Receptes: Maizei miltus nevajag
Ražotāji cep un veikali piedāvā visdažādākās maizes. Kad notiek gadatirgus, pilsētnieki var nopirkt neredzētas un oriģinālas baltās, saldskābās, graudu un rupjās maizes. Izcept maizi mājās un pie tam bez miltiem nemaz nav grūti.
Daiga Lutere
"Kurzemes Vārds"
Krāsnī – vienu stundu
Šādas pašceptās maizes lielais pluss, ka to var ēst karstu, pirms brīža izņemtu no cepeškrāsns. Ja cep bez ierastajiem kviešu miltiem, kukulītī un katrā šķēlē būs gan daudz sēklu, gan šķiedrvielu.
Šāda pašcepta maizīte var būt laba dāvana, dodoties ciemos pie draugiem vai arī nedēļas nogales piknikā.
Kad internetā atradu miežu pilngraudu pārslu maizes recepti,
galvenais, kas piesaistīja, bija vienkāršās un pieejamās sastāvdaļas.
Jāatzīst, ka recepti papildināju, pieliekot vairāk sēklu, un kviešu pilngraudu miltus aizvietoju ar auzu pārslu miltiem.
Graudu maizei nepieciešamās sastāvdaļas: 140 g miežu pilngraudu pārslu, 200 g miltu no samaltām pilngraudu auzu pārslām, 400 ml kefīra, 2–3 tējkarotes cukura un šķipsna sāls, 2 tējkarotes cepamā pulvera ar kaudzi, 1 tējkarote dzeramās sodas ar kaudzi, 40 g ķirbju sēklu, 40 g saulespuķu sēklu.
Tā esmu darījusi ne reizi vien, piemēram, cepot auzu pārslu cepumus, ka auzu miltus nepērku veikalā (tas sanāk dārgāk), bet pilngraudu pārslas pati mājās samaļu jaudīgā blendera stikla traukā.
Ja tāda nav, tad pie auzu miltiem var tikt, pārslas maļot elektriskajās kafijas dzirnaviņās. Tas gan prasīs vairāk laika, jo dzirnaviņās vienā paņēmienā nevar samalt 200 g auzu pārslu.
Obligāts palīgs ir elektroniskie virtuves svari, lai nosvērtu katru sastāvdaļu.
Sākot gatavot mīklu, bļodā vispirms saber visas sausās sastāvdaļas: miežu pilngraudu pārslas, auzu miltus, cukuru, sāli, cepamo pulveri, sodu, sēklas, un ar karoti samaisa. Beigās vairākos paņēmienos lej klāt kefīru un maisa, lai mīkla sanāk viendabīga.
Tad jau var ieslēgt cepeškrāsni un sākt to sakarsēt.
Receptē bija teikts, ka cepšanas veidne jāiesmērē ar eļļu un tad tajā jāliek graudu maizes mīkla, taču es izmantoju savu iecienīto paņēmienu. Nogriezu cepšanai paredzēto papīru – nedaudz lielāku par silikona cepšanas veidni. Papīru saburzīju un zem tekoša ūdens kārtīgi samitrināju. Tā papīru vieglāk veidnē ieklāt uz izlīdzināt.
Visbeidzot jāieliek maizes mīkla, jāizlīdzina, un iekšā karstajā cepeškrāsnī. 180 grādos jācep 1 stundu.
Rūpīgas saimnieces zina, ka gatavību pārbauda ar sausu koka iesmiņu. To iedur maizē un, ja ārā iznāk sauss, tad gatava.
Jāatzīst, ka šo paņēmienu neizmantoju. Paļāvos tikai uz cepšanas laiku un par rezultātu nevarēju sūdzēties.
Saldāks, nesaldāks smēriņš
Gluži tāpat kā maizi var izcept mājās, arī zemesriekstu sviesta pagatavošana nav sarežģīta. Protams, to var iegādāties veikalā, bet pašas gatavotam tomēr cita garša.
Vajag no čaumalām izlobītus un brūnajām miziņām atbrīvotus zemesriekstus, sāli, cukuru pēc garšas, bet to var arī nelikt.
Zemesriekstus uzber uz cepešpannas un lēnām apgrauzdē, visu laiku apmaisot. Padzisušus saber blenderī un blendē, līdz parādās eļļa. Var sakult pavisam smalkā pastā vai atstāt ar maziem riekstu gabaliņiem. Tad iejauc sāli un cukuru.
Ja zemesriekstu sviestu saliek stikla trauciņos, uzskrūvē vāku, tad ledusskapī to var uzglabāt ilgāku laiku un smērēt uz brokastu maizes.
