“Dzīvnieki šajā laikā vienkārši meklē barību,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza vēsturiskās informācijas speciālists Māris Lielkalns.

“Rudenī un ziemā viņi ēd daudz vairāk nekā vasarā, jo jāuzkrāj rezerves ziemai. Mežacūkas iet pēc ozolzīlēm, kartupeļiem, graudiem. Stirnas un brieži pulcējas baros – reizēm ceļa malā var redzēt pat trīsdesmit stirnas kopā.

Ja viena metas pāri, tad skries arī pārējās, tur vairs neviena neapstājas.”

Ne tikai barība dzīvniekus pievelk ceļu tuvumā. Sāls, ko ziemā kaisa kā pretslīdes materiālu, dzīvniekiem nozīmē minerālvielas. Tāpēc viņi stāv uz šosejas un laiza asfaltu.

Arī mazāki dzīvnieki rudenī kļūst aktīvi.

“Āpši, jenotsuņi – tie tagad ēd vairāk, kļūst smagnējāki, bet turpina skraidīt pāri ceļiem.

Viņiem liekas, ka paspēs, bet mašīna skrien krietni ātrāk, nekā dabā pieņemts. Un tad viņi vienkārši kļūdās.

Kopumā ir tā, ka dzīvniekiem “īpašumi” ir krietni lielāki, nekā cilvēki iedomājas, un dzīvnieku apdzīvotās teritorijas atrodas abpus ceļam. Un lai tiktu pāri tam, dzīvās radības visu laiku riskē ar savu dzīvību,” stāsta M. Lielkalns.

Ceļu satiksmes statistika rāda tendenci – no oktobra līdz decembrim negadījumu skaits ar dzīvniekiem pieaug gandrīz divkārtīgi salīdzinājumā ar pavasara mēnešiem.

Pēdējos trijos gada mēnešos sadursmju skaits ir aptuveni par 70% lielāks nekā pirmajā ceturksnī un par 35–40% lielāks nekā vasarā.

Tas nozīmē, ka trīs mēnešos notiek gandrīz tikpat daudz negadījumu kā pusgadā.

Datu analīze atklāj, ka stirnas ir visbiežāk nobrauktie dzīvnieki – vairāk nekā 80% gadījumu.

Tomēr tieši mežacūkas un brieži ir tie, kuru risks strauji pieaug rudenī. Cūkas šajā laikā uz ceļiem nonāk par 65% biežāk nekā gadā vidēji, brieži – par 24% biežāk.

Savukārt satikšanās ar alni, lai gan tie ir tikai nepilni 5% negadījumu, izraisa visbīstamākās sekas – trieciens ar 500 kilogramus smagu dzīvnieku bieži vien beidzas ar nopietniem bojājumiem un smagiem ievainojumiem.

Atlīdzībā par zaudējumiem, kurus izraisījušas sadursmes ar dzīvniekiem, ik gadu tiek izmaksāti ap 3,5 miljoniem eiro.

Apdrošinātāja “BALTA” pārstāvis Kristaps Liecinieks atzīst, ka rudens un ziema ir visdārgākie periodi atlīdzību izmaksās.

“Katru rudeni redzam kāpumu, un tas nav pāris desmiti gadījumu – tie ir simti.

Vidējais zaudējumu apjoms pēc sadursmes ar staltbriežiem vai aļņiem ir vairāki tūkstoši eiro.

Ja stirna atstāj iespiedumus un saplēstu buferi, tad trieciens ar alni bieži vien pārvērš mašīnu lūžņu kaudzē. Ir gadījumi, kad spēkrats pēc sadursmes nav atjaunojams vispār,” viņš stāsta.

Dzīvnieku sadursmju radītie zaudējumi ik gadu sasniedz vairākus miljonus eiro.

“Tas ir skaitlis, kas pielīdzināms mazpilsētas gada budžetam. Un jāatceras – šie ir tikai finansiālie zaudējumi. Dzīvnieku sadursmēs diemžēl ir arī cietušie un bojāgājušie cilvēki,” piebilst eksperts.

