liepajniekiem.lv
Laba un dārga dzīves skola
Par savu septītās paaudzes “Golf” viņš teic, ka tas esot drīzāk “golfs septiņarpus”, jo šī ir uzlabotā versija.
“To var pateikt pēc atšķirīgām lampām ar asākām šķautnēm. “VW” vispār pāriet uz asākām dizaina līnijām. Ir vairāk LED lampu, sevišķi aizmugurē,” pastāsta Nils.
Šis ir otrais Kuncīšu ģimenes auto. Arī pirmais bija folksvāgens – “Touran”. “Tā bija vecāka, 2007. gada mašīna, tā ka otrais pirkums mums ir solītis uz augšu. Ar taurānu nebija jauka pieredze.
Bet es izdzīvoju visus tos piedzīvojumus, par kuriem parasti veči garāžā stāsta viens otram.
Ja kāds domā, ka var ticēt kaut vārdam, ko stāsta autoplaču darboņi, tad es teiktu, ka var vienkārši ielikt korķus ausīs un neklausīties pilnīgi neko, ko viņi saka. Tam vispār nav nekāda sakara ar realitāti,” viņš uzsver.
Mašīnai bija tehniskas problēmas, motora defekti. Auto izrādījās nodzīts, šķiet, nebija bijis saudzīgās rokās, un nobraukums arī diez vai bija īstais.
“Pirkumus es izraugos rūpīgi, un līdzi bija paziņas, kas kaut ko vairāk saprot no mašīnām. Taču motorā iekšā neielīdīsi. Uzlikām uz pacēlāja, skatījāmies no apakšas,
tomēr par mašīnu visu izzināt nevar tāpat kā par cilvēku,”
atzīst N. Kuncītis.
Pēc tam, kad problēmas parādījās, viņš sācis vairāk pētīt informāciju un uzzinājis, ka tieši tajos gados bijis defektīvs motors.
“Paldies, ļoti laba un bagāta dzīves skola, padārga. Man liekas, remontos vairāk iztērējām, nekā mašīna maksāja. Toties daudz ko iemācījos un no šīm zināšanām daudz varēju izmantot, apskatot nākamo automašīnu,” viņš pastāsta.
Pēc gūtās mācības neticēt nekam, ko stāsta autoplačos, otro auto pirkuši salonā – “Ford” centrā Rīgā.
“Ilgi pētījām, skatījāmies, jo sapratām, ka automašīnu nevajadzētu pirkt spontāni – “man patīk, un es ņemu šo”, tas nav diez ko prātīgi.
Šis nebija vienīgais variants. Skatījāmies arī “Toyota” automašīnas, taču tobrīd modeļu bija maz, ierobežotas iespējas izvēlēties vai arī ilgi jāgaida. Gribējās iegādāties kaut ko pārbaudītu, un “VW” bija zināms.
“Volkswagen AG” grupa, kur ir “Audi”, “Seat”, “Škoda” un citi, rezerves daļas izmanto vienas un tās pašas, tās ir viegli pieejamas un samērā lētas, meistari zina, kā šos auto salabot. Lai arī ar “VW” bija neveiksmīga pieredze, tomēr neveiksmīgs bija tieši tas auto, nevis marka kopumā.
“Touran” pats par sevi man ļoti patika, jo tas ir īsts ģimenes vāģis – praktisks, ļoti ietilpīgs. Viss bija forši, izņemot konkrētā auto tehniskās problēmas,” pauž Nils.
Izved no laukiem, takām un sniega
Mazlietota automašīna cilvēkiem, kuri skaita naudu, ir samērā izdevīgs piedāvājums.
Sarkanajam golfam iepriekš bijis viens īpašnieks, arī Latvijā, tas bijis kāda uzņēmuma pārdošanas menedžera darba auto, ņemts līzingā un tad atdots atpakaļ, lai iegādātos nākamo.
“Nobraukums bija samērā neliels, 120 tūkstoši kilometru, taču mašīna vairs nav jauna, kas nozīmē, ka cena no jauna spēkrata samazinās apmēram uz pusi. Ja mašīna nav pilnīgi jauna, protams, nevar izvēlēties visu aprīkojumu vai krāsas.
Šī šķita visracionālākā izvēle – cenas, komforta un praktiskuma kopsavilkums,”
izvēli skaidro N. Kuncītis.
Ģimene brauc ar šo automašīnu trešo gadu, tā ne reizi neesot viņus pievīlusi. “Pavisam cita pieredze! Mašīna nav kļuvusi jaunāka, bet es to joprojām varētu pārdot un vēl nopelnīt. Tas pats par sevi liekas ļoti interesanti, tomēr neko tādu neapsveram, jo tagad nav īstais brīdis, lai meklētu auto vietā. Politiskās un ekonomiskās situācijas dēļ cenas ir diezgan astronomiskas,” atzīst Nils.
