liepajniekiem.lv
Tomēr piektdaļa autovadītāju Latvijā nav gatavi par skrambu vai bukti vienoties paši un sauc policiju, lai likumsargi noformē sadursmi.
Lietotne – katram gadījumam
Autovadītāja Marita negadījumā bija cietusī. “Pirmajā apjukumā ar vainīgo nezinājām, ko darīt, tāpēc izsaucām policistus. Viņi laipni atbildēja un palīdzēja raiti aizpildīt saskaņoto veidlapu. Arī tālākās darbības ar apdrošinātāju bija salīdzinoši vienkāršas un ātras,” viņa pastāsta.
“Tikai pēc kāda pusgada uzzināju, ka ir arī tāda LTAB aplikācija. To arī esmu savā telefonā lejupielādējusi – katram gadījumam.”
Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistikas, no visiem šā gada pirmajā pusgadā pieteiktajiem OCTA negadījumiem ar saskaņoto paziņojumu tika fiksēti 70,1% ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kamēr 29,9% fiksēja ar Valsts policijas (VP) iesaisti.
LTAB septembrī veiktā autovadītāju aptauja rāda, ka 19,42% procenti no viņiem nav gatavi CSNg fiksēt ar saskaņotā paziņojuma palīdzību, jo vairāk uzticas policijas noformētajam protokolam.
“Savā ikdienas praksē nereti sastopamies ar autovadītāju viedokli, ka CSNg noformēšana, iesaistot policiju, ir vienkāršāka un drošāka. Protams, gadījumi ir dažādi – ir situācijas, kad CSNg iesaistītie nevar vienoties par negadījuma apstākļiem, ir cietuši cilvēki vai kāds no iesaistītajiem ir alkohola reibumā u.tml.
Tomēr lielākoties policijas iesaiste bijis iegansts pašu autovadītāju spītībai vai aizmāršībai, nevadājot līdzi saskaņoto paziņojumu,”
stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Aizpildot saskaņoto paziņojumu, tiek ieekonomēts laiks, netiek radīti papildu sastrēgumi, turklāt apdrošināšanas atlīdzību izmaksā agrāk.
LTAB ik gadu autovadītāju aptaujās par galvenajiem iemesliem, kādēļ tie nevēlas fiksēt CSNg ar saskaņoto paziņojumu, redz vienas un tās pašas atbildes un stereotipus – māņticība, neuzticēšanās, aizspriedumi.
“Šoferi spītīgi izvēlas izsaukt Valsts policijas ekipāžu, nereti pat neapzinoties, ka likumsargi vien izpildīs kurjera funkciju,
uz notikuma vietu piegādājot saskaņotā paziņojuma komplektu, kas beigu beigās būs jāpilda pašiem negadījuma dalībniekiem,” pauž J. Abāšins.
Tomēr, viņaprāt, situācija uzlabojas, paplašinoties saskaņoto paziņojumu pieejamībai un uzlabojumiem mobilā saskaņotā paziņojuma funkcijā “LTAB OCTA”.
Nav jāstrīdas, kurš vainīgs
Saskaņoto paziņojumu skaits aug, iespēja tiek izmantota biežāk, un tādējādi vajadzētu samazināties policijas noformēto negadījumu daudzumam, bet tā nenotiek, secina VP Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš.
“Beidzamā gada laikā abi rādītāji ir augšā,” viņš saka.
Transportlīdzekļu vairāk, satiksme blīvāka, vairāk jauno vadītāju, kuri nav tik vērīgi un pieļauj kļūdas, viņš min cēloņus.
Apdrošinātāju teiktais, ka situācija uzlabojas, policijas ikdienas darbā nav manāms.
“Ir gadījumi, kad iesaistītie aizpilda saskaņoto paziņojumu un pavēstī par to policijai, tomēr vēl joprojām uz lielāko tiesu ceļu satiksmes negadījumu brauc policija,”
viņš pastāsta.
Bieži vien autovadītāji nespēj izvērtēt, kurš bijis vainīgs, un to tad uz vietas noskaidro policisti un, ja abi iesaistītie piekrīt, tad aizpilda paziņojumu. Likumsargi parāda, kā tas ir jādara.
I. Ukstiņš pieļauj, ka daļa vadītāju uzskata, ka uz katru negadījumu obligāti jāizsauc policija, pretējā gadījumā var tikt apkrāpts.
“Ja cietušais ar saskaņoto paziņojumu aiziet pie apdrošinātāja, tad viss tālāk ir oficiāli kārtojams, un savus zaudējumus atgūs,” uzsver iecirkņa priekšnieks.
LTAB valdes loceklis Juris Stengrevics norāda uz biežākajiem stereotipiem autovadītāju rīcībā, kas kļūst par šķērsli saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai.
“Pirmkārt, CSNg iesaistītajiem savā starpā nav jāizlemj, kurš bijis negadījuma izraisītājs un kurš – cietušais.
Abām pusēm jāvienojas par negadījuma apstākļiem un pēc iespējas precīzāk tie jāfiksē. Otrkārt, nav būtiski, kura no pusēm aizpilda paziņojuma A (zilo) vai B (dzelteno) sadaļu,” viņš uzsver.
