liepajniekiem.lv
Spogulis ir ceļa palīgaprīkojums – ne tas dod priekšrocības, ne kaut ko apzīmē, uzsver komisijas loceklis, Komunālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Jākobsons.
Taču katru ierosinājumu izskata rūpīgi un, iespējams, atrod labāku risinājumu.
Ēka, žogs, koks
Agrāk daudz mazāk redzējām ielās šo satiksmes drošības risinājumu. Spoguļu izvietošana saistīta ar automobilizācijas pieaugumu, lielāku autovadītāju skaitu, viņu prasmēm un arī prasībām pret drošību, stāsta CSDD Liepājas nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste. Piedevām klāt nākusi mikromobilitāte.
Spoguļi noderīgi vietās, kur arhitektonisku risinājumu dēļ nav pārredzamības, jo priekšā ir ēkas, žogi, koki.
Citur Eiropā satiksmes spoguļus biežāk redzam vecpilsētās, kur ir ļoti blīva apbūve, šauras ielas.
“Tur skaidrs, ka, neizbraucot visu mašīnu pāri brauktuvei, neko nepamanīsi.
Spoguļi pamatā ir domāti lēnākai satiksmei. Ja ātrums ir virs 50 kilometriem stundā, tos izvietot būtu bīstami,”
norāda M. Jākobsons.
Autovadītāju domas par spoguļu lietderību dalās. Ilze Elizabete noteikti ir par spoguļiem krustojumos un pie gājēju pārejām.
“Tas atvieglo laikus redzēt, vai kāds netuvojas. Ļoti vajadzētu spoguli Peldu un Zivju ielas gājēju pārejai, lai normāli var redzēt, vai kāds nenāk vai nebrauc ar riteni pa Zivju ielu no Kungu ielas puses uz tirgus pusi,” viņa iesaka.
“Spogulis šur tur noder, ja pareizi uzlikts, bet kaitina nepareizi uzliktas “STOP” zīmes, pareizāk sakot, stoplīnijas, pie kurām apstājoties, neredz neko,
jo priekšā žogs vai mājas stūris,” novērojis Mārtiņš.
Savukārt Dainim spoguļi ne reizi nav noderējuši. “Izjūtas ir spēcīgākas,” viņš saka.
Satiksmes spoguļus Liepājā sāka izvietot pirms vairākiem gadiem, un viszināmākā vieta ir Dzintaru iela, kuras krustojumos bija notikušas vairākas avārijas.
“Pozitīvais efekts ir krustojuma pārredzamība, spogulis dod papildu informāciju par šķērsojamo ielu. Negatīvais – spoguļi veido satiksmes aprīkojuma piesārņojumu.
Par to ir jādomā, pirms liek visu pēc kārtas, – zīmes, barjeras, spoguļus. Vai mēs vēl redzam arī kādu māju un pašu ielu?”
pauž M. Jākobsons.
A. Jekste par Dzintaru ielas eksperimentu saka, ka aprīkot visus krustojumus ar spoguļiem, iespējams, nav bijis labākais risinājums.
Spoguli izmanto kā galējo variantu, ja citādi nevar sakārtot satiksmi, bet ne katrai situācijai.
Nav brīnumnūjiņa
“No vadītāja skatpunkta – ja neesi pārliecināts, ja neredzi, tad ir jāpiestāj, jāpārlūko, ar nelielu ātrumu jākustas un jāpārlūko atkal. Gribētu teikt, ka spogulis nav brīnumnūjiņa, kas visu atklās un novērsīs,” uzsver A. Jekste.
“Pats no savas pieredzes varu teikt, ka tā man ir tikai papildu vieta, kur paskatīties, taču ne vienīgā, kur ieskatoties es pieņemšu lēmumu, vai varu izbraukt.”
Spogulis it kā ļauj veikt manevru ātrāk, taču ne vienmēr steidzīgāk ir arī drošāk. Kāpēc uz spoguli nevar paļauties? Jo tas ir sfērisks, kropļo attēlu, un ir grūti novērtēt attālumu, kādā ir automašīna, un tās ātrumu, atbild speciālisti. Ne visi autobraucēji vienādi novērtē spogulī saņemto informāciju.
“Svarīgi, lai spogulis neprovocē vadītāju uz nepareizu manevru un nerada pārdrošu situāciju.
Tumsā vēl daudzkārt uzmanīgākam jābūt ar to, ko redzam spogulī. Klasiskā vieta – izbrauktuve no LOC peldbaseina, kur spīd lukturu pāris, bet spoguļattēlā nevar saprast, kurā joslā, tad vēl kāds auto stāv ielas malā ar ieslēgtām gaismām. Tad labāk ir pagaidīt,” saka M. Jākobsons.
A. Jekste nosauc piemēru, braucot pa K. Ukstiņa ielu no ezera puses pāri Zirņu ielai, kur ir jaunbūve, skatu aizsedz žogs.
“Nedaudz izvirzoties, joprojām grūti pateikt, vai auto brauc pa tuvāko vai tālāko joslu. Vēlreiz pavirzoties, salāgoju šīs lietas. Spogulis man dod tikai informāciju, ka pa šķērsojamo ielu kāds tuvojas.
