liepajniekiem.lv
Bojā gājušie ir vissāpīgākā problēma, atzīst Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Gints Ešenvalds, īpaši tad, ja negadījumu izraisījis autovadītājs alkohola reibumā, kuru policijai nav izdevies laikus izslēgt no satiksmes.
Augšā un lejā
Mazināt cietušo un bojā gājušo skaitu uz ceļiem paliek galvenais uzdevums, viņš uzsver.
Likumsargi ievērojuši savādu sakarību, kam pagaidām nav raduši izskaidrojumu, – jo vairāk policija uzsāk administratīvo pārkāpumu procesus, jo tai gadā pieaug bojā gājušo skaits uz ceļiem.
“Vienu gadu ir labāk, nākamajā gadā rādītāji kāpj, tad atkal ir lejā un vēlreiz augšā. Ja skatās tā, tad šim gadam ceļu satiksmē jābūt labākam,”
pauž G. Ešenvalds.
Pērn visā valstī pieaudzis administratīvo pārkāpumu skaits, tostarp vairāk pieķerti ātrumpārkāpēji.
Tas ir vidējā ātruma kontroles iekārtu nopelns, tāpat augļus nesusi policijas reforma un jaunie, modernie transportlīdzekļi.
“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, policijas klātbūtne šobrīd ceļu satiksmē ir daudz lielāka,”
uzsver G. Ešenvalds.
Pirms pāris gadiem Kārtības policijā bija Patruļdienesta rota, ko tautā dēvēja par ceļu policiju, bet tagad policijas iecirkņiem ir mobilie kabineti, kas ikdienā patrulē ielās, apkalpo izsaukumus un arī kontrolē ceļu satiksmi.
Tehnoloģijas ļauj aptvert un kontrolēt vienlaikus lielu skaitu satiksmes dalībnieku – uzrādās gan ātrumpārkāpēji, gan tie, kas brauc bez tiesībām, tehniskās apskates un OCTA.
“Ceļu satiksmes kontrolē pārkāpumu ir daudz vairāk, policijas reaģēšana uz notikumiem ir daudz ātrāka.
Satiksmei pievērš lielāku uzmanību nekā agrāk, kad uz iecirkni bija viena vai divas ceļu policijas patruļas,”
saka Kārtības policijas biroja priekšnieks.
Tagad arī pašvaldības policijai palielinātas pilnvaras ceļu satiksmes kontrolē, lai ķertu ātrumpārkāpējus.
Kurzemei 22 bojā gājušie ir daudz. Īpaši, atskatoties uz iepriekšējiem diviem gadiem, kad to bija attiecīgi 13 un 9.
“Mūsu uzdevums ir skatīties šo negadījumu iemeslus.
Vissāpīgāk ir tad, ja tie notikuši alkohola reibumā, jo tā jau ir policijas atbildība.
Mūsu uzdevums ir aizturēt transportlīdzekļu vadītājus, kas brauc apreibinošu vielu ietekmē. Neskatoties uz to, ka sodi ik gadu tiek palielināti un pret šādiem vadītājiem vēršas ar vislielāko likuma bardzību, viņi ir un nevar viņus izskaust,” secina G. Ešenvalds.
Kurzemē tāpat kā kopumā valstī pret dzērājšoferiem uzsākts vairāk kriminālprocesu, nekā administratīvo lietu.
Tas nozīmē, ka vairāk apkārt braukā tieši vadītāji stiprā reibumā virs 1,5 promilēm, īpaši neraizēdamies par ieviesto kriminālatbildību vai cerot, ka gan jau nenoķers.
Tie, kam jau atņemta vadītāja apliecība, turpina savu bezatbildīgo un bīstamo uzvedību, tomēr lielai daļai tiesības ir, bet viņi izvēlas vadīt auto krietnā dzērumā.
Grūtāk noķert narkošoferus
Policijai ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrībā pieaug narkotisko vielu lietošana. Par to liecina gan Kriminālpolicijas biroja konfiscēto bīstamo vielu daudzumi, gan regulārie reidi mācību iestādēs.
“Tāpēc stipri apšaubāmi, ka pie stūres narkotisku vielu ietekmē sēstos mazāk vadītāju nekā pirms pieciem gadiem. Ir vairāk, bet jautājums, kā varam to konstatēt,” problēmu iezīmē G. Ešenvalds.
Aizturēto šoferu narkotisko vielu ietekmē ir mazāk tāpēc, ka vieglāk ir noteikt, ka lietots alkohols, nekā narkotikas, skaidro Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna.
“Narkotesteri ir salīdzinoši nelielā skaitā un tehnoloģija nav tik attīstīta, lai būtu tikpat vienkārši kā pie alkohola – iedod vienu pūtienu, un uzrāda, ka lietotas narkotiskas vielas.
