”Audi” ar šķūningu

Autofunktieris Robertam neesot bijis šūpulī ielikts, to, kā mašīnas darbojas, iemācījies no saviem labajiem draugiem. ”Lai gan joprojām esmu tas džeks, kas vairāk kaut ko salauž, nekā salabo, un labo citi,” viņš atzīst. ”Kaisle pret dzelzs gabaliem ir ļoti liela, ļoti patīk dažādas auto markas, patīk filmēt un rādīt, ko šīs mašīnas var – vai nu labi izskatās, vai spēj kaut ko parādīt trasē.”

Roberta studija ”Robyworks” uzņem filmas par dažādām tēmām, taču automašīnu formas, dinamika, spējas tik daudz izdarīt un iepriecināt savus īpašniekus un visus pārējos pamazām aizvedušas līdz tam, ka automašīnas viņam ir gan darbs, gan hobijs.

Ar savu pašu pirmo automobili tīneidžers Roberts darbojies pats, vairāk gan mācījies, kā sastiķēt un saskrūvēt, jo naudas nebija. ”Tagad es pats neskrūvēju savas automašīnas, tam fiziski nebūtu laika, jo aizņemtu desmitreiz ilgāk nekā jebkuram, kas to dara ikdienā. Ir jāvada uzņēmums. Varbūt labi vien ir, ka neuzņemos taisīt savas mašīnas,” viņš smejas.

Daudziem vecāki nopērk pirmo automašīnu, bet šis nebijis tas gadījums.

”Sākumā es gribēju rolleru. Mēs neuzaugām ļoti bagātā ģimenē, motorollera ēra man izpalika. Kad nāca auto ēra, mamma teica ļoti vienkārši – lai ejot strādāt.

Aizgāju uz ”TV Dzintare” par operatoru un nopelnīju mašīnai,” pastāsta Roberts.

Pirmā mašīna bija ”Audi 80” ar 1,8 karburatoru, kuram viens stobrs nestrādāja. ”Patēvs tai laikā teica: ”Lūdzu, nepērc šo mašīnu, jo tā ir pilnīgs sūds!” Taču es redzēju, cik daudz tai tūnings salikts – spoileris, tonēti logi un vēl viss kas. Tagad skatoties, tas bija pilnīgs šķūnings, tas bija briesmīgi! Man bija vienalga, sapratu, ka tā būs mana pirmā mašīna.

Kad nopirku, atnāca arī realitātes sajūta, ka tajā būs jāinvestē. Būs jāremontē un vispār – jāpērk apdrošināšana! Sasitu savu cūciņu un 20 latus savācu, lai paņemtu apdrošināšanu uz trim mēnešiem,” viņš atceras.

Normāls cilvēks nepērk limuzīnu

Laikam ejot, mašīnu kļuvis vairāk, uzaudzēts savs autoparks. ”Es nezinu, cik man ir, ja godīgi. Domāju, ka kādas astoņas – desmit. Daudzas ir pilnīgas miskastes, bet man tās patīk, ir grūti atvadīties un pārdot tālāk. Rodas saikne ar šīm mašīnām. Citi maina tā kā zeķes, bet es esmu vācējs.

Saprotu, ka pietrūkst laika ar visām pabraukāties. Ar vienu grūti izbraukt, jo visu laiku strādāju. Tikai tad, kad filmējam, ir iespēja paņemt kādu no tām mašīnām un pabraukt,” pauž Roberts.

Pašam braukt nozīmē izmest sevi ārā no komforta zonas. ”Kādreiz tikai filmēju automašīnas, bet tagad jau esmu uzdrošinājies arī aiziet kameras otrā pusē, trenēties un piedalīties.

Salīdzinot ar lielajiem džekiem, es esmu zaļš. Vairāk tas ir tāds kaifs, ka patīk darīt, nav nekāda talanta,” uzskata R. Vītols.

Viņš uzskata, ka esot ļoti paveicies dzīvē apvienot lietderīgo ar patīkamo. Tāpēc daudzi auto pirkumi saistīti ar R. Vītola Youtube kanālu. ”Eksperimentēju, skatos, mēģinu dabūt kaut ko tādu, ko ikdienišķi cilvēki nepirks, bet viņiem būtu interesanti paskatīties, kā šis pirkums notiks un ko šī mašīna spēj vai nespēj.

Automašīnas pērku, ja man liekas, ka tas būs interesants saturs, ko parādīt skatītājiem. Kurš normāls cilvēks nopirktu limuzīnu? Vienkārši tāpēc, ka bērnībā likās, ka limuzīni ir forši un būtu riktīgi kruti vienu tādu nopirkt. Tagad man ir limuzīns, ar kuru es līdz galam nezinu, ko gribu darīt,” viņš atzīstas.