Tāpēc mēģinot darīt visu, lai golfs kalpotu ļoti ilgi un bez pārsteigumiem. “Ar iepriekšējo auto bija izstrādājušies refleksi sadzirdēt nepatīkamas skaņas, kas parasti vēstīja par izdevumiem. Bija grūti tikt no tā vaļā, jo visu laiku gribējās klausīties, vai kas nečīkst,” smej saimnieks.
Golfs vedis Kuncīšus tālos izbraucienos. “Mūsu ģimenē ir ierasts brīvdienās izbraukt pie dabas.
Ja kādam šķiet, ka Latvijā vajag džipu, lai kaut kur normāli izbrauktu, tad gluži tā nav.
Esam braukuši pa laukiem, pa takām un tamlīdzīgi. Golfiņš nekur nav mūs atstājis, lai gan 4×4 tam nav. Tomēr mašīna ir samērā viegla, kas nozīmē, ka tā izkuļas laukā no visurienes. Arī ziemā nav nekādu problēmu.
Galvenais, kas man šķiet svarīgi, – nevajag taupīt uz riepām. Labas riepas noder gan dubļainos apstākļos, gan ziemā. Var taupīt citur, varbūt ieliet smirdīgāku logu šķidrumu.
Citiem varbūt šķiet būtiski, kāds ir motors, cik ātrs ir uzrāviens līdz simt kilometriem. Ir svarīgi zirgspēki, bet vēl svarīgas ir bremzes, jo vajag ne tikai uzsākt braukt, bet arī apstāties.
Jaunajās instrukcijās “VW” raksta, ka eļļu var mainīt ik pa diviem gadiem, bet es ieteiktu tomēr reizi gadā nomainīt eļļu un filtrus, tas nāks tikai par labu, mašīna ilgāks brauks,” iesaka Nils.
Ar iepriekšējo mašīnu ārzemju ceļojumi bija izslēgti, jo nebija pārliecības, ka atbrauks arī atpakaļ. Ar golfu – pavisam citādi.
“Beidzamais brauciens bija aizvadītajā vasarā uz Austriju, kopā nobraukti trīs ar pusi tūkstoši kilometru vienā nedēļā. Sapratu, ka šis 1,6 dīzelis ir ļoti ekonomisks.
Lai arī degvielas cenas beidzamajos piecos gados ir stipri augušas, mēs iztērējām par degvielu tikpat, cik braucot ar iepriekšējo mašīnu,
kas ēda daudz vairāk, jo bija 2 l dīzelis,” viņš atklāj.
Viss atkarīgs, cik smaga kāja, vaicāts par golfa patēriņu, nosmej Nils. Tagad ziemā, saprotams, vairāk nekā vasarā. Braucot ārzemēs pa autobāņiem, ne brīdi nav bijusi sajūta, ka auto neiet, ka nevar kādu apdzīt.
“Nedomāju, ka vajadzētu vairāk zirgspēku. Tas spiediens varbūt nav tik nasks, bet neesmu piedzīvojis situācijas, kad nevarētu vajadzības gadījumā braukt tik ātri, cik nepieciešams. Polijā, kur pa bāņiem visi brauc ap 130–140, nebija it nekādu problēmu. Nav tā, ka piekāpj pilna mašīna un es vairs nevaru pabraukt,” viņš atzīmē.
Patīk kontrolēt pašam
“Golf Variant” ir universālis, pietiekami garš, daudz vietas. Nilam patīk folksvāgenu praktiskums.
“Esmu vedis ledusskapi, lielus televizorus, tur viss iet iekšā. Visi sēdekļi ir noņemami un sakrāmējami tā, kā vajag. “VW” mašīnas bijušas labas arī drošības testos. Mums ir mazs bērns, tāpēc šim aspektam pievērsām uzmanību, kad izvēlējāmies tieši šo auto,” viņš norāda.
Sarkanā krāsa jau bildēs izskatījās labi, bet klātienē autosalonā uzreiz sapratis, ka šis būs!
“Lai arī esmu mācīts neizrādīt emocijas auto tirgotāju klātbūtnē, apskatījām, piedarbinājām un principā jau viss bija skaidrs.
Vēl mēģināju pārdevējam rādīt domīgu seju “nu, te vajadzētu kaut ko labāk…”, bet bija izlemts.
Golfs “VW” pasaulē skaitās tāds mazliet vienkāršāks. Vēsturiski tas bijis kulta auto, kopš 70. gadiem, vairāk tā kā jauniešiem domāts, Rietumu pasaulē veidots auto, kurš ir dinamisks, bet varbūt ne tik ietilpīgs. Bet nu jau ar katru gadu golfs paliek platāks, un 7. ir platāks nekā iepriekšējās sērijas pasāts, kas drusku skaitās luksuss.