Vadāmies no savas pieredzes, no cilvēku uzvedības, ārējām pazīmēm un tā atlasām cilvēkus, kurus sūtām veikt pārbaudes.
Ja priekšpārbaudes būtu vienkāršākas, noķertu vairāk,” viņš uzsver.
Lai konstatētu narkotisko vielu ietekmi, nepieciešama medicīniskā pārbaude, kas uzliek likumsargiem papildu pienākumu cilvēku aizvest uz medicīnas iestādi.
G. Ešenvalds atzīmē, ka steidzami jārisina jautājums par vietām, kur šādas pārbaudes var veikt. Narkošoferus augu diennakti ņem pretī tikai atsevišķās medicīnas iestādēs, bet Liepājā tādas nav.
“Ir nepieņemami, ka, aizturot Liepājā vadītāju, kuru nepieciešams nogādāt uz pārbaudi, viņš jāved uz Tukumu vai Jelgavu.
Tas nav normāli, jo izņemam policijas norīkojumu ārā no ierindas,” viņš saka.
Jau runāts gan ar Liepājas pašvaldību, gan arī valsts mērogā, ka jau šogad reģionā jābūt medicīnas iestādēm, kur pārbaudes pieejamas 24/7, tad būs vieglāk kontrolēt vadītājus narkotisko vielu ietekmē.
Bez apreibinošām vielām otrs iemesls smagiem negadījumiem ir nepareiza ātruma izvēle. Gāze grīdā, apdzīšanas manevrs un… frontāla sadursme vai apgāšanās, cietušie un bojā gājušie.
“Mēs nevaram šādus gadījumus prognozēt.
Ja zinātu, ka ir vajadzīgs tieši tur nolikt policistu, varbūt tā nenotiktu, taču mūsu spēki ir par mazu, lai katrā līkumā stāvētu policists,”
saka G. Ešenvalds.
“Negadījumi satiksmē ir izaicinājums mums, kā izvēlēties pareizās vietas un laikus, kur mums būt, lai maksimāli tos mazinātu,” piebilst I. Blīgzna.
Trešdaļā avāriju vainojams ātrums
Par kontroli un lieliem sodiem neesot ko apvainoties, īpaši ātrbraukšanas cienītājiem, jo neatbilstošs ātrums ir iemesls, kāpēc transportlīdzekļi nokļūst pretējā braukšanas joslā un notiek frontālās sadursmes.
Policija turpinās pastiprināti kontrolēt drošības jostu un aizsargķiveru lietošanu, jo ir gadījumi, kad bez tām gūst smagus miesas bojājumus un aiziet bojā.
Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē nozares eksperti aktualizēja datus par situāciju ceļu satiksmes drošībā Latvijā, secinot, ka 2023. gadā samazinājies gan ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, gan arī tajos smagi ievainoto skaits, bet, salīdzinot ar 2022. gadu, bojā gājušo ir par 29 vairāk.
“Latvijas Valsts ceļu” (LVC) dati rāda, ka
pērn 38 cilvēki gājuši bojā sadursmēs, kas jau vairākus gadus ir biežākais smago CSNg iemesls.
18 cilvēki gāja bojā, kad apgāzās transportlīdzeklis, 16 – uzbraukšana gājējiem, astoņi – uzbraukšana velosipēdistiem, vēl 9 – uzbraukšana šķērslim vai kokam.
Turpina pieaugt smago CSNg skaits uz vietējiem autoceļiem, kur pusi no tiem izraisījuši autovadītāji reibumā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija, analizējot ceļu satiksmes drošības indikatorus, tostarp apkopojot CSNg statistiku, izvērtējot ceļu satiksmes drošību ietekmējošos faktorus, veicot iedzīvotāju aptaujas, konstatējusi, ka 2023. gadā ir palielinājies to negadījumu skaits ar bojā gājušajiem, kur rupji pārkāpti satiksmes noteikumi un kustības drošības principi.
30% no visiem negadījumiem ir notikuši, pārkāpjot atļautā ātruma ierobežojumu vai izvēloties neatbilstošu ātrumu konkrētajiem ceļa apstākļiem.
Tāpat negadījumos ir vērojama tieša saistība starp transportlīdzekļa vecumu, tā tehnoloģisko aprīkojumu un negadījuma sekām.
Uzziņai
Ceļu satiksmes negadījumi Latvijā
2023. gadā – 18 899 (2022. gadā – 19 159, 2021. gadā – 19 641), dzīvību zaudējuši 142 cilvēki, tai skaitā 57 transportlīdzekļu vadītāji, 30 gājēji, 15 pasažieri un 14 velosipēdu vadītāji, 12 motociklu vadītāji.
2023. gadā 768 transportlīdzekļu vadītāji reibumā bijuši iesaistīti CSNg (2022. gadā – 949).
3413 procesi ierosināti par braukšanu reibumā, no tiem administratīvie 899, bet kriminālprocesi 2514.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
