liepajniekiem.lv
Nost ar autobāņu tehnoloģiju
Viņš ierasti mainījis mašīnas katrus četrus piecus gadus. “Gribēju nopirkt tādu, ar kuru varētu braukt ilgāk nekā šo laiku. Nekādā gadījumā vairs negribēju dīzeli, jo uzturēšana, manuprāt, nav adekvāta tam, ko es nobraucu.
Pamatā pārvietojos pa pilsētu, līdz ar to dīzelis nekādi nav izdevīgs pat tad, ja ēd par kādiem diviem litriem mazāk.
Dīzelim ir daudz vairāk visādu kustīgo daļu, tas ir paredzētas citādai ekspluatācijai – pa šosejām, lielajiem autobāņiem. Kā teica Pauls Timrots, tā ir autobāņu tehnoloģija, vismaz piecpadsmit gadus veca, kas Latvijā nav pielietojama.
Vācietis ielika DPF filtru, bet skaidrs, ka kādā no Austrumeiropas zemēm to izņems un nekad atpakaļ neliks, kas ir loģiski, ņemot vērā izmaksas,” stāsta Kristaps.
Aprunājies ar savu mehāniķi, kurš skaidrojis – ja nenobrauc 50 000 kilometru gadā, dīzelis nav vajadzīgs.
“Tas, ka dīzeļdegviela nedaudz lētāka par benzīnu, īsti vairs nestrādā. Firmas var paņemt dīzeļus līzingā, pēc tam atdot atpakaļ un par remontiem nedomāt, bet privātā lietošanā automašīna būs jāuztur.
Kāda atšķirība – tu ielej septiņus vai deviņus litrus uz simtu?
Bet ja septiņu litru dēļ mainīsi DPF par diviem tūkstošiem, vēl turbīna, sprauslas… Pat standarta apkope dīzelim ir par kādiem 150 eiro dārgāka, nemaz nerunājot, ja kaut kas salūst. “Audi” apkope man bija pusotru reizi dārgāka nekā šim,” viņš atklāj.
Kristaps četrus gadus nobrauca ar “Audi A6”. Tā nobraukums tuvojās 400 000 kilometru. “Ja odometrs tā rāda, dodu auto prom, es taču necīnīšos ar kapitāliem remontiem,” spriež K. Liepa.
Mērķis nebija konkrēta marka, apsvērts līzingā pirkt auto par budžetu līdz 17 000 eiro, tomēr pēc daudzu spēkratu aplūkošanas neviens līdz galam tā arī neiepatikās.
Apmēram gadu meklējis, aprunājies ar mehāniķiem, kuri ieteica skatīties četras markas: “Lexus”, “Volvo”, “Mercedes” un “Honda”.
Tirgū trāpījās šis “Mercedes” ar pilnīgi pierādāmu vēsturi, jo bijis tikai viens saimnieks Vācijā. Ir bijis negadījums, aizmugurējās durvis nomainītas.
Mersedess ir lieliski uzturēts, un tas ir pats galvenais, kas jāņem vērā, pērkot lietotus auto, uzskata Kristaps.
“Mašīna ir tik veca, cik liels ir nobraukums un kā tā ir kopta. Šeit visi mezgli ir apkopti pilnībā,”
viņš saka.
Pērkot lietotu auto, jāskatās mašīnas stāvoklis, jāizpēta visas nianses, jāizspaida visas pogas, vai viss strādā, kam ir jāstrādā, kā slēdzas kārba. Servisa vēsture šai mašīnai ir gan Vācijā, gan Latvijā, remontēts tikai pie oficiālajiem pārstāvjiem.
“Tāpat jau kaut kas saplīst, kaut kādi datčiki, mazie sensoriņi, tas ir normāli,” saka saimnieks.
Viegli pārtop džipā
Veicot pilnu auto diagnostiku, apstiprinājās nobraukums 142 000 kilometru. Tagad ir 152 500, nobraukti no pagājušā gada decembra. Vidēji gadā Kristaps nobraucot ap 20 000.
