta smilšu mehanizēta tīrīšana, kas ir uzņēmuma “Tranzīts L” pārziņā. Par gružu konteineru iztukšošanu rūpējas “EKO Kurzeme”, bet kāpu tīrīšana, dažādu gružu savākšana būs uz laiku nodarbināto bezdarbnieku pienākums. Plānots, ka netālu no Vaiņodes ielas un estrādes “Pūt, vējiņi!” atpūtnieku ērtībām uzstādīs divas konteinera tipa tualetes. A.Bražis pieļauj, ka šo tualešu pieskatīšanai būs jāalgo dežuranti, jo citādi tualetes ātri vien var kļūt neizmantojamas. Pilsētas domes lēmumā noteikts, ka Liepājas pludmalei jābūt sakoptai līdz pulksten 8 rītā. Un tas nozīmē, ka atpūtniekiem, kuri uz jūru dodas pēcpusdienā vai vakarā, varētu arī šķist, ka “neviens neko jūrmalā netīra!”. Katram pludmales viesim sulaini klāt nepieliksi, un pašiem vien būs savi gruži līdz atkritumu tvertnei jāaiznes, lai tie nepaliktu smiltīs. Jācer, ka šajā ziņā problēmu nebūs.

Bet nav noslēpums, ka arī šī vasara droši vien neatšķirsies no iepriekšējām, ja runa par huligānismu, proti, pludmalē izliktā inventāra, norādes zīmju, soliņu, celiņu u.c. laušanu. Demolēšana parasti notiek nakts aizsegā, bet, lai pludmales apmeklētāji postījumus nemanītu, ja vien iespējams, tie no rīta tiek salaboti. Arī par šo darbu maksājam no mūsu pašu, tas ir, pilsētas budžeta, maciņa.

Darbā – jau pulksten 4

SIA “Kurzemes amatnieks” darbu vadītājs Agris Egmanis pludmales sezonas pašā karstumā kopā ar savu brigādi darbā ierodoties jau pulksten četros, jo ik rītu tiek apsekota visa pludmale, konstatēti bojājumi. Ko iespējams, salabo turpat. Kādai tikai šonedēļ netālu no Glābšanas stacijas uzstādītajai pārģērbšanās kabīnei vandaļi jau esot paguvuši atlauzt vienu dēli.

“Gatavojoties vasarai sākām jau janvārī, kad izgatavojam dēļu celiņus, kas cauri kāpām ved uz jūru. Nu jau pludmalē tiek uzstādīti soliņi, pārģērbšanās kabīnes, kurām pēc samontēšanas atjaunojam krāsojumu. Nostiprinām norādes, kuru šogad būs vairāk. Darba pietiks visu vasaru,” pastāstīja A.Egmanis.

Policisti uzturēs kārtību

Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis sacīja: “Kā katru gadu, arī šovasar pašvaldības policijas kārtībnieki pastiprinātu uzmanību pievērsīs vietām, kur pulcējas cilvēki. Tā būs arī pludmale, Jūrmalas parks, bērnu rotaļu laukums tajā. Sabiedriskajai kārtībai sekos kājinieku patruļas, bet naktī dežūrdienesta kārtībnieki pieskatīs pludmali.

Darbam gatavi Glābšanas dienesta darbinieki, kuri nokārtojuši visus pārbaudījumus un izgājuši atestāciju. Jūnija sākumā glābēji varēs doties uz Rīgas jūrmalu un stažēties pie Vācijas glābšanas instruktoriem.”

Glābšanas dienests darbu sāks 15.maijā un beigs 15.septembrī. Glābēju darba laiks ir no pulksten 10 līdz 22. Pašvaldības policijas priekšnieks lūdza atgādināt, ka atpūtniekiem vispirms pašiem jārūpējas par savu drošību kā krastā, tā ūdenī. Lai nenotiktu nelaime, ūdenī nevajag doties alkohola reibumā. Arī māmiņām jābūt uzmanīgām un jāpieskata savi mazuļi, lai tie pūlī nepazustu.

