Trūkst mazlietotu spēkratu. Pusvadītāju čipu krīze visā pasaulē varētu šķist sens notikums, taču tā sekas auto tirgū joprojām ir jūtamas.

2021. un 2022. gadā piegādes ķēžu pārtraukumu dēļ visā pasaulē tika ražots daudz mazāk jaunu automašīnu.

“Izmaiņas jaunu auto tirgū tiešā mērā ietekmē lietotu spēkratu segmentu.

Šobrīd izteikti trūkst transportlīdzekļu, kas ražoti 2021. un 2022. gadā, tādēļ mazlietotu auto segmentā drīzumā nebūs lielas izvēles iespējas,” saka “carVertical” eksperts Mats Buzelis.

Šādu apstākļu dēļ mazlietoti auto, kas ceļu satiksmē pabijuši 3–4 gadus, kļūs dārgāki.

Tāpat negodīgi pārdevēji var censties gūt lielāku labumu, viltojot spēkratu nobraukumu, slēpjot bojājumus vai defektus, tādējādi otrreizējā tirgū mākslīgi paaugstinot mazlietotu automašīnu cenu vēl vairāk.

Tādēļ pircējiem būtu objektīvi jānovērtē ne tikai automašīnas vizuālais, bet arī tehniskais stāvoklis, jāpārbauda spēkrata vēsture, kā arī jāpārliecinās, ka pārdevēja teiktais atbilst patiesībai.

Zemākas kredītlikmes palielinās pārdošanu. Kā jaunu, tā arī lietotu auto tirgus cieš no inflācijas un augstām kredītlikmēm.

Daudzi šoferi ir izvēlējušies lētākas automašīnas vai arī atlikuši pirkumu uz vēlāku laiku.

Taču, kredītlikmēm 2024. gadā stabilizējoties, auto tirdzniecības rādītāji nākamgad varētu pieaugt. Kad kredīta likme samazinās, palielinās pirktspēja, kas var mainīt pircēju paradumus.

Autobraucēji, kas pēdējo gadu laikā ir izvēlējušies ietaupīt, 2025. gadā varētu veikt lielāku pirkumu.

Elektroauto tirgus augs lēnām. Nepienācīgi attīstīta publiskā uzlādes infrastruktūra un augstās izmaksas pazemina elektroauto tirgus pieaugumu.

Lai arī daļa šoferu varētu vēlēties iegādāties elektroauto, augstās izmaksas, salīdzinot ar dīzeļa un benzīna spēkratiem, bieži attur no šāda lēmuma.

Vairumā valstu, kur nav gana daudz uzlādes staciju, elektroauto pamatā izvēlas tie pircēji, kas savu spēkratu var uzlādēt mājās.

Pieprasījumu pēc lietotiem elektroauto ievērojami ietekmēs Eiropā aizvien pieaugošā lēto Ķīnas elektrizēto spēkratu popularitāte.

Ir grūti paredzēt, vai autobraucēji izlemtu sēsties pie šādu transportlīdzekļu stūres, ņemot vērā nedrošību par to uzticamību ceļu satiksmē, kā arī pēcpārdošanas servisu.

Iespējams, daudzi pircēji paliks pie pārbaudītām vērtībām, izvēloties labi zināmas markas.

Dīzeļi nekļūs lētāki. Rietumeiropā ceļu satiksmē ilgstoši dominēja dīzeļauto, taču to uzvaras gājiens pamazām tuvojas norietam.

Pircēji aizvien vairāk izvēlas benzīna un hibrīda automašīnas,

kā arī dīzeļdzinēju spēkratiem tiek piemērotas striktākas emisiju regulas.

Rietumeiropā samazinoties jaunu dīzeļa motoru spēkratu ražošanai, Austrumeiropā pieprasījums pēc mazlietotiem dīzeļauto varētu palikt visai augsts.

Tādēļ šo automašīnu tirgus vērtība, iespējams, samazināsies krietni lēnāk. Tas arī nozīmē, ka pircēji varētu saskarties ar augstākām cenām, nekā gaidīts.

Eiropas auto ražotājiem daudz izaicinājumu. Eiropas Savienība (ES) ar 2025. gadu atļauto automašīnu CO₂ emisiju līmeni ir samazinājusi no 116 gramiem par kilometru līdz 94 gramiem.

Ja ražotāji neievēros regulu, tad par katru pārdoto transportlīdzekli saņems ievērojamu naudassodu. Arvien striktāka emisiju regulējuma dēļ lielie autoražotāji cīnās par izdzīvošanu.

Zemi elektroauto pārdošanas rādītāji un pircēju aizspriedumi visam auto tirgum rada izaicinājumus.

Austrija, Bulgārija, Polija, Rumānija, Slovākija, Čehija un Itālija jau ir paudušas bažas par striktākiem emisiju kontroles nosacījumiem.

Tāpat šīs valstis ir lūgušas ES uz laiku atlikt regulējumu, norādot uz to, ka sodi kaitētu kā ražotājiem, tā arī ekonomikai.

“Jauni auto kļūst aizvien dārgāki, kas samazina pārdošanas apjomus un pārdevēju spēju noturēt savu darbaspēku. Šogad nozarei ir jāvelta pūliņi, lai izvairītos no šķietami neizbēgamas krīzes.

Eiropai ir nekavējoties jārīkojas, mainot striktās regulas. Citādi noskatīsimies, kā Ķīna gūst pārsvaru visas Eiropas auto tirgū,” uzskata M. Buzelis.

Uzziņai

Jaunu vieglo automašīnu reģistrācija

• Latvijā 2024. gadā – 17 329; kritums par 8,4% pret iepriekšējo gadu.
• 2023. gadā – 21 146; par 10,6% vairāk nekā 2022. gadā.
• Lietuvā 2024. g. pieaugusi par 8,9%, bet Igaunijā – par 11,2%.
• ES vidēji palielinājās par 0,8%.

Avots: Eiropas Automašīnu ražotāju asociācija