liepajniekiem.lv
Rūpes par dabu un veselību
Jau pašlaik tehniskās apskates stacijā Liepājā iespējams veikt cieto daļiņu mērījumu.
Šis diagnostikas pakalpojums nozīmē jaunu atgāzu pārbaudes metodi, lai noskaidrotu DPF filtra tehnisko stāvokli, vai tas pilda paredzētās funkcijas.
Tiem, kam apskates termiņš pienāks nākamajā gadā, šo pārbaudi veiks blakus visām jau ierastajām lietām un iekļaus apskates maksā.
Savukārt auto saimniekiem, kuri izvēlēsies veikt šo diagnostiku šomēnes, līdz 31. decembrim, par to būs jāpiemaksā.
Cieto daļiņu filtra diagnostika attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru pirmā reģistrācija ir no 2013. gada “uz augšu” un kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
Var šķist, ka vistrakāk taču dūmo veci dīzeļi, tomēr līdz 2013. gadam ražotie spēkrati atbilst sava laika tehniskajām prasībām attiecībā uz atgāzēm, to uzbūve ir atšķirīga, skaidro CSDD Liepājas klientu apkalpošanas centra vadītājs Gvido Ķirsons.
“Automašīnu ražošana attīstās arī saistībā ar ekoloģiju, un prasības arvien pieaug,”
viņš norāda.
DPF filtra diagnostika būtiski atšķiras no ierastās atgāzu mērīšanas, jo tajā konstatē smalkās cietās daļiņas, kuras atgāzu pārbaudē nomērīt nevar.
Šogad pārbaudi veic tad, ja klients to vēlas un pats apmaksā mērījumu, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir kvēpu filtrs. Ar nākamo gadu tas tiks darīts neatkarīgi no auto īpašnieka vēlmēm un patikas.
Sākot no 2026. gada 1. janvāra, dūmainības mērījumus vairs neveiks, bet pārbaudīs tikai kvēpu filtra stāvokli.
“Laiks, lai sagatavotos, ir pietiekami liels, tas ir vesels gads,”
norāda G. Ķirsons.
Pārbaudē atklātais varētu būt nepatīkams divām spēkratu saimnieku grupām. Vieni ir tie, kuriem vienkārši pienācis laiks mainīt aizsērējušo filtru.
“Otra grupa, kurai būs pietiekoši lielas problēmas, – kuri izņēmuši filtru ārā un, lai automašīna vispār varētu darboties, izdarītas izmaiņas tās smadzenēs.
Cilvēki saskarsies ar lielām problēmām, tai skaitā finansiālām, lai saliktu visu atpakaļ tā, kā paredzējis ražotājs,”
stāsta G. Ķirsons.
“Tā nav ražotāja iegriba, bet mums ir jārūpējas par dabu, un automašīnas ir vienas no lielākajām piesārņojuma radītājām. Mēs to visu ieelpojam, šīs daļiņas ir tik smalkas, ka paliek plaušās. Ir runa par mūsu veselību.”
Dīzelim vajag braukt
Liepājā testēti vairāki aparāti cieto daļiņu mērīšanai, stāsta SIA “Scantest” Liepājas tehniskās apskates stacijas vadītājs Arnis Simsons.
Viņš uzskata, ka automobiļu īpašniekiem šis vairs nav nekāds pēkšņs jaunums, dīzeļu Latvijā ir ļoti daudz un cilvēkiem esot par to stāstīts.
Cieto daļiņu koncentrācijas kontrolskaitlis Latvijā ir miljons uz kubikcentimentru.
“Ja tas būs pārsniegts, 2025. gadā veiks dzinēja testu pie apgriezieniem. Ja viss būs kārtībā, tad apskašu protokolā būs fiksēts, ka līdz 2026. gada pamatapskatei jāsakārto DPF filtrs. 2026. gadā neko vairs negāzēsim, tikai mērīsim cietās daļiņas,” klāsta A. Simsons.
Viņaprāt, nākamgad dīzeļauto īpašniekiem būtu jāpieņem lēmums, ko iesākt, pirms apskatē sāks likt divniekus.
“Nezinu, vai jautājumu var sakārtot mēneša laikā.
Par filtra aizvietotājiem nav runas, tikai par oriģinālo detaļu. Nedomāju, ka oficiālo dīleru saloniem noliktavas būs pilnas ar DPF filtriem. Tie tomēr maksā diezgan solīdu naudas summu,” pauž A. Simsons.
Speciālists norāda – ja dīzeli pareizi ekspluatē, pārsvarā problēmu nav.
“Dīzeļauto ir nepieciešams braukt lielus attālumus. Pie maziem attālumiem nevar dabūt pietiekamu sistēmas temperatūru. Pie apmēram 600 grādiem notiek pašattīrīšanās cikls. Pa pilsētu braucot mazus attālumus, nevar šo temperatūru dabūt, tā ir lielākā problēma.
Kāpēc Vācijā visiem dīzeļiem ir lieli nobraukumi? Jo viņi brauc uz darbu 200 kilometrus un vakarā atpakaļ. Vajadzētu vismaz simt, dīzeli pie mums vērts pirkt tad, ja tu katru dienu brauc no Aizputes uz darbu Liepājā,” uzskata A. Simsons.
“Oriģinālie DPF filtri maksā no plus/mīnus 1000 līdz pat 3000 eiro. Cilvēks negrib par lielu naudu pirkt, vieglāk ir izgriezt un automašīnu pārprogrammēt. Tā dara visā Eiropā,” viņš saka.
Var gadīties nopirkt Latvijā ievestu auto, kam šī procedūra jau veikta, tikai pircējs to nezina. Lai saprastu, vai ar cietajām daļiņām ir problēmas, nav pat vajadzīga diagnostikas aparatūra.
“Novelc izpūtēja iekšpusē ar pirkstu. Ja tas ir mells kā vells un nevar atmazgāt, tad tur sen visa ekoloģija ir amputēta,”
stāsta A. Simsons.
Viņš ar kolēģiem smējies, ka nākamajā gadā pilns internets būs ar sludinājumiem, ka lēti pārdod jaunu gadu dīzeļus, jo cilvēki negribēs ieguldīt līdzekļus filtrā.
“Tai pašā laikā – tu par 3000 eiro nenopirksi normālu dīzeli. Varbūt var savilkt jostu ciešāk un nopirkt DPF filtru. Taču, ja atkal nepareizi ekspluatēs auto, tas būs tikai laika jautājums, filtrs atkal aizies ciet,” uzsver A. Simsons.
Kārtība, kad automašīnām tiek pārbaudīta “kvēpu filtra” klātesamība un darbība, ir noteikta jau vairākās Eiropas valstīs, nākamgad tām pievienosies arī Latvija.
Uzziņai
DPF filtra diagnostikas laika skala
2024. gads – brīvprātīgi.
2025. gads – pārejas periods. Ja atgāzu mērījums pārsniegs noteikto cieto daļiņu koncentrācijas līmeni, tas tiks vērtēts ar “1” un līdz nākamajai tehniskajai apskatei defekts būs jānovērš.
No 2026. gada 1. janvāra – pārsniegto līmeni vērtēs ar “2”, kas nozīmē, ka defekts būs jānovērš viena mēneša laikā un auto jāuzrāda atkārtotai tehniskajai apskatei.
Avots: CSDD

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.