liepajniekiem.lv
CSDD veiks ceļu drošības auditu autoceļa Rīga-Liepāja (A9) posmam, kurā notika negadījumi ar smagām sekām, tomēr infrastruktūra ir tikai viens ķēdes elements.
“Negadījumu sākums un cēlonis ir braukšanas trajektorijas maiņa, tāpēc vienmēr jāizvērtē, vai tiešām tas ir vajadzīgs,” uzsver SIA “Otaņķu dzirnavnieks” autoparka vadītājs Māris Renskumbergs.
Neaprēķina savas spējas
“Tā ir tīrākā nepacietība un neizpratne no B kategorijas vadītāju puses,” viņš raksturo neapdomīgos manevrus satiksmē.
Kravas automašīnās ir uzstādītas mērierīces, kas neļauj braukt ātrāk par 85 km/h, dažām ierobežojums ir līdz 90 km/h.
“Vieglo vadītāji ir nepacietīgi, jo veidojas garas kolonnas. Ceļš nav pārskatāms, un tikt garām fūrei prasa vairāk laika.
Tieši jaunie autovadītāji neaprēķina ne savas, ne automašīnas spējas un tā rada bīstamas situācijas,”
stāsta M. Renskumbergs.
Vieglo automobiļu vadītāji pārmet, ka smagie auto brauc tik cieši, ka neatstāj vietu, kur iebraukt.
Autoparka vadītājs iebilst – starp fūrēm, braucot kolonnā, vienmēr paliks atstatums divām vieglajām automašīnām. Protams, ja priekšā kaut kas notiek, ko citi neredz, bremzēt sāk visi, un tad vairs nevienam nav, kur patverties.
M. Renskumbergs iesaka CSDD braukšanas eksāmenu pieņēmējiem pabraukāt ar jaunajiem censoņiem pa lielām un apdzīvotām šosejām, nevis tikai pa Rīgas sastrēgumiem vai Liepāju, kur “pie luksofora apstājamies, pagriežamies pa kreisi”.
“Pa svarīgākajām artērijām mācību auto un eksāmenu auto nebrauc.
Cilvēks nolicis tiesības, priecājas par dzīvi, bet nu viņam jābrauc uz Rīgu. Sākas stress, jo uz šosejas ir dzīvās šausmas,” viņš atzīmē.
AS “Būvmateriālu transports” autovadītājs Juris Žāklis ikdienā vadā cementu no Brocēniem. Par šoferi viņš strādā 28 gadus, bet saka, ka pēdējā laikā ir bail braukt. Ceļi ir šauri, ar divām joslām, bet “katrs trūcīgais brauc ar automašīnu”, to esot daudz par daudz, un skaidrs, ka kļūs vēl vairāk.
“Vasarā, siltajā laikā cilvēki ir izskrējuši ārā no pilsētas. Autovadītāji pilsētās pierod, ka mēs braucam ar 50 km/h kā kuģīši, lēnu garu un visus var apdzīt.
Kad tiek uz šosejas, tad acumērs ir sačakarēts, viņi domā, ka paspēs,”
spriež šoferis.
Droša apdzīšana uz A9 nepastāvot, ja nu vienīgi no kādiem astoņiem vakarā līdz sešiem rītā, bet pārējā laikā ir pārāk intensīva satiksme.
Sarunas laikā viņš lieto brīvroku sistēmu un pusstundas laikā uz Liepājas šosejas paspēj noziņot par vairākiem tobrīd uz ceļa notiekošiem nejēdzīgiem manevriem.
Kaķeniekos ceļa strādnieki krāso sadalošo joslu. Brauc trīs automašīnas, un uzrodas taču viens gudrinieks, kas mēģina visas apdzīt. Par laimi, neviens nebrauc pretī, un steidzīgais apbrauc krāsotājus pa pretējo pusi.
Anneniekos “BMW” vadītājs nerāda pagriezienu, iegriežas krustojumā uz Dobeli, bet momentā pārdomā un cērt atpakaļ cementa vedējam priekšā.
“Braukšanas kultūra mums ir zem katras kritikas,”
norāda J. Žāklis. “Nopērk jaudīgu mašīnu un tad iedomājas, ka māk braukt.”
Viņš ir daudz braucis pa ārzemēm, kur tā nenotiekot. Reiz Drēzdenē viņam ceļu nogriezis busiņš ar Latvijas numurzīmi! Sajuties gluži kā mājās.
Tad priekšā uzrodas vecs pasāts ar piekabi, ved bruģi, pavilkties nevar.
“Es aiz viņa braucu ar 70 km/h. Aiz manis, cik tālu redzu, saradies pilns ar mašīnām. Pasāts līkumā man, mašīnai ar 40 tonnām, rāda – ej garām! Es nevaru pacelt 40 tonnas un apdzīt! Nerēķinās ar otru šoferi it nemaz,” pukojas J. Žāklis.
Grēko arī smagie
Pērn pusgada laikā kravas auto bija iesaistīti 10 satiksmes negadījumos. Šogad šajā laika posmā notikušas jau 17 avārijas. Ne visās vainojams smagā auto šoferis.
Īpaši izveidota ekspertu grupa pēta visu Latvijā notikušo smago avāriju apstākļus un cēloņus.
