liepajniekiem.lv
Sadursmē ar desmitiem tonnu smagu auto vieglā vadītājam ir ļoti bēdīgas izredzes, to vēlreiz apliecina traģiskie negadījumi uz Latvijas ceļiem.
Nelien no labās puses!
”Es nebraukšu grāvī ar 40 tonnām, jo mana dzīvība vienmēr būs dārgāka par to, kas man gadīsies priekšā un radīs avārijas situācijas,” skarbi pauž Māris Šmits.
Viņam ir CE (95) kategorijas tiesības. Strādājis dažādās transporta firmās, pašlaik ir loģistikas darbu vadītājs ”Vides pakalpojumu grupā” un pa reizei pats izbrauc pa Liepāju ar gružu savākšanas automašīnu.
Neiecietība pret citiem satiksmes dalībniekiem un vēlme savu gribu uzlikt augstāk par pārējiem – viņš definē lielāko problēmu, ar ko saskaras smago mašīnu vadītāji. ”Bieži iznāk nostāties vairāk vai mazāk šķērsām ceļam. Man specifika tāda, ka vairāk braucu atpakaļ nekā uz priekšu. Nostājos, lai atmuguriski iebrauktu sētā, bet man pa visām pusēm cenšas tikt garām. Nu, pagaidi minūti, tad mierīgi un droši aizbrauksi tālāk!
Censties tikt garām smagajam auto, kas mēģina braukt atpakaļgaitā, ir bīstami viņam un nervozi man,” uzsver Māris.
Tā tas ir, ka kravinieks ir neveikls, jo tam ir lieli gabarīti.
”Mēs esam lēni un lieli bruņurupuči,” atzīst fūres vadītājs Arturs Fridrihsons. Viņš ar to brauc trīs gadus. Patlaban pa Zviedrijas ceļiem, bet pusgadu pastrādājis arī Latvijā.
Salīdzināt savstarpējo cieņu satiksmē nevarot – visur viens un tas pats. ”Pagājušajā nedēļā nedaudz pastūmu kādas sievietes vadītu mašīnu. Nekad nevajag apdzīt smago no labās puses! Ja viņa ir pie blakussēdētāja durvīm, es vairs neredzu. Izkāpa no mašīnas, teica, ka es taču redzējis, ka viņa pagriezienu rāda. Jā, piekabes galā redzēju, bet pēc tam vairs ne,” viņš skaidro.
Šofera ieteikums – nespiesties klāt. Jo tuvāk kāds piebrauc aizmugurē, jo sliktāk redzams spoguļos.
”Smagās mašīnas šoferis spoguļos redz daudz mazāk nekā vieglā vadītājs. Abās pusēs ir ap pieciem metriem aklā zona.
Liekas, ka spoguļi ir lieli, taču redzamība ir ierobežota, sevišķi pie manevrēšanas,” norāda M. Šmits.
Īpaši tas būtu jāņem vērā gājējiem un riteņbraucējiem – pārliecinies, vai šoferis tevi redz un apstājas! ”Es jau necietīšu, cietīs vieglais, gājējs vai velosipēdists, ja es to neieraudzīšu. Vajadzētu aptvert, ka gājējam ir vieglāk apstāties nekā daudzas tonnas smagam automobilim. Tie ir 5 līdz 30 metri atkarībā no masas, ātruma un ceļa stāvokļa,” skaidro šoferis.
Muļķīga ideja – pārmācīt smagos
Arturs atzīstas, ka pirms lielo auto kategoriju iegūšanas pats arī pie stūres spriedis – ko tas smagais tur lien!? ”Man bija tādi paši niķi kā tiem, kas joprojām nesaprot, kas ir kravas automašīna,” viņš saka.
Vadītāji steidz izgriezties priekšā, lai nebūtu jābrauc aiz smagā. Taču tas liek sabremzēt kravas auto, kam ar savu kopējo masu pāri 40 tonnām pēc tam no jauna jāieskrienas. Strauja bremzēšana rada risku, ka var nobīdīties un tikt bojāta krava.
Ja smagais brauc no mugurpuses, tad vieglā auto vadītājam pirms manevra laikus jāieslēdz virziena rādītājs. Nevis – nospiež bremzes, apstājas un tikai tad ieslēdz pagriezienu. ”Sabremzēties jau var, modernajām mašīnām ir automātiskā bremzēšanas sistēma, bet ziemas laikā, kad sistēma nostrādā īsā distancē, mašīna var saslīdēt,” brīdina M. Šmits.
Viņš iesaka vadītājiem piebremzēt, paskatīties, kurš virziena rādītājs smagajam ieslēgts, kādu stāvokli uz ceļa tas ieņem. Var būt ieslēdzis kreiso pagriezienu, taču ieņēmis labo malējo stāvokli, jo viņam ir šaura vieta, kur jānogriežas, bet sastāvs ir garš.
”Ja redzi, ka nāk smagais, ieslēdzis pagriezienu, nevajag stāties pie pašas krustojošās brauktuves malas, kā māca autoskolā. Ieturi intervālu, jo smagajam vajag lielāku līkumu,” piebilst Arturs.
Nerespektējot kraviniekus, visbīstamākās situācijas tiek radītas uz šosejas. Jā, nevienam nepatīk vilkties aiz fūres, bet apdzīt vajag pareizi.
”Nevajag vienkārši skriet garām. Ja ir normāls smagā šoferis, tad, redzot, ka kāds grib apdzīt, viņš paskatās uz priekšu. Ja tur ir droši, parāda labo pagriezienu – brauc man garām!