Uzziņai

Māra Lielkalna padomi, kā mazināt sadursmes risku ar meža dzīvnieku

– Samazināt ātrumu krēslas un tumsas stundās – jo īsāka redzamība, jo mazāks ātrums jāizvēlas.

– Uzmanīties pie brīdinājuma zīmēm un meža masīviem. Šajās vietās risks ir visaugstākais.

– Vienmēr piebremzēt, ja uz ceļa parādās dzīvnieks. Nevajag cerēt, ka tas pats paspēs aizskriet. Dzīvnieks var pēkšņi mainīt virzienu un skriet atpakaļ.

Papildus vērts atcerēties – pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds.

– Pievērst uzmanību tumsā spīdošām acīm ceļa malā. Tā var būt pazīme, ka dzīvnieks tūlīt dosies pāri.

– Neapžilbināt sevi un citus. Izvēlēties piemērotu gaismu režīmu, jo slapjā asfaltā atspīdumi būtiski samazina redzamību. Turklāt uz slapja ceļa bremzēšanas ceļš ir garāks.

– Saglabāt pietiekamu distanci ar priekšā braucošo. Ja viņam būs satikšanās ar kādu dzīvnieku, tad paliek lielāka iespēja nobremzēt, bez tam dzīvā radība, priekšā braucošā auto izbiedēta, var steigšus šķērsot ceļu aiz tā. Ja distance starp automašīnām maza – negadījums ir gandrīz nenovēršams.

– Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē taisnā virzienā.

Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir simtprocentīgi pārliecināts, ka neapdraud savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” kopā ar autosportistu Robertu Rodi dalās ar ieteikumiem, kā rīkoties kritiskos brīžos uz ceļa:

Reaģē zibenīgi. Samazini ātrumu, bet izvairies no straujas stūres raustīšanas, kas var izraisīt sānslīdi.

Ķermenis šādā brīdī dabiski ieslēdz stresa reakciju, tādēļ apzināts lēmums bremzēt ir drošāks par impulsīvu kustību.

Turi stūri stingri un stabili. Panikas brīdī cilvēki bieži sāk raustīt stūri, bet tas tikai palielina risku avarēt pašam vai saskrieties ar kādu citu.

Stingrs tvēriens palīdz saglabāt kontroli un smadzenēm signalizē: “Es vadu situāciju.”

Ja iespējams, virzies pa labi. Labāk izvēlēties nobraukt uz nomales vai pat grāvja pusi, jo frontāla sadursme ir viena no dzīvībai bīstamākajām avārijām.

Šajā brīdī svarīgi atcerēties – mazāks ļaunums var glābt dzīvību.

Neaizver acis un nesastingsti. Stresa brīdī ķermenis mēdz sastingt, bet fokuss uz ceļu un situāciju palīdzēs saglabāt rīcībspēju un atrast drošāko manevru.

Signalizē ar gaismām. Ja starp automašīnām ir kaut neliela distance, gaismas signāls var palīdzēt pretī braucošajam pamanīt briesmas. Tas dod papildu sekundes reakcijai.

Pārtrauc apdzīšanu, ja neesi drošs. Ja esi uzsācis apdzīšanu, bet redzi, ka priekšā parādās cita automašīna vai līkums, nemēģini ātrāk apdzīt, bet labāk piebremzē un atgriezies savā joslā.

Palaid apdzinēju atpakaļ joslā. Redzot, ka tevi kāds mēģina apdzīt, bet manevrs ir pārāk lēns vai priekšā parādās cits auto, piebremzē un palaid šo braucēju atpakaļ joslā – nemēģini viņu pārmācīt, bet piekāpies kopējās drošības dēļ.

Mēģini nomierināties. Pat, ja bīstamā situācija ir garām un viss beidzies labi, drošāk ir apstāties ceļa malā, dziļi ieelpot, ļaut sirdsdarbībai nomierināties.

Tikai tad turpini ceļu, nevis brauc ar paaugstinātu stresa līmeni.