”BMW” markas automobiļu ir visvairāk, ir ”Subaru”,”Fiat” un dažādi citi.

”Bembji ir mana aizraušanās. Tie ir populāri tāpēc, ka mēs ģeogrāfiski dzīvojam tādā vietā, kur uzturēt ”BMW” ir lētāk.

Japānā visi braukā ar japāņu mašīnām, bet viņiem kruts šķiet bembis. Pie mums īpašākas liekas japāņu mašīnas, bet, ja grib tās likt slodzē un mocīt, tad pēc detaļām un visa pārējā tas ir ļoti sarežģīti un dārgi. Ar bembi par salīdzinoši mazām naudām var dabūt efektu,” zina eksperts.

Roberta lepnums ir ”BMW M4”, kurš domāts līdzenām un ātrām šosejām vai trasēm. Pasarg dievs, ja tur būs kāds akmens! Latvijā Biķernieki būtu īstā vieta, kur ar to izskrieties.

Citi ”BMW” ir E36, divi gabali, tie vairāk domāti driftam, jo neesot tik ļoti žēl, ja driftojot ieskries kādā. ”Lukturis maksās nevis trīs tūkstošus, bet divsimt eiro varbūt. Katra mašīna pilda savu funkciju, katrai savs uzdevums arī no sportiskā viedokļa.

Ar subāru pirms kāda laika braucu katru ziemu, bet tagad man ir ļoti žēl tā darīt. Japāņu metāls ir tik plāns, ka ātri rūsē. Šis ”Subaru Impreza RA” modelis ir ļoti rets palicis, detaļas nevar dabūt. To saražoja tikai divtūkstoš eksemplāros,” pastāsta Roberts.

Tas nav dzelzs gabals!

Ja varētu finansiāli atļauties, viņš gribētu milzīgu garāžu. ”Tādu, kā rāda īsto džeku mājās – mājiņa maziņa un milzīga garāža, kur es varētu salikt visas automašīnas. Tas būtu forši – kādreiz nākotnē tā izdarīt.

Katrai automašīnai ir savs stāsts, un caur Youtube saturu daudzi latvieši zina, par ko ir runa. Piemēram, pati neglītākā automašīna ”Roadster Fiat Multipla”, kas ir braukusi divos minirallijos un daudz ko pārdzīvojusi. Tas nav tikai parasts dzelzs gabals, bet pilns ar emocijām un dzīves momentiem,” uzskata R. Vītols.

Emocijas par jauna auto iegādi mazliet jau gaisušas, zuda pārsteiguma moments. Taču pēdējais – ”BMW M4”, tās bija emocijas, ko video varot labi redzēt.

Stāsts un emocionālā pievienotā vērtība mašīnai rodas ar laiku, pavadot vairākus gadus kopā dažādos piedzīvojumos, priekos un bēdās.

Tad rodas saikne ar auto, kļūst grūtāk gan pārdot, gan kaut kādā veidā apskādēt,” spriež Roberts.

Nopietnas avārijas trasē viņš neesot piedzīvojis, jo cenšoties nelēkt pāri savai pakaļai. Ir sanākuši mazi incidenti – grāvji, ielidošana sniega vai ledus čupās, to visu varot salabot, nomainīt detaļas.

”Drifts ir mest naudu melnā caurumā, nekas atpakaļ nenāk,” norāda R. Vītols. ”Tas nav tāds tirgus, lai būtu lielie sponsori, kas visu var nosegt. Arī profesionālie sportisti lielākoties naudu ņem no saviem biznesiem vai draugi piesponsorē.

Driftā automašīnas iet tādās slodzēs, ka daudz kas šķīst ārā. Ja arī nešķīst, tad riepas visu laiku jāmaina. Vienā braucienā nokūpini ap divsimt eiro, kopā salasās. Visu cieņu tiem cilvēkiem, kas iepriecina skatītājus, jaunos censoņus. Mazi džekiņi skatās un varbūt grib kādreiz pamēģināt.

Ir forši, ka mēs Baltijā salīdzinoši ar kaimiņvalstīm labi kotējamies ar savu driftu, tas rāda entuziastu līmeni, uz kā viss turas.

Kupli apmeklētās sacensības aizvadītajā vasarā Priekulē – riepu kūpināšanas pasākums ”Poorbaltics Burnout Challenge” bijis pārsteigums.

Ieradās tik daudz cilvēku, ka vecajā lidlaukā adatai nebija, kur nokrist. ”Rīgā tajā dienā notika Eiropas lielākās drifta sacensības un Liepājā – festivāls ”Summer Sound”. Tomēr cilvēki bija speciāli braukuši pat no Latvijas otra gala.