Ūdenī var brist droši

Lai arī oficiāli peldsezona vēl nav pasludināta par atklātu, netrūkst cilvēku, kas siltajās un pat arī vējainajās dienās jau dodas peldēties. Viņiem Zilais karogs nav īpaši svarīgs, taču svarīgas varētu būt ziņas par ūdens tīrību. Sabiedrības veselības aģentūras Liepājas filiāles speciālisti peldētājus var iepriecināt – pirmie paraugi, kas ņemti jau 6.martā, apliecina, ka visās mūsu pilsētas peldvietās ūdens tīrība atbilst normai un peldēties var droši. Kā sacīja SVA Liepājas filiāles vadītāja Ingrīda Kužniece, šogad ūdens atbilstību sanitārajām normām ik pēc divām nedēļām pārbaudīs četrās peldvietās Liepājā: jūrā Dienvidrietumu mikrorajonā, centrā pie stadiona “Daugava” un Karostā, kā arī Beberliņos. Savukārt ūdens kontroli Liepājas rajonā veiks sešās vietās: jūrā Bernātos, Papē, Ziemupē un divās vietās Pāvilostā – pie Jūrakmens un pie mola, kā arī Lažas upē.

Uzziņai

Šovasar Liepājas jūrmalā būs:
– 16 pārģērbšanās kabīnes,
– 35 soli,
– koka laipas 2500 metru garumā,
– 10 pārvietojamās tualetes,
– 3 novērošanas torņi glābējiem,
– 4 pludmales un parka shēmas,
– 6 pludmales izvietojuma shēmas,
– 25 atgādinājumi par drošības normām,
– 2 pārvietojamās šūpoles,
– 15 sauļošanās lāvas,
– 1 bērnu rotaļu inventārs
sporta inventārs u.c.

Mājsaimniece Jekaterina Jemeļjanova:
“Nepieciešams vairāk ģērbtuvju, sevišķi tālāk no centra. Vairāk soliņu. Bērniem vajadzīgi karuseļi un šūpoles.”

Sanita, apkopj pilsētu:
“Vajadzētu vairāk soliņu vecākiem cilvēkiem, citādi visi soliņi aizņemti.”

Skolnieces (no kreisās) Madara Šuktere, Agnese Jansone, Baiba Berga, Linda Kotova ar suni Senu:
“Vajag vietas, kur ar suņiem pastaigāt. Atrakcijas bērniem pie jūras. Smilšu pilis un tamlīdzīgi.”

Beberliņos plāno attīstīt aktīvo atpūtu

Pirmo reizi šogad Zilais karogs rotās arī sporta un atpūtas takas “Beberliņi” peldvietu. Tā ir vieta, kur ne tikai peldēties, bet arī atpūsties: kurināt ugunskuru un cept desiņas vai šašliku, paspēlēties ar bērniem, pasportot un pavadīt brīvdienas dodas daudz cilvēku no tuvējās apkārtnes ar ģimenēm, draugiem, bērniem un viesiem. Un daudzi šogad ir nesapratnē – ja iepriekšējos gados viss atpūtas sezonai jau bija sakārtots līdz 4.maijam, kad arī ar dažādām atrakcijām un izklaidēm notika sezonas atklāšana, tad šogad viss vēl ir neierasti klusu. Retos apmeklētājus, kas nāk ar bērniem, sagaida vienīgi daži no metāla režģiem veidoti un koši nokrāsoti kalniņi, pa kuriem var pakāpelēt, un tas arī viss. Oranžā mājiņa, kur citus gadus bija iekārtota tirdzniecības vieta, slēgta, galdiņi tukši, bet blakus tiem malkas kaudze, ko izmantot šašlika cepšanai. Iespaids tāds, ka vajadzētu tikai atvērt durvis un dzīve notiktu.

Karostā dzīvojošais Anatolijs Dembickis, ko sastopam turpat karjerā makšķerējam, nesapratnē rausta plecus – kas te šogad noticis? Citus gadus šajā laikā dzīve Beberliņos bijusi rosīgāka, bet šogad izskatās, ka viss apstājies. Par Zilo karogu viņš gan neko nav dzirdējis, taču gan makšķerēt, gan atpūsties uz šejieni nāk labprāt: viens pats ar makšķeri, ar ģimeni – brīvdienās atpūsties un pacept gaļu. Anatolijs stāsta, ka vismaz pērn tepat uz vietas varēja iznomāt grilu. “Bet mēs ņēmām līdzi savējo,” viņš sacīja, “tā ir labāk.” Pie tirdzniecības namiņa informācija par iekšējās kārtības noteikumiem izlasāma, tāpat kā redzams cenrādis, cik jāmaksā par telts nomu, cik par ugunskura vietu, cik par grila nomu un citu. Tā ka jācer, ka Tosmarē un Karostā dzīvojošie šogad bez savas iemīļotās atpūtas vietas nepaliks.

