Tagad, kad ikdiena no rīta līdz vakaram tiek vadīta telpās, ļoti labi redzams, vai vecāki ir iemācījuši uzturēt kārtību savām atvasēm. Zelta likums – bērni mācās no saviem vecākiem, tādēļ nav gudri bērnam uzkliegt: “Sakārto savu istabu un mantas!” – ja pats ne reizi neesi viņam mācījis, kā tieši tas jādara.

Inna Brūvere: “Tagad dēlam jau septiņi gadi. Ar vīru un mazo dzīvojam divistabu dzīvoklī, un atzīšos, ka bija laiks, kad man šķita – tīrīt māju, ja aug bērns, ir līdzīgi kā tīrīt sniegu, kamēr tas snieg. Kā uzturēt kārtību un vienlaikus ļaut mazajam rotaļāties? Vienmēr esmu dēlam atļāvusi man palīdzēt, kad virtuvē gatavoju ēdienu. Tad arī rādu, stāstu, ka gatavošana ir viena lieta, bet virtuves sakārtošana pēc mūsu darbošanās – otra un ļoti svarīga. Tā nepieciešama gluži tāpat kā galda novākšana un trauku mazgāšana pēc maltītes. Stāstīju, ka arī pēc rotaļāšanās dēlam pašam jāsavāc mantas. Pāris atgādinājumi, un nu jau viņš visu sakārto pats bez pretī runāšanas. Rotaļlietu glabāšanai iegādājos lielu plastmasas kasti. Tajā viegli samest visas mantas. Vienojāmies, ka koptelpās viņa mantas uz grīdas nemētāsies. Es neesmu pedantiskas tīrības un kārtības ieviesēja, tādēļ ir dienas, kad mēs visi trīs dzīvoklī neko nedarām. Tā kļūst par mūsu alu, kur viss nolikts kā pagadās, bet šāds haoss valda, augstākais, divas dienas. Esam sapratuši, ka kārtība tomēr atvieglo visu mūsu dzīvi.

Neiespējamā misija?

Kā liecina internetā atrodamo ekspertu ieteikumi, tā nebūt nav neiespējamā misija uzturēt kārtību mājās, kurās aug bērni. Tieši tikpat daudz, cik mēs, vecāki, izjūtam nepieciešamību aprūpēt bērnu, tikpat arī esam atbildīgi par viņa sagatavošanu pieaugušo dzīvei. Šī sagatavošana notiek, stāstot un mācot par dažādām dzīves situācijām, mācot tikt galā ar vilšanos, pieņemt savas darbības sekas, spēt risināt problēmās, kā arī uzturēt, organizēt kārtību ap sevi.

Nekārtība kā radošums

Nekārtībai ikdienā ir sava pietiekami nozīmīga loma. Bērniem patīk spēlēties ar vairākām rotaļlietām vienlaicīgi un izbērt pilnīgi visus klucīšus uz grīdas. Tas palīdz attīstīt radošumu, meklēt dažādus risinājumus un veicina domāšanu ārpus ierastajiem rāmjiem. Nav piemērotāka laika, kad radīt haosu un nekārtību, kā bērnībā! Tāpat jāņem vērā, ka bērniem mēdz būt pavisam citādāka izpratne par kārtību, tādēļ laiku pa laikam vecākiem jāpieļauj atkāpes no savām normām. Lai nerastos pārpratumi, skaidri definē, kas tev šķiet pieņemami un vienlaikus neierobežo bērnu. Pētījumi apstiprina, ka kārtības ieradumi var ietekmēt apetīti, miegu un attiecības. Izmētātas mantas veicina satraukumu un traucē koncentrēties. Nepārejošs haoss radīs papildu stresa situācijas gan ģimenei, gan ciemiņiem. Apzināta mantu plēšana un izmētāšana var liecināt par slēptu agresivitāti vai uzmanības trūkumu. Ja vecāki ir pārmēru pedantiski, tas bērniem radīs problēmas: augstu trauksmes līmeni, neizreaģētas emocijas un uzmācīgus traucējumus, kurus nereti nākas risināt ar psihologa palīdzību.

Kā rīkoties?

Bērnam būtu jāiemācās, ka reizēm ir vieta un laiks haosam. Gluži tāpat ir vieta un laiks kārtībai un prasmei organizēt lietas ap sevi. Atvasei jāļauj radīt savu nekārtību, taču pēc tam vecākiem pašiem jāpiedāvā un jāpalīdz atjaunot kārtību. Izsaucienu “sakārto istabu!” bērni saprot citādāk nekā pieaugušie. Tā vietā dod vienu konkrētu norādījumu, piemēram: “Lūdzu, salasi kastē visus klucīšus!” Bērniem piemīt dabiska vēlme palīdzēt pieaugušajiem darbos. Bieži vecāki šo vēlmi apslāpē, sakot, ka “vēl esi par mazu”. Iemesls ir vecāku bailes, ka bērns netiks galā un nekārtība būs krietni lielāka. Piemēram, neļauj mazgāt grīdu, jo domā, ka viss paliks slapjš. Lai atvasei neliegtu gūt gandarījumu, ka viņš var tikt galā ar sarežģītākiem darbiem, mamma var palīdzēt sagatavot slapjo slotu un grīdu atļaut mazgāt bērnam. Ja meita vai dēls atsakās kārtot izmētātās mantas, pavaicā viņam, ko citu viņš labprāt darītu, piemēram, nomazgātu traukus, salocītu savas drēbes, sakārtotu grāmatu plauktu utt. Var motivēt atalgojums – konkrēta naudas summa, kuru krājot krājkasē mazais var tikt pie dārgas, kārotas mantas.

• Palīdzi uzsākt kādu konkrētu darbu, piemēram, laistīt puķes, tīrīt putekļus, saklāt gultu. Pats galvenais – rādi piemēru!
• Organizē darbu! Rādi bērnam, ka vispirms jāpaveic viens darbs, tad var ķerties pie nākamā: vispirms savāc klucīšus, tad slauka grīdu.
• Ievies rituālu – pirms gulētiešanas jāsaliek mantas, jānoliek gulēt visas lelles un mašīnas. Veido izpratni, ko nozīmē “labs darbs”.
• Maini ieradumus, sistēmu, ja neizdodas ieviest kārtību: sašķiro bērna mantas pa kastēm, nevis turi visu vienā. Radi spēles elementus!
• Izrunā emocijas! Uzklausi, kā bērns jūtas, un pārrunā, kādas izjūtas rodas pēc istabas sakārtošanas.