CSDD Smago ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas pilotprojekta vadītājs Oskars Irbītis Satiksmes ministrijas rīkotajā preses konferencē saka: “Viena no satraucošām tendencēm ir, ka atšķirībā no pagājušā gada ir faktiski dubultojies negadījumos iesaistīto kravas mašīnu skaits.
Jāsaka, ka šī ir kopēja tendence visā Eiropā, jo kravas automobiļu vadītāji strauji noveco.
Šī profesija vairs nav populāra, un jaunie autovadītāji īpaši netiecas vadīt kravas mašīnas.”
M. Renskumbergs atklāj, ka pieteikties darbā “Otaņķu dzirnavniekā” nākuši vadītāji, kuri apgalvo, ka viņiem esot pieredze, tomēr turpat sētā neizjūt auto gabarītus.
“Tiesības viņam ir iedotas. Poligonā stumdījies, tur viss bijis labi. Esam braukuši pa A9, kur es esmu izbrāķējis cilvēku, pasakot: “Diemžēl vēl ne, jo es nejūtos droši tev blakus.”,” viņš pastāsta.
Uz ceļiem grēkojot arī smago auto vadītāji, atzīst J. Žāklis. Jo daudzos uzņēmumos stingri noteikts braukt ar mazu degvielas patēriņu un aizvest daudz.
“Tāpēc brauc ar 75 km/h, ripinot pa visiem kalniem savāc to lielo “asti”. Uzrodas viens, kas to nevar izturēt, skrien garām, spiežas atpakaļ joslā,” saka šoferis.
Citās valstīs degvielas normu neesot, galvenais ir droši aizvest kravu.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks uzsver, ka satiksmes drošības uzlabošanai notiek nopietns darbs ar autovadītājiem un autoskolām.
CSDD arī iesaistās satiksmes drošības pētniecībā, analizējot ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību un padziļināti pētot smagos ceļu satiksmes negadījumus.
Samazinot vidējo braukšanas ātrumu par diviem kilometriem stundā, Latvijā varot glābt 20 dzīvību gadā un ievainoto skaitu samazināt par 400.
Vidējā braukšanas ātruma radaru skaitu Latvijā plānots palielināt vismaz trīs reizes, sola satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Pērn “Latvijas valsts ceļi” (LVC) ierīkoja pirmos 16 vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus, kur var novērot, ka ir samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, norāda LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Šogad plānots ierīkot vēl 17 posmus, tostarp arī Blīdenes pagastā, kur notika divi smagie ceļu satiksmes negadījumi.
Politiskā līmenī ir sākta jauna pieeja ceļu satiksmes negadījumu detalizētai auditēšanai, lai datus apkopotu un attiecīgi sekotu rīcība, stāsta K. Briškens.
Tāpat jāuzlabo autoceļu infrastruktūra un
ir nepieciešami naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā,
tādēļ Satiksmes ministrija atkārtoti virzīšot šādus likuma grozījumus.
Lai bargāk vērstos pret autovadītājiem, kuri sēžas pie stūres dzērumā, ministrs atbalstīšot papildu finansējuma un kapacitātes nodrošināšanu Valsts policijai un pašvaldību policijai, jo nepietiek tikai ar sodu sankciju pastiprināšanu, bet šie sodi ir arī jāpiemēro.
Uzziņai
Drošības uzlabošanas ieceres uz Rīgas–Liepājas šosejas
– A9 Rīga–Liepāja un valsts reģionālā autoceļa P99 Jelgava–Kalnciems krustojuma (Tīreļi) pārbūve. 2025. gadā plānots pasūtīt būvprojekta izstrādi, būvdarbi notiks 2026.–2027. gadā, ja tiks piešķirts finansējums.
– Luksoforu ierīkošana A9 un Lielcieceres/Liepnieku ielu krustojumā Brocēnos. Noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi, būvdarbi plānoti 2025.–2026. gadā.
– A9 un valsts reģionālā autoceļa P98 Jelgava (Tušķi)–Tukums krustojumā (Apšupe) plānots vairāklīmeņu šķērsojums. Notiek projektēšana, būvdarbi plānoti 2026.–2027. gadā, ja tiks piešķirts finansējums.
– Satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi A9 posmā no km 0,00–9,90. Ir izstrādāts būvprojekts, būvdarbi plānoti 2025. gada būvsezonā.
Avots: LVC
Statistika
Situācija uz Latvijas ceļiem
Bojāgājušo satiksmes dalībnieku skaits no šā gada sākuma līdz 30. jūnijam ir 51.
2023. gadā šajā periodā uz Latvijas autoceļiem gāja bojā 65 cilvēki.
Ikdienā puse no fiksētajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem ir ātruma pārsniegšana. Turklāt lielākā daļa ātruma pārkāpēju pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu no 21 līdz 40 kilometriem stundā, kas liek secināt, ka ātrums tiek pārsniegts apzināti.
Vairāk ātruma pārkāpumu konstatē jūlijā, augustā un septembrī, kad braukšanas apstākļi šķiet visdrošākie. Šajā laikā arī ir visvairāk negadījumu ar cietušajiem.
Avoti: CSDD, Valsts policija
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