“Protams, ka nepaliks,” sacīja SIA “Karosta” rīkotājdirektore Gaida Korņilko. “Patiesībā viss tur jau notiek, vienīgi nav noticis svinīgais sarīkojums, kurš šogad būs dienā, kad visās Liepājas peldvietās pacels Zilo karogu, – 7.jūnijā.” Viņa stāstīja, ka līdzīgi kā citus gadus sezonu atklās ar dažādām atrakcijām, jautrību, sporta sacensībām un citām izdarībām. G.Korņilko uzvēra, ka ir doma šogad uzsvaru likt tieši uz aktīvās atpūtas iespējām: izveidot smilšu volejbola laukumu, uzstādīt basketbola grozu un rast iespēju spēlēt futbolu. Šīm vajadzībām inventārs būs iznomājams uz vietas. Atgādinām, ka pērn SIA “Karosta,” piedaloties pašvaldības rīkotajā konkursā maziem un vidējiem uzņēmumiem par tūrisma projektu piedāvājumiem, saņēma naudu, ko izmantoja peintbola laukuma izveidei un inventāra iegādei. Šai atrakcijai ikviens var pieteikties, piezvanot pa tālruni 3407567.

“Tāpat kā citus gadus, Beberliņos darbosies ugunskuru vietas, nomas punkts, kur varēs iznomāt dažādus gaļas cepšanai nepieciešamos piederumus un citu, būs arī tirdzniecības vieta un iespēja uzsliet savas teltis,” turpināja G.Korņilko, gan piebilstot – žēl, bet šogad nedarbosies citus gadus tik pieprasītie ūdens velosipēdi. “Vecie savu laiku ir nokalpojuši, bet jaunu iegādei mums pagaidām naudas nav, jo jāiztiek ar to, ko šī vieta nopelna no apmeklētājiem,” viņa skaidroja un aicināja – varbūt ir kāds uzņēmējs, kas ir gatavs Beberliņos piedāvāt savas ūdens atrakcijas. G.Korņilko piebilda, ka tālākajos plānos, lai Beberliņos sakārtotu infrastruktūru un piedāvājumus, esot doma slēgt līgumus ar dažādiem apakšnomniekiem. Un viņa paslavēja Liepājas jaunsargus, kas bija čakli palīgi peintbola laukuma iekārtošanā un solījuši palīdzēt arī citos darbos.

Karostā dzīvojošais Anatolijs Dembickis stāstīja, ka savulaik braucis atpūsties uz pilsētas pludmali, bet tagad labprātāk izvēlas Beberliņus. “Te ir mierīgāk!” viņš saka. 

Jahtu osta rada pirmo iespaidu par Latviju

Dizaina viesnīcas “Promenade Hotel” izveide radīja priekšnoteikumus tam, lai Zilo karogu varētu piešķirt Liepājas Jahtu centram. Līdz ar viesnīcas izbūvi vecajā spīķerī tika radītas jaunas, labiekārtotas telpas jahtu piestātņu viesiem – dušas, tualete, sauna, invalīdiem pielāgotas telpas. “Līdz ar to arī vide ir sakārtota,” stāsta Liepājas Jahtu centra vadītājs Kārlis Kints. SIA “Livland Hotels” ir jahtu piestātnes nomniece un apsaimniekotāja, piestātnes teritorija stiepjas no tilta līdz vietai, kur noenkurots mācību kuģis. Zilā karoga kritērijiem atbilstošas jahtu piestātnes izveide ir privāta iniciatīva, atzīst Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece.