Mazlietotam golfam īsti nenāks līdzi ekstra lietas, kaut vai elektriski regulējami sēdekļi ar atmiņu, kas mums būtu paticis, jo ar auto braucu gan es, gan sieva. To es gribētu nākamajā automašīnā. Nav arī adaptīvās kruīza kontroles, kas dažreiz noderētu, tomēr pagaidām braucot neesmu izjutis tās trūkumu. Pieļauju, ka reizēm tā var iemidzināt uz šosejas.
Apsildāmie sēdekļi ziemā ļoti patīk. Krūzīšu turētāju dizains patīkami apslēpj. Auto ir salāgots ar mobilo tālruni, ir multimediju ekrāns, tomēr galvenās funkcijas vēl ir ar fiziskām pogām, kas man šķiet vislabākais variants.
Astotajā modelī ir daudz skārienjutīgo pogu, kuras nevar ieslēgt ar cimdiem, turklāt ir absurds novērsties no ceļa, lai regulētu klimatu salonā. Esmu dzirdējis, ka “VW” to visu ir sapratuši un grib fiziskās pogas atlikt atpakaļ,” izstāsta Nils.
Pārliecinājis arī salona interjers, kur viss atrodas ierastās vietās vai arī intuitīvās vietās. “Logu tīrītāju slēdzis, gaismu slēdzis, klimata kontrole – viss ir tur, kur jābūt. Citu marku mašīnās viss likās nepierasts, lai gan saprotu, ka tas ir tikai pieraduma un gaumes jautājums.
Iekāp “VW” un zini, kur viss būs, nav pārsteigumu.
Ir foršas lietas, šim modelim ir elektromagnētiskā rokas bremze, “Auto stop” sistēmas, kas palīdz slīpumā: mašīna nobloķējas un nevar ripot atpakaļ. Tik jaunam auto viss arī strādā. Esmu redzējis vecāku gadu luksusa mašīnas, kam daudz kas vairs nedarbojas,” pauž N. Kuncītis.
Viņš brauc ar manuālo kārbu, jo patīk visu kontrolēt pašam. “Esmu braucis ar automātu, bet šķiet pārāk vienkārši, nav ko darīt pie stūres. Pirms daudziem gadiem, kad mācījos “Ezermalas autoskolā”, man bija brīnišķīgs instruktors Normunds, kurš par automašīnām zina visu.
Mācības varbūt gāja mazliet ilgāk, tomēr iemācies un tad jau automātiski pārslēdz ātrumus, tas nav apgrūtinājums.
Lielākās pilsētās, piemēram, Rīgā, kur ir sastrēgumi, automāts noderētu, jo ir lēns temps un sanāk bieži pārslēgt ātrumus. Ceļojumā Austrijā un Čehijā vajadzēja daudz braukt pa kalniem, un tas, ka es varēju izvēlēties pārnesumu, ļoti noderēja.
Arī tepat ziemā ir situācijas, kad var izvēlēties braukt ar zemāku pārnesumu tur, kur automāts jau pārslēgtos uz augstāku. Ziemā tā ir drošāk,” viņš uzskata.
Par autolietu pārzinātāju Nils sevi nesauktu. “Vai tad visiem vīriešiem nav interese par automašīnām?” viņš nosmaida.
“Man patīk tehnoloģijas, šobrīd datoru pasaule ir mana aizraušanās. Neesmu automehāniķis un, visticamāk, neprastu atrisināt nopietnas problēmas, bet tādēļ ir cilvēki, kas spētu man palīdzēt. Nezinu visu, bet vismaz mēģinu saprast, par ko ir runa. Sevišķi ar pirmo mašīnu bija iespēja stāvēt blakus, iziet cauri šim procesam un saprast, kas var saplīst.
Dārgā skola iemācīja, ka ir svarīgi novērst problēmas laikus, citādi pēc tam samaksāsi daudz vairāk,”
viņš saka.
Nila nākamais auto noteikti nebūšot elektrisks. “Ir interesanti, tomēr šajos klimatiskajos apstākļos nav visai racionāli. Tā varētu būt otrā mašīna vai izklaides veids, bet cena neatbilst izklaides auto, vismaz ne manā kategorijā. Domāju, ka vēl nepieciešams krietns tehnoloģiju pavērsiens, sevišķi akumulatoru ziņā, lai mēs apsvērtu tāda iegādi,” viņš pastāsta.
Liepājā, kur attālumi ir mazi un ikdienā nobrauc maz, labāka būtu mašīna ar benzīna dzinēju. Dīzelis nav pats labākais, jo paredzēts gariem gabaliem.
Uzziņai
Nila Kuncīša “Das Auto”
- “Golf 7” facelift versija.
- 2017. izl. g.
- 1,6 l dīzeļdzinējs, 118 ZS.
- Degvielas patēriņš pilsētā ap 6 l/100 km, uz šosejas var dabūt 3 l.
- Manuālā pārnesumu kārba.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