Ir jābūt uzmanīgam un jāpārliecinās, cik tālu un pa kuru joslu,”
viņš uzsver.
Abi eksperti kā veiksmīgu risinājumu novērtē spoguli pie neregulējamās gājēju pārejas Lielajā ielā pretī RTU Liepājas akadēmijai.
“Es to izmantoju, jo tiešām ļoti labi redz visu gājēju pāreju pāri tramvaja sliedēm. Tur ir mašīnu aizsegs, bet spogulis man parāda visu, kas man jāpārskata. Protams, uzmanības sadalījumam jābūt uz abām pusēm,” stāsta A. Jekste.
Bīstamās pārejas problēmu ar tradicionāliem risinājumiem nevarēja atrisināt, tad talkā nāca spogulis.
“Satiksme gar Rožu laukumu ir salīdzinoši lēna, spogulis dod informāciju gan gājējiem, gan autovadītāji var pārliecināties, kas notiek,”
saka M. Jākobsons.
Lielais ierosinājumu skaits komisijai saistīts ar to, ka cilvēki redz spoguļu izvietošanu pilsētā.
“Kad saskaras ar apgrūtinājumu izbraukt no mazāk svarīga ceļa, pārlūkojot satiksmi, pieņem, ka spogulis būtu risinājums, kas šo darbību atvieglotu. Komisijai jāsaskata, vai konkrētā situācija tādu prasa un vai tehniski iespējams realizēt,” skaidro A. Jekste.
Piemēram, Tirgus ielā, braucot pāri Rīgas ielai Jelgavas ielas virzienā, plūsma ir palielinājusies Raiņa ielas pārbūves laikā. Tur ir arī koki, skatu aizsedz novietotās automašīnas, lai gan nu jau stāvvietas ir attālinātas no krustojuma, lai tas būtu pārredzamāks.
“Spoguli uzlikt tur nav viegli, jo tur kursē tramvajs. Lai cilvēks kaut ko redzētu, spogulis jānovieto diezgan tālu, to ir tehniski grūti realizēt,” viņš atzīmē.
Paskatās divi no desmit
Lai pieņemtu lēmumus, komisijai svarīgi arī dati, negadījumu statistika konkrētā vietā. Protams, labāk būtu apzināties lielus riskus, pirms kaut kas ir noticis, piekrīt A. Jekste.
Veikti novērojumi ar esošajiem spoguļiem, un izrādās, ka reizēm no desmit autovadītājiem kādi divi vispār paskatās un izmanto šo satiksmes drošības līdzekli, pārējiem tas bijis lieks.
“Ja mēs atbalstītu katru priekšlikumu, tad kāda izskatītos mūsu pilsēta!
Vadītājiem nevar salikt ielās pārāk daudz informācijas, kas rada grūtības fokusēt uzmanību,” viņš uzsver.
Reizēm cilvēki lūdz uzlikt spoguli, lai būtu ērtāk no sētas izbraukt, bet tas būtu individuāli jārisina.
“Esmu redzējis, ka cilvēki uzliek spoguli savā īpašumā kā palīglīdzekli, lai labāk varētu izbraukt un redzētu, vai pa ietvi nebrauc velobraucējs vai gājējs strauji neiet,” saka A. Jekste.
“Neviens nav noteicis skalu, kurā brīdī bīstami ir bīstami, tas atkarīgs no autovadītāja individuālajām prasmēm,
tolerances pret satiksmi un no tā, kā paši jūtamies satiksmē. Cits ir pārāk piesardzīgs, nejūtas drošs krustojumā un gribētu kādu palīglīdzekli,” pauž M. Jākobsons.
Komisija vērtē satiksmi kopumā, iespējams, kādā vietā brauktuve ir leņķī, problēmu rada autostāvvieta vai koki. Ja nav uzreiz skaidra situācija, lemšanu atliek, komisijas locekļi paši pārbauda šo vietu.
“Vienmēr ir diskusijas, nav tā, ka uzreiz pasaka – šajā vietā nekādā gadījumā, nē.
Lēmumu ir viegli pieņemt, ja pretī ir standarts, noteikumi un kādi parametri, bet spoguļu gadījumā tādu nav,” viņš piebilst.
A. Jekste uzsver – ir vērts sniegt priekšlikumus un nav jābaidās, ka šāds risinājums var tikt noraidīts, jo komisija var atrast citu elementu satiksmes drošības uzlabošanai: “Ja prasa spoguli krustojumā, kas izbraucams ar zīmi “Dodiet ceļu!”, varbūt tur jāuzliek “STOP” zīme, lai vadītājs apturētu auto un pārlūkotu satiksmi.
Ja arī pēc tam nevar droši izbraukt, varam skatīties nākamo risinājumu. Varbūt pirms krustojuma ir jāizliek zīme “30”, varbūt stāvvietas jāpārceļ tālāk. Par jebkuru vietu, kur cilvēks saskāries ar nedrošu situāciju, vajag rakstīt, un komisija izvērtēs.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