Ja saldu uz pašceptās maizes nekārojas, jāpagatavo garšaugu sviests. Istabas temperatūrā turētā sviestā iejauc sakapātus zaļumus un garšu papildina ar ķiploka daiviņu, kas izspiesta caur ķiploku spiedi.
Receptes
Pētersīļu pesto
Vajadzēs: 200 ml olīveļļas, 80 g pētersīļu lapiņu, 40 g grauzdētu, sakapātu mandeļu, 40 g grauzdētu ciedru riekstu, 2 izspiestas ķiploka daiviņas, 60 g cietā siera, piparus, sāli.
Blenderī saliek pētersīļu lapiņas, mandeles, riekstus, ķiploku un sasmalcina viendabīgā masā. To pārliek bļodā, pieber sāli, maltos piparus un kuļ, lēnām lejot klāt olīveļļu.
Ieliek burciņā un, lai labāk glabātos, pesto pārlej ar plānu kārtiņu eļļas. Aizskrūvē, glabā ledusskapī.
Pieneņu pesto
Vajadzēs: 50 g jaunu pieneņu lapiņu, 50 g grauzdētu, sakapātu mandeļu, 60 g cietā siera, piparus, sāli, 2 izspiestas ķiploka daiviņas, 8 ēd. k. olīveļļas, 1 ēd. k. svaigi spiestas citrona sulas.
Blenderī sakuļ tīras un sagrieztas pieneņu lapiņas, mandeles, ķiploku, citrona sulu. Pasta var būt graudaina.
Pārliek bļodā un samaisa kopā ar smalki sarīvētu cieto sieru, sāli, pipariem. Glabā ledusskapī.
Lakšu pesto
Vajadzēs: 100 g lakšu lapu, 60 g pētersīļu lapiņu, 80 g grauzdētu ciedru riekstu, 140 g cietā rīvētā siera, apmēram 250 ml olīveļļas, piparus, sāli.
Blenderī sakuļ tīrus un sagrieztus lakšus un pētersīļu lapiņas, ciedru riekstus. Ieliek bļodā un samaisa kopā ar smalki sarīvētu cieto sieru, sāli, pipariem. Maisot lej klāt olīveļļu.
Glabā ledusskapī.
Padomi
Kā izmantot pašgatavoto pesto?
– Maizi sagriež šķēlēs (to var tosterī apgrauzdēt) un apziež ar pesto. Papildina ar plānu siera šķēlīti.
– Pesto piestāv vai katrai dārzeņu zupai. Kad tā ielieta šķīvī, pievieno 1–2 tējkarotes pesto un izmaisa. Zupu lieliski papildinās neuzkrītošs ķiploka aromāts.
– Sajauc ar vārītām vai konservētām pupiņām. Konservētās gan iepriekš noskalo ar ūdeni un notecina.
– Makaronu salātos. Izvārītus, ar aukstu ūdeni noskalotus, notecinātus makaronus liek bļodā. Pievieno gabaliņos sagrieztu mocarellu vai kazas sieru, sagrieztus ķirštomātiņus un pesto. Samaisa un pasniedz.
Mana bērnības garša
Daļa mīklas līdz katliņam nemaz netika
Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas priekšniece Ieva Ilstere:
– Precīzi nepateikšu, cik man tieši bija gadu, kad atsevišķā kladē sāku pierakstīt dažādu ēdienu receptes. Atceros, tajā bija pat marinētu gurķīšu recepte!
Man varēja būt gadi 10 vai 11, kad jau viena pati labprāt darbojos virtuvē. Tolaik man ļoti, ļoti garšoja eļļā vārīti pončiki jeb biezpiena bumbiņas.
Vēl joprojām atceros, ka to mīklai vajadzēja biezpienu, miltus, olas, cukuru, sodu, etiķi un, iespējams, vēl kaut ko.
Tā lapa, kurā bija pierakstīta šī recepte, bija visvairāk padilusi un ar eļļas traipiem.
Kad pončiku mīklu sataisīju, bieži vien daļu no tās apēdu tāpat… Līdz katliņam un vārošajai eļļai visa mīkla nemaz netika!
Atceros, ka ar tējkaroti ņēmu biezpiena masu un uzmanīgi liku eļļā vārīties. No neliela kunkulīša mīkla uzpūtās par smuku pončiku.
Laikam pēdējo reizi mājās biezpiena pončikus esmu gatavojusi bērniem pirms gadiem pieciem. Tagad, atšķirībā no laika bērnībā, sevi nevaru saukt par saldummīli.