liepajniekiem.lv
Satiksmes negadījumi, kuru iemesls ir distances vai intervāla neievērošana, mūspusē birst kā no pārpilnības raga, un diemžēl cieš arī cilvēki.
Daži neseni piemēri. 26. jūlijā Brīvības ielā Liepājā četras automašīnas salīp vilcieniņā, satraumējot divas pasažieres.
21. jūlijā smagā auto “Man” šoferis Zemnieku ielā pārkārtojas uz blakus joslu ar nedrošu intervālu un taranē vieglo automašīnu “Volkswagen”.
Tai pašā dienā četras automašīnas sabirst čupā kā domino kauliņi Klaipēdas ielā.
No tām kustībā bija tikai viena! Tās vadītājs vienkārši brauca daudz, daudz par tuvu stāvēšanai novietotiem automobiļiem un vienu aizķēra.
Kas notiek? Vasarā vieglprātīgi vadām transportlīdzekļus, aizsapņojamies, vai arī iemesls ir infrastruktūrā – ielas ir par šauru?
Jebkurš ceļa remonts veicina transportlīdzekļu sablīvējumu, skaidro Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa Reaģēšanas nodaļas priekšnieks Mārtiņš Brižs.
Liepājā lielas ielu pārbūves notikušas vairākus beidzamos gadus, un autovadītājiem jau vajadzēja pierast.
“Tomēr
joprojām tad, kad ir ceļu remonti, arī sastrēgumstundās, sevišķi karstā laikā, kad cilvēkiem ir paaugstināta agresivitāte, gribas braukt ātrāk vai kādu nepalaist.
Sekas ir ceļu satiksmes negadījumi. Aicinu vadītājus būt iecietīgākiem citam pret citu. Un atcerēties, ka rāvējslēdzēja princips joprojām ir aktuāls. Tas mazinās sastrēgumu veidošanos,” viņš stāsta.
Labklājībai augot, transportlīdzekļu kļūst arvien vairāk, satiksmes blīvums palielinās. Likumsargs atzīmē, ka Liepājā autovadītāji nav raduši pie sastrēgumiem – neprot pēc iespējas ātrāk izbraukt no krustojumiem, lai transportlīdzekļu aprite būtu lielāka.
“Jo veiksmīgāka un labāka ir kustība, jo mierīgāka sabiedrība un cilvēki jūtas komfortablāk,” viņš saka.
Gaidot pie luksofora, arī starp stāvošām mašīnām distancei jābūt saprātīgai. Nav jāatstāj pa vidu vesela korpusa garums, tomēr ne arī tik cieši, ka, nejauši atlaižot sajūgu, būs “bums!”.
“Negadījumos vainīgā persona parasti ir tā, kas no aizmugures ar lielu ātrumu ietriecas tajos satiksmes dalībniekos, kas jau stāv cits aiz cita.
Katram pašam jācenšas izvērtēt drošos attālumus un ātrumu.
Tas, ka ir zīme “50”, nenozīmē, ka vienmēr jābrauc ar 50,” saka M. Brižs.
Viņš atgādina, ka uz šosejām ir liels transportlīdzekļu blīvums un satiksmes intensitāte. Uz trases distances neievērošana ir īpaši bīstama, jo tur ir lielāks ātrums nekā pilsētā.
Gadās kāds, kurš brauc lēnāk par atļauto ātrumu, taču sablīvējuma dēļ apdzīšana nav iespējama saprātīgā veidā, rodas ļoti nopietni drošības riski.
“Primāri svarīga vienmēr ir cilvēka dzīvība un veselība,”
uzsver likumsargs.
Arī pārāk lēna braukšana ir bīstama. Ja radusies situācija, kad nākas pārvietoties lēni, ir jāpiedomā pie tā, kādu sablīvējumu radīsi satiksmē.
“Ir pietiekami daudz iespēju ik pa brīdim pabraukt malā, palaist transporta plūsmu. Apzināta satiksmes kavēšana arī ir pārkāpums,” viņš atzīmē.
Tikko kāds kavē plūsmu vai brauc īpaši agresīvi, braucējos tas rada negatīvu emociju kopumu, un kāds var nenokontrolēt spēkratu, piebraukt par tuvu, un tas jau ir tikai solis līdz negadījumam.
Valsts policija kontrolējusi no drona smago automašīnu pārvietošanos pa šosejām, vai tās nebrauc pārāk tuvu viena otrai, tā neļaujot veikt drošu apdzīšanu.
“Jāatzīst, ka reidos nekonstatējām šādus pārkāpumus. Autovadītāji bija atstājuši distanci, bija iespējams viņus apsteigt,” saka M. Brižs.
Daudzu braucēju filozofiju “piebraukšu tuvāk, lai cits nevar iespraukties man priekšā” viņš raksturo kā kategoriski nepieļaujamu.
Pirmkārt, tāds vadītājs apdraud pats sevi, jo, priekšā braucošajam bremzējot, būs sadursme. Otrkārt, rada risku tam autovadītājam, kurš apdzen, jo viņam jau jāapsteidz divi vai trīs tuvu braucoši transportlīdzekļi. Ja tobrīd kāds brauc pretī, pastāv frontālas sadursmes iespēja.
“Satiksme ir specifiska – lai cik droši tu pats brauktu, esi lielā mērā atkarīgs no citiem satiksmes dalībniekiem.
Jo autovadītāju kopums būs tolerantāks, jo braukšanas kultūra būs augstāka un vide – drošāka,” pauž M. Brižs.
Uzbraukšana ielas malā novietotām automašīnām nav saistīta ar infrastruktūras problēmām, uzskata likumsargs.
“Pilsētā kopumā ir ļoti labi organizēta satiksme. Neesmu novērojis vietas, kur būtu kāda īpaša problēma. Pat ja tāda ir, tad, izvēloties drošu braukšanas ātrumu, problēmas vairs nav.”
Negadījumiem nepareizi izvēlēta braukšanas intervāla dēļ ir ļoti daudz dažādu iemeslu, kas ikreiz jāanalizē individuāli.
Uzziņai
Ceļu satiksmes negadījumi distances un intervāla neievērošanas dēļ Dienvidkurzemes novadā un Liepājā
- Šogad līdz 31.07. – 62.
- 2024. gadā – 107.
- 2023. gadā – 118.
Avots: Valsts policija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