“Cena bija nedaudz virs tirgū vidējās,
bet toties man tāpat šis pirkums izdevās bez banku starpniecības, par ko es joprojām ļoti priecājos,” atzīst Kristaps.
2009. gads ir pats pēdējais šādiem modeļiem.
“Bērnu slimību tam nav, visi puņķi jau novērsti, un viss ir normāli. “Mercedes” jau atteicies no savas bremžu sistēmas, kura nestrādāja tā, kā būtu jāstrādā. Te jau ir parastās bremzes. Rokas bremzi slēdz ar kāju, kā jau mersedesiem. Kādas divas dienas pagāja, kamēr pierada, kur kas ir,” stāsta K. Liepa.
Nopircis “Bluetooth” pārveidotāju, lai telefons strādātu, tādu vajagot visiem to gadu “Mercedes”, lai pieslēgtu jaunākos telefonus.
Šim mersim it nekas nekur negrab un neklaudz, viss darbojas ar hidrauliku, tā ir pat bagāžniekā.
“Ja grab, es nevaru izturēt,”
sūrojas Kristaps, kuram darbā sanākot braukt ar grabošiem auto. Pēc tam, iekāpjot atkal savā, sajūtot, cik viss ir labi.
“Ne par ko nav jāuztraucas vai jādomā, izbaudi mirkli. Tas “tēmeklis” arī to pastiprina,” smejas Kristaps, rādot priekšā uz “Mercedes” simbolu.
“Audi” tomēr neesot bijusi tik laba sajūta.
“Gāzi es nelikšu,” viņš skaidri zina. “Tad man zūd bagāžnieks, jo jāliek iekšā balons. Jādomā, kur novietot rezerves riteni. Šiem motoriem nevar uzlikt parasto gāzi. Ir jau piektās un sestās paaudzes gāzes iekārtas, kas maksā trīs tūkstošus, bet par trim tūkstošiem es tāpat varu ļoti ilgi braukt.
Ziemā auto ātri uzsilst, nav jāveic nekādas liekas darbības. Tā kā mašīnai ir septiņu pakāpju kārba, uz šosejas tā tērē mazāk benzīna. Man ir visi Timrota 3 A – ādas salons, aizmugures piedziņa un automāts,” lepojas Kristaps.
Šādas klases automašīnai ziemā jau esot vienalga, kāda piedziņa, tā ļoti labi spēj sevi savākt arī ar aizmugurējo piedziņu.
“Protams, nevar braukt kā muļķis,”
viņš norāda.
Ja ir labas riepas un brauc normāli, nekādu problēmu un pārsteigumu nav. Ziemā vai uz sliktāka ceļa seguma auto var automātiski pacelt nedaudz augstāk – kādus piecus centimetrus.
Kristaps nodemonstrē, cik vienkārši tas notiek, un nosmejas: “Nu ir džips!”
K. Liepa meklējis tieši šāda izmēra auto ģimenei, plus mūziķim vajag universāļa bagāžnieku, kur ģitāru vai tumbiņu ielikt.
“Ja būtu bijis sedans, pirktu to, jo arī ir pietiekami liels bagāžnieks, bet universālis ir pavisam okei. Ikdienā vairāk vietas un mazāk intereses zagļiem,” viņš vērtē.
Mašīna ar mani runā
Tā kā mersedesam ir pneimopiekare, ir trīs braukšanas režīmi. Kristaps galvenokārt slēdz komforta, bet vēl ir divi sporta režīmi.
“Otrajā, kuram būtu jēga tikai uz Vācijas lielajiem autobāņiem, auto paliek pavisam ciets, pieplok pie zemes, kļūst ļoti dzīvs un manevrētspējīgs.
Tad var braukt ar 260 km/h un justies ļoti labi. Tam šis auto ir domāts,”
viņš saka.