Ja ieslēdzu kreiso, nu, neej man garām!” māca M. Šmits. Taču apdzīšanas notiek nepārredzamos līkumos, vietās, kur ir nepārtrauktā līnija.
Šoferi nerēķinās, ka kravas auto nav kur palikt, ja nu kaut kas, ir liela varbūtība samīcīt vieglo, kurš iespraucies priekšā.
Tāpat cilvēki iedomājas, ka vajag pārmācīt tos smagos. Vieniem liekas, ka kravas auto lidojot. M. Šmits skaidro, ka tas nav iespējams, šāds iespaids rodas atšķirīgu spidometra rādījumu dēļ. ”Ja vieglajam ir kādi 3 km/h kļūda, tad smagie brauc precīzi. Ja rāda 50, tad ir 50, ja 85, tad 85,” viņš norāda.
Maksimālais ātrums kraviniekiem ir 89 km/h, citiem slāpētāji neļauj pat vairāk par 84, tāpēc nav jēgas skaisties un veikt agresīvus manevrus. Krustojumā smagajam vienmēr diezgan ilgi jāgaida iespēja izbraukt no mazākas nozīmes ielām. ”Izlīdis ārā, protams, viņš nedaudz sabremzē satiksmi.
Tu ar savu vieglo taču tāpat tiksi tālāk, vēlāk apdzīsi. Nav ko pīpināties un mirkšķināt!” saka A. Fridrihsons.
Abi šoferi vēlētos, lai autoskolās kursantiem vairāk stāstītu par to, kā brauc kravas mašīnas un autobusi. Ideāli būtu B kategorijas kursantam pāris reižu izbraukt ar C kategorijas mašīnu un gūt izpratni, ka smagais brauc citādi, ar citu trajektoriju.
”Gribētu vairāk redzēt policiju uz ceļiem. Ja nav kontroles, rodas nihilisms pret satiksmes noteikumiem,” vērtē M. Šmits.
Mīnus 3 un vasaras riepas
Ņemot vērā nesenos traģiskos ceļu satiksmes negadījumus, kuros bija iesaistīti kravas transportlīdzekļi, Ceļu satiksmes drošības padomes tiešsaistes domnīcā 2. decembrī nozares eksperti diskutēja par pašreizējo situāciju ar kravas transportlīdzekļu ekspluatāciju, tehnisko kontroli un priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Ssatiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis norāda, ka, analizējot negadījumu cēloņus, bieži izrādās, ka šoferis ir jau gados un par iemeslu bijis veselības stāvoklis.
”Vajadzētu skatīt, vai nevajag noteikt vecuma ierobežojumu, ņemot vērā transportlīdzekļa pilnu masu,” viņš iesaka,
papildus rosinot stingrāku medicīnisko pārbaužu kārtību.
Gan policija, gan Ceļu satiksmes drošības direkcija runā par nepieciešamību pārskatīt ziemas riepu obligātas lietošanas periodu atkarībā no laikapstākļiem, kā jau noteikts daudzās Eiropas valstīs.
Obligāts šis aprīkojums paliktu no decembra līdz martam, bet rudenī un pavasarī autovadītājs drīkstētu piedalīties ceļu satiksmē ar vasaras riepām tikai līdz noteiktai gaisa temperatūrai. Ja aprīlī sāk putināt, auto jāatstāj mājās. Izbrauksi ar vasaras riepām un iekļūsi negadījumā – uz apdrošinātāju sapratni neceri.
Šogad ziemas braukšanas apstākļi iestājās no 18. novembra. Reidos 29. un 30. novembrī
pie mīnus 3 grādiem un apledojuma uz ceļiem atklājies, ka simt kravas automašīnām no pārbaudītajām ir ziemas ceļiem neatbilstošas riepas.
Autotransporta direkcija rosina arī diskusiju par kravas auto braukšanas ierobežojumiem atsevišķos laika periodos, arī sliktos laikapstākļos, tādi jau pastāv daudzās valstīs un reģionos. Tam gan nepieciešama sīkāka negadījumu un transporta plūsmu analīze.
Vispirms ziemā tīriet ceļus! Tā saka daudzi autovadītāji. ”Latvijas autoceļu uzturētāja” valdes loceklis Juris Dupurs atgādina, ka ceļi ziemā var būt apledojuši un apsniguši un uzturētājs tīra tos atbilstoši noteikumiem.
Ceļš var būt notīrīts atbilstoši tā klasei, bet laikapstākļi mainās strauji. Tāpēc automobiļi jāaprīko ar atbilstošām riepām, vadoties ne tikai pēc protektora dziļuma, bet arī kravnesības, lai novērstu risku, ka riepa sprāgst.
Uzziņai
Galvenie kravas automobiļiem reidos konstatētie defekti:
- bremžu;
- gaismas ierīču;
- riepu.
Avots: CSDD
Fakti
Ceļu satiksmes negadījumi ar kravas transportlīdzekļiem (virs 3,5 t un kravas vilcēji)
| 2019 | 2020 | 2021 | 2022 (11 mēn.) | |
| CSNg kopā | 3746 | 3153 | 3616 | 3473 |
| ar cietušajiem | 128 | 104 | 135 | 130 |
| cietušo skaits | 155 | 131 | 156 | 150 |
| bojā gājuši | 7 | 4 | 3 | 7 |
| ievainoti | 148 | 127 | 153 | 143 |
Avots: Satiksmes ministrija
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