Ļoti gribētu turpināt, protams, ir jautājums, kā to varēsim finansiāli atļauties. Šoreiz darījām kopā ar sadarbības partneriem un no savām kabatām, neprasot ieejas maksu, lai cilvēkiem nebūtu vilšanās, ja pirmajā reizē kaut kas nesanāk. Par maksu jādomā, jo pasākums notiek tikai uz entuziasmu,” saka Roberts.

”Oskars” jau uz plauktiņa

Viņa Youtube kanāls gan četru gadu laikā entuziastu līmeni pāraudzis. Sācies ar domu ”paskatīsies, kā tas ir!”, šobrīd tas jau ir pilna laika darbs, plānots un menedžēts, strādā vesela komanda. ”Tas ir daudz nopietnāk, nekā varbūt izskatās ekrānos.

Video ir veidots tā, lai skatītājs neiespringtu par mūsu problēmām, bet apakšā ir milzīgs darbs. Ļoti novērtēju tos, kuri skatās, atbalsta, dod atpakaļ enerģiju,” skatītājiem pateicīgs ir kanāla satura radītājs.

Kas ir fenomena pamatā? Youtube taču ir neskaitāmi piedāvājumi, ko skatīties. ”Viens ir tas, ka es nemēģinu izlikties par to, kas neesmu. Neiešu ekrānā speciāli rādīt, ka man ir spicākas drēbes vai mašīnas. Varu braukt ar pilnīgu miskasti un ar dārgu auto, man absolūti vienalga. Mums nav svarīgs statuss, kā varbūt ir daudziem. Spiežam uz cilvēcību un draudzību, kas, manuprāt, ir daudz svarīgāk. Varam arī citiem palīdzēt, kādas labdarības akcijas uztaisīt. Piedevām ar ļoti lielu darbu un kvalitāti veidojam saturu.

Runāju Lietuvā ar saviem kolēģiem, un viņi teica: ”Tu esi pilnīgs idiots, Robert!” Jo šāda satura kvalitāte uz tik mazu tirgu vispār neesot rentabla un tā nevajagot darīt. Jēga būtu tā iet uz internacionālo kanālu. Lietuvā viņi tik milzīgu darbu neliek iekšā. Taču es esmu uzaudzis, uzņemot filmas un reklāmas, sniedzot klientiem pakalpojumus, un gribu iedot kvalitāti gan skaņai, gan bildei. Viss ir dokumentāls un vienkāršs, tomēr profesionāli izdarīts.

Ja cilvēks pavada 40 minūtes pie ekrāna, vajag viņam iedot foršu garastāvokli un pievienoto vērtību, ko var paņemt līdzi,” uzskata R. Vītols.

Otram ”Robyworks” kanālam jau savākti 166 tūkstoši auditorijas, skatītākais video Facebook ir ar 40 miljoniem skatījumu. ”Starptautiski esam sevi labi pieteikuši ar autoindustrijas, autosporta filmēšanu. Šādus video filmē klientiem visā pasaulē, bet neliek kanālā. Esmu to atstājis novārtā, jo vairāk darbojos ar latviešu saturu, šis kanāls paņem visu laiku.

Ejam uz simt tūkstošiem sekotāju, tas būtu Latvijas rekords un mūsu mērķis. Šobrīd ir 81 tūkstotis. Taču esam uz pasaules skatuves izgājuši, ne velti tikām pie Londonas motorfilmu festivāla balvas, kādas Latvijā nevienam nav. ”Oskaru” savā lauciņā jau esam dabūjuši. Cerams, nākotnē būs laiks internacionālo Youtube kanālu uzaudzēt ar muskuļiem,” domā Roberts.

Viņš ir liels ”Lamborghini” fans, lai gan īsti nezinot, ko ar to iesāktu Latvijas ceļos. ”Tā ir tik nejēdzīga un eksotiska automašīna pati par sevi, man ļoti patīk. Esmu braucis ar tādu, nav tā, ka tikai bildes skatījies.

Ceru kādreiz izdzīvot šo sapni un uztaisīt savam ”Lamborghini” pāris tūningus ar šaujošām liesmām un tā tālāk. Ja es dzīvotu Amerikā un darītu to pašu, ko Latvijā, sen jau varētu tādus piecus nopirkt. Ir forši, ka var uz kaut ko tādu tiekties, nav tā, ka obligāti vajag,” saka Roberts.

Roberta Vītola “BMW M4”

• 2016. g. izl.
• 450 ZS.
• Auto stipri atvieglināts, izmantojot alumīniju un karbonu, jumts viss ir no karbona.
• Aprīkots ar karbona keramiskajām bremzēm.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.