Vēl gan nav izmēģināts, iepriekš Kristaps ar ģimeni pa Eiropu izbraucis ar “Audi”. Ar mersi pagaidām bijis tikai Igaunijā, Sāremā.
Papildu komforts vasarā ir ventilējamie sēdekļi. Protams, ziemā arī apsildāmi. “Braucot pa šoseju 30 grādu karstumā jūti, kā dzesējas viss ķermenis. Patīk, ka ir lūka. Aizmugurē oriģinālais tonējums, kam cauri nevar redzēt, aizkariņi. Man viss patīk.
Visu var noregulēt, turklāt mašīna pati ziņo par to, ko tai vajag. Ja kaut kas jānomaina, mašīna pateiks. Citi saka, ka tik daudz elektronikas ir slikti, bet tā man laikus pasaka visu, kas ir jādara, tad ir vieglāk uzturēt.
Pats neesmu mehāniķis, tāpēc man patīk mašīna, kas ar mani runā. Gan man, gan cilvēkiem, kuri to labo, ir skaidrs, kas tur jādara,”
spriež Kristaps.
Pārāk daudz asistentu šajā auto nav – kruīza kontrole, limiters, balss komandas. Var nosaukt telefona numuru, lai piezvana kādam, uzlikt noteiktu ātrumu.
Balsi Kristaps īpaši neizmanto, jo ar slēdzīti visu izdarīt ir vieglāk. Jāpierod, ka mersedesā viss ir uz vienas sviras stūres kreisajā pusē.
Parkošanās sensori ir priekšā un aizmugurē. Ir dažādi apgaismojuma līmeņi. Starp sēdekļiem skaisti ieslēptas vietas divām krūzītēm, taču tik mazu gandrīz nekur neesot.
Viņš atzīst, ka ar šo pirkumu pilnībā izstājies no aktīvā auto tirgus un nedomājot neko mainīt vismaz desmit gadus.
Auto nav kalpojis Latvijā, līdz ar to nekādu virsbūves bojājumu tai nav. Principā tikai jākopj, un viss. Kristaps jau ieplānojis veikt pretrūsas apstrādi.
“Nevis tādu, kur uzpūš eļļiņu! Tas nestrādā, nav nekādas jēgas. Pēc diviem trim mēnešiem jau ir nost.
Rūsa būs visām mašīnām. Notīriet, kārtīgi apstrādājiet!
Latvijā ir agresīva ārējā vide ar sāli, slapjumu, sniegu. Tas ir vajadzīgs, lai būtu miers uz desmit gadiem, nevajadzētu metināt vai pirkt jaunu auto,” viņš iesaka.
Ne hibrīdi, ne elektroauto savu cenu un klimatisko apstākļu dēļ nebūs tas foršais un vienkāršais risinājums, domā Kristaps.
“Tie, kas var atļauties elektroauto un kam ir mājās, kur tos uzlādēt, lūdzu, man nav žēl. Klusi, ērti, ergonomiski. Arī ļoti ātri, jo nav jāsagaida apgriezieni.
Tikai nav skaidrs, cik ilgi šīs mašīnas būs ekspluatējamas. Ja var nopirkt 10–15 gadus vecu un koptu auto ar iekšdedzes dzinēju, tad es neticu, ka elektroauto baterija kalpo tik ilgi.
Nopirkt elektrisko auto par 10–15 tūkstošiem un pēc tam jaunu bateriju par 20? Tam es neesmu gatavs. Bet vai tas tā ir, vēl jāpagaida un jānoskaidro,” viņš atzīmē.
Kristapa Liepas mersedess
- “Mercedes Benz E 280”
- 2009. izl. gads.
- 3,0 l benzīna dzinējs, 230 zirgspēki, izmešu standarts Eiro 4.
- Patēriņš vasarā pilsētā 13–15 l/100, uz šosejas 8–9 l/100 km.
- W211 virsbūve.
- Air Matic pilna pneimo piekare.
- Septiņu pakāpju automātiskā pārnesumu kārba
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