“LTAB OCTA” mobilajā lietotnē iespējams pievienot foto vai video materiālus, kas ļauj apdrošinātājam objektīvāk izvērtēt notikušo un noteikt, kurš no iesaistītajiem bijis negadījuma izraisītājs, kurš – cietušais, kā arī ātrāk lemt par atlīdzību izmaksu.
Reizēm bijis tā, ka sākotnēji nav cietušo, iesaistītie saraksta saskaņoto paziņojumu, taču vēlāk kāds vadītājs vai pasažieris tomēr vēršas pie mediķiem, jo sajuties slikti.
Tomēr šādā gadījumā jau rīkojas policija – anulē saskaņoto paziņojumu un uzsāk administratīvā pārkāpuma lietu.
I. Ukstiņš neuzskata, ka tas ir iemesls neizmantot iespēju rakstīt saskaņoto paziņojumu. Ja cilvēks attapsies no situācijas un atskārtīs, ka ir cietis, vienkārši vainīgajam būs administratīvais sods.
Kriminālprocesu uzsāk, ja ir ievērojami miesas bojājumi, kas būs acīmredzami uzreiz pēc negadījuma, un tad nevar būt ne doma par saskaņoto paziņojumu.
Policija kā kurjers
I. Ukstiņš pieļauj, ka netrūkst arī situāciju, kad sīkos negadījumos autovadītāji vienojas par zaudējumu segšanu, neiesaistot ne apdrošinātājus, ne policiju.
“Ar katru šādu gadījumu vainīgajam apdrošināšanas maksas apmērs pieaug, un, negribot maksāt vairāk par OCTA, vadītāji pieņem lēmumu samaksāt un rast kompromisu konkrētā situācijā,” viņš saka.
Jebkurā gadījumā maznozīmīgo negadījumu un arī sastādīto saskaņoto paziņojumu skaits ir lielāks, nekā uzrāda VP dati, jo uzskaitītas ir tikai tās reizes, kad tikusi informēta policija, kas nav obligāta prasība.
Grūtības aizpildīt saskaņoto paziņojumu mēdz būt vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču visbiežāk negadījumā iesaistītajiem nav līdzi veidlapas, nav lejuplādēta mobilā lietotne vai arī šķiet, ka tā ļoti sarežģīta.
“Mēs kā kurjeri braucam un izvadājam veidlapas, palīdzam aizpildīt,”
saka I. Ukstiņš.
VP nevar nereaģēt uz izsaukumiem, ir jābrauc. Tomēr tad, ja paralēli būs kāds smagāks notikums, saskaņotais paziņojums nebūs prioritāte.
“Vienmēr ir citi pienākumi, ko varētu pildīt tai laikā, kad policists aizpilda saskaņoto paziņojumu, kaut vai ceļu satiksmes uzraudzība un kontrole,” uzsver iecirkņa priekšnieks.
“Autovadītājiem jāveido izpratne, ka nav nepieciešama policijas iesaiste sīkos negadījumos ar maznozīmīgiem bojājumiem transportlīdzeklim.”
LTAB ziņo, ka šogad plānots pabeigt darbu pie jauna saskaņotā paziņojuma risinājuma izstrādes, kas ļaus autovadītājiem fiksēt CSNg apstākļus ziņapmaiņas lietotnēs, piemēram, WhatsApp.
Tā izstrādē izmantota autovadītāju biežāk pieļauto kļūdu analīze, aizstājot sarežģītākās negadījuma apstākļu vizualizēšanas sadaļas ar daudz plašākām foto, audio un video fiksācijas iespējām.
I. Ukstiņš domā, ka šādi risinājumi ļaus samazināt VP darbu sīkos negadījumos.
Uzziņai
Kad var aizpildīt saskaņoto paziņojumu
- Nav cietuši cilvēki.
- Negadījumā iesaistīti divi transportlīdzekļi.
- Vadītāji var savstarpēji vienoties par avārijas apstākļiem.
- Nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai.
- Transportlīdzekļiem nav tādu bojājumu, kas liedz turpināt ceļu.
- Iesaistītajiem jāuzzīmē negadījuma skice sadursmes brīdī, norādot brauktuvju plānu, transportlīdzekļu kustības virzienus, to stāvokli sadursmes brīdī, ceļa apzīmējumus, ielu vai ceļu nosaukumus.
- Norādītās ziņas jāapstiprina ar parakstiem.
Tipiskas kļūdas
- Transportlīdzekļi attēloti tādā stāvoklī, kādi tie ir jau pēc negadījuma.
- Nav norādīti spēkratu kustības virzieni.
- Neatzīmē negadījuma apstākļus vai atzīmē pretrunīgi, neatbilstoši skicē attēlotajiem, piemēram, abas puses atzīmē, ka transportlīdzekļi avārijas brīdī stāvēja.
Avots: LTAB
CSNg statistika Dienvidkurzemes iecirknī (1.01.–29.10.)
| 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
| Saskaņotie paziņojumi | 588 | 564 | 653 | 722 |
| VP noformēti | 511 | 542 | 504 | 541 |
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
