Visa veida riepas kā atkritums ir kaitīgas videi, un tās tiek pieskaitītas pie videi kaitīgajiem atkritumiem. Riepas dabiskajā vidē sadalās vairāk nekā 100 gadus, un visu šo laiku dabā var izdalīties dažādas kaitīgas vielas. Tieši tāpēc tās ir svarīgi savākt un atbildīgi apsaimniekot – nodot reģenerācijai vai pārstrādei.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka no visiem aptaujas respondentiem vairāk par pusi (58%) norādīja, ka zina, kur iespējams nodot riepas utilizēšanai.

Aptaujātie autovadītāji, kas dzīvo Vidzemē un Kurzemē, ir tie, kas biežāk atzīmēja, ka ir informēti par riepu nodošanas iespējām.

Par riepu nodošanas iespējām salīdzinoši maz informēti autovadītāji ir Rīgā (45%), kas tomēr veido lielāko riepu patēriņu Latvijā.

Uzņēmuma ”AJ Power Recycling” veiktajā aptaujā tiek atspoguļota visai rūgta realitāte – ,

lielākā daļa aptaujas respondentu (73%) ir norādījuši, ka riepu nodošanas punkti Latvijā nav pietiekamā daudzumā un nav viegli pieejami.

Atkal – Vidzemē un Kurzemē kā pieejamus tos uzskata 55-58%, bet Pierīgā 33% un Rīgā tikai 21%.

Aptuveni tādi paši secinājumi ir par šo punktu pietiekamību. Lielākā daļa auto īpašnieku (85%) riepas maina autoservisā, no tiem Rīgā 96%, reģionos – mazāk, Latgalē – tikai 73%.

Tātad autoservisi ir tie, kas pārsvarā veic autoriepu nomaiņu, un pēc aptaujas datiem – tikai trešdaļa nolietotās riepas pieņem bez maksas.

Gandrīz ceturtdaļa iedzīvotāju, pat ja serviss nepieņem riepas bez maksas, ir gatavi veikt samaksu, lai nolietotās riepas nodotu servisā. Aptuveni 56 % atzina, ka maksa ietekmē viņu lēmumu, ko darīt ar riepām.

Tas ļauj secināt, ka tieši nolietoto riepu pieņemšanai servisā pie riepu maiņas ir būtiskākā loma pareizā nolietoto riepu apsaimniekošanā.

Jo aktīvāk servisi tās pieņems bez maksas, jo riepu apsaimniekošana būs ērtāka un atbildīgāka.

Nedaudz atšķirīga situācija varētu būt Latgalē. Autovadītāji Latgalē izteikti uzglabā riepas mājās (56%), tātad tās visticamāk maz tiek pieņemtas bez maksas gan autoservisos, gan atkritumu šķirošanas laukumos. Šeit būtu jāstimulē bezmaksas riepu pieņemšana.

Daudzos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos jau šobrīd ir iespēja bez maksas nodot četras riepas sezonā.

Tieši izmaksas par riepu utilizēšanu ir viens no iemesliem, kāpēc autovadītāji lielākoties neizvēlas nodot riepas.

Kā rāda ”AJ Power Recycling” aptaujas dati, 56% respondentu atzīmēja, ka maksa ietekmē viņu vēlmi nodot riepas utilizācijai, – to biežāk atzīmēja respondenti, kas dzīvo Vidzemē un Latgalē.

Lielākā daļa respondentu (68%) uzskata, ka tieši viegli pieejami bezmaksas nodošanas punkti iedrošinātu viņus aktīvāk nodot vecās riepas.

Maksas pakalpojums arī attur cilvēkus brīvprātīgi savākt mežā atrastās riepas un nodot kādā no pārstrādes punktiem, jo par to būs jāmaksā.

Tātad galvenie aptaujas secinājumi ir tādi, ka tieši bezmaksas nolietoto riepu nodošanas iespējas ir tās, kas stimulētu riepu atbildīgu apsaimniekošanu.

Atkritumu apsaimniekotāji – gan laukumos, citās vietās, gan arī riepu maiņas servisi – ir jāmotivē nolietotās riepas pieņemt bez maksas.

Būtiski ir jāpaplašina arī informācija par riepu nodošanas iespējām.

Taču ir vēl viens apstāklis. Ir atbildīgie riepu importētāji un viņu partneri, kas noslēguši līgumu par riepu apsaimniekošanu un ir samaksājuši par tirgū realizēto riepu apsaimniekošanu. Līdz ar to riepu maiņas laikā nolietotās riepas no iedzīvotājiem un uzņēmumiem jau tiek pieņemtas bez maksas.

Savukārt, tie, kas šo maksu nav samaksājuši, ieved riepas Latvijā, nenoslēdzot līgumu ar apsaimniekotāju – tiem tad šī maksa būtu jāsedz pie riepu nodošanas.

AS ”AJ Power Recycling” aicina sazināties ar savu autoservisu vai arī vērsties pie reģionālā atkritumu apsaimniekotāja, lai uzzinātu par nolietoto automašīnu riepu nodošanu otrreizējai pārstrādei.

Riepu pārstrāde samazina negatīvo ietekmi uz vidi un sniedz iespējas iegūto materiālu izmantot otrreizēji. Pārstrādei savāktās riepas var tikt pārvērstas granulās, kuras plaši tiek izmantotas sporta laukumu segumu ražošanā, celtniecībā, ceļu būvē, dažādu paliktņu, paklājiņu izgatavošanā un citur.

Kopumā aptaujā piedalījās 500 respondenti vecumā no 18 līdz 65 gadiem, no kuriem vairākums (31%) ir no Rīgas, savukārt nedaudz mazāk no Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales.

Aptaujā piedalījās autovadītāji, kas vada auto vismaz reizi nedēļā.