“Variantu ir daudz, jo bērniem piestāv krāsainība,” saka Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) tekstila nozares pedagoģe Ligita Reimane, vaicāta, kā rīkoties gadījumā, ja bērna apģērbā ir kāds defektiņš.

“Vienkāršākais risinājums traipam, ar ko nekādi nevar tikt galā, vai caurumiņam ir audumu aplikācijas.

Tas īpaši derēs mammām, kas ar šūšanu ir uz jūs. Aplikāciju piedāvājums ir ļoti plašs, turklāt par dažādām tēmām. Atliek tikai ņemt gludekli un pielīmēt. Pirms tam gan paskatoties instrukcijā, cik lielu karstumu vajag un cik ilgi gludeklis pie aplikācijas jātur. Jo līmei vajag laiku, lai tā iedarbotos.”

L. Reimane teic, ka aplikācijas labi kalpo, ir noturīgas, tām nav bīstama mazgāšana. 

Aplikācijas var izveidot arī pats. Pateicīgs materiāls ir āda. Kad vēlamā forma izgriezta, to vienkārši ar roku vai šujmašīnu piešuj klāt. Kādas nu kuram ir iespējas.

“Jā, dažreiz gan ir jāpacīnās, varbūt jāpaārda sānu vīlīte vaļā, lai tiktu līdz izvēlētajai vietai, un apģērbu var izklāt, ja grib rosīties ar šujmašīnu,” pabrīdina LVT pārstāve.

Vēl viens no variantiem, kā savest kārtībā apģērbu, ir ņemt otu un auduma krāsas, tās pieejams plašā piedāvājumu klāstā.

“Gan batikošana, gan arī vienkārša apgleznošana ap caurumiņu, rūsas traipu vai kas nu tur ir atgadījies,”

L. Reimane iesaka, kas var līdzēt šādā situācijā.

“Var zīmēt aci, puķi vai ainavu, ko nu katram gribas. Pēc tam paņemt gludekli, nostiprināt un valkāt vesels. Visiem būs brīnumi par to, kāda unikāla jauna jaciņa, piemēram, jūsu garderobē ir parādījusies.

Manuprāt, bērniem un jauniešiem ar radošumu vispār nav nekādu problēmu, un to vajag izmantot. Viņi saskatīs pat ko tādu, kā nemaz tur nav.”

Situācijā, ja bikšu ceļgals caurs, protams, izeja ir arī vienkārši to pārveide par šortiem.

“Un pat neko neatšuj, uztaisa bārkstiņas, un ir stilīgi, forši. Nekādu robežu jau nav,”

norāda L. Reimane.

Vai apģērbu labot vai tomēr izmest, ir atkarīgs, no cik vērtīga materiāla tas ir radīts, vai tas ir ilgtspējīgs materiāls.

“Jā, tā patiešām ir, ka, pirms ķerties pie darba, jānovērtē, vai tas būs ieguldīto pūļu un izmaksu vērts. Jo patlaban apģērbi tiek ražoti tādi – izstaipās, jau uzvilkti pirmajā reizē, ātri zaudē krāsu. Ja izstrādājums bijis dārgāks, līdz ar to vērtīgāks, – to salabot noteikti ir vērts.”

Lai arī bērni aug strauji, L. Reimane novērojusi, ka māmiņas tomēr savām atvasēm izvēlas iegādāties kvalitatīvas un labas drēbes. Un brīdī, kad tās palikušas par mazu, operatīvi noandelē.

“Tas ir ļoti labi. Jo tā ir, ka mazie bērni drēbes nespēj novalkāt, it sevišķi svētku drēbītes vai konkrētas sezonas, ko var tikai ziemā vai vasarā vilkt.”