Līdz šim Liepājas jahtu piestātnes kalpojušas galvenokārt viesu jahtām. Pērn Liepāju apmeklēja 265 jahtas, lielākais vienlaikus noenkuroto jahtu skaits – 21. Šopavasar ostu apmeklējušas pagaidām tikai sešas laivas – četras no Polijas, pa vienai no Maltas un Vācijas. Viesiem galvenokārt ir vajadzīgs serviss – ērtības, tūrisma informācija, elektrība, ūdens, apsardze, tiek piedāvāts arī veļas mazgāšanas pakalpojums. Uzņēmēji nākotnē gatavojas radīt papildu piestātnes, lai Liepājā varētu piestāt daudz vairāk burulaivu. “Gribētu, lai palielinās vietējais burātāju pieprasījums, jo tikai tad, ja rodas vietējā un viesu jahtu sabiedrība, veidojas jahtu klubi un jahtu ostu attīstība,” saka K.Kints, “mēs sadarbojamies ar Ventspils un Pāvilostas jahtu ostām, vēlamies veidot kopīgu informatīvu bukletu, lai radītu ciemiņiem interesi ilgāk palikt ostā.”

Līdz šim Latvijā jahtu ostas bija palikušas novārtā un par sevi radīja iespaidu kā par stagnējošām, stāsta ilggadējs Zilo karogu kustības koordinators Latvijā Jānis Ulme. Tādēļ šogad bijis prieks un pārsteigums, ka Kurzemes jūrmalā iespējams piešķirt trīs Zilos karogus – jahtu piestātnēm Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī, un tās visas ir labiekārtotas pēc privātas ierosmes. “Īpašs prieks par Liepāju, jo daudziem burātājiem Liepājas piestātne rada pirmo iespaidu par Latviju. Šis iespaids būs labs un aicinās atgriezties vēlreiz,” pārliecināts J.Ulme.

Uzziņai

Zilais karogs
ir vides balva peldvietām un jahtu ostām, tas ir pasaulē populārākais ekosertifikāts. 2005.gadā tas tikai piešķirts 3100 peldvietām un jahtu ostām pasaulē.

Zilo karogu kustība
ir viena no Eiropas Vides izglītības fonda programmām ar mērķi uzlabot piekrastes vidi. Zilo karogu piešķir uz vienu sezonu, tas katru gadu jānopelna no jauna. Pludmalei, kura izpilda virkni kvalitātes prasību, Zilo karogu piešķir Eiropas Zilo karogu žūrija.

Zilo karogu galvenie kritēriji pludmalēm (pavisam 27)

Ūdens kvalitāte. To nedrīkst ietekmēt rūpnieciskie vai sadzīves notekūdeņi, ne retāk kā divas reizes mēnesī ūdens kvalitāte jākontrolē. Piesārņojuma gadījumā karogs jānolaiž. Pludmalē nedrīkst būt nekādu atkritumu, uzkrāties un pūt aļģes vai cita organika.

Informācija un izglītība. Sabiedrība nekavējoties jāinformē par negatīvām izmaiņām pludmales kvalitātē. Jāievēro dabas aizsardzības prasības. Jābūt publiskai informācijai par ūdens kvalitāti, auto un velosipēdu novietnēm, drošību, uzvedības noteikumiem, Zilā karoga pludmales robežām un kritērijiem; pašvaldībai jārīko vides izglītības aktivitātes.

Apsaimniekošana. Aizliegta nekontrolēta braukšana ar mašīnām, apmetņu ierīkošana, atkritumu izgāšana. Jānodrošina visiem, arī invalīdiem, arī velosipēdistiem, netraucēta pieeja pludmalei. Jākontrolē konfliktējošu atpūtas veidu savstarpējās attiecības – jānodala zonas. Jābūt pieejamām kvalitatīvām tualetēm atbilstoši apmeklētāju daudzumam. Jābūt piemērotam skaitam atkritumu urnu, kuras iztukšo vismaz reizi dienā. Pludmale regulāri jākopj.

Drošība. Peldsezonas laikā jādarbojas labi ekipētam drošības dienestam. Jābūt informācijas sistēmai par drošību, ūdens tīrību, laika apstākļiem, viegli pieejamai pirmajai medicīniskajai palīdzībai, dzeramā ūdens avotam.

Avots: Eiropas Vides izglītības fonds

Kristīne Pastore,
Nora Driķe,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”