Darba devējs prasa krievu valodu – pamatota prasība vai diskriminācija? Skaidro VDI
Laiku pa laikam sociālajos medijos uzvirmo diskusija par to, kāpēc atsevišķos darba sludinājumos iekļauta krievu valodas prasība. Nupat arī sašutumu raisījis kādas sievietes stāsts par to, ka viņas dēls nav paņemts darbā degvielas uzpildes stacijā, jo nezina krievu valodu. Ko par to saka likuma burts?
Ilze Ozoliņa
Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"
Nekādas diskriminācijas
Valsts darba inspekcija (VDI) skaidro, ka darba devējam, veidojot darba sludinājuma saturu, obligāti jāievēro Darba likuma 32. panta noteikumi. Tajos norādīti vairāki ierobežojumi, kas jāņem vērā.
Sludinājums nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.
Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi,
izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū.
Šo noteikumu var neattiecināt uz tādiem darbiem Latvijā, kur svešvalodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums, tai skaitā, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm.
Gadījumā, ja darbs tiek veikts Latvijas tirgū un vienlaikus ir objektīvi pastāvoša saikne ar ārvalstīm, tad
svešvalodas prasmes izvirzīšana noteiktām profesijām un amatiem var būt pamatota.
Piemēram, tādās profesijās nodarbinātajiem, kuriem darba pienākumu izpildē ir tieša saskarsme galvenokārt ar ārzemniekiem, kuri īslaicīgi uzturas Latvijā: gids, muzejpedagogs, administrators vai klientu reģistrators viesnīcās vai tūrisma mītnēs.
Tāpat svešvalodu zināšanu izvirzīšana var būt pamatota nodarbinātajiem, kuru amata pienākumu izpilde saistīta ar ārvalstu delegāciju uzņemšanu Latvijā (piemēram, sadarbības vai mācību pasākumos), kā arī nodarbinātajiem, kuru amata pienākumu izpilde saistīta, piemēram, ar kultūras, izklaides, sporta pasākumu organizēšanu Latvijā (attiecīgā pienākuma izpildē ir tieša saskarsme ar ārvalstu speciālistiem vai sponsoriem pasākuma organizēšanā), skaidro VDI.
Savukārt, ja darbs ir Latvijas tirgū un tā izpilde pati par sevi objektīvi nav iespējama bez svešvalodas zināšanām, tad šādas prasmes izvirzīšana ir pamatota.
Tādās profesijās nodarbinātajiem, kam darba veikšana bez konkrētas svešvalodas zināšanām pati par sevi nebūtu iespējama, piemēram, tulks, svešvalodas pasniedzējs, svešvalodā izdota masu informācijas līdzekļa žurnālists, pilots.
Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.
Ja, dibinot darba tiesiskās attiecības, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu,
pretendentam ir tiesības celt prasību tiesā
triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums nodibināt ar viņu darba tiesiskās attiecības (Darba likuma 34. panta pirmā daļa).
Latviešu valodai galvenā vieta
Izpētot aktuālās vakances, laikraksts pamanīja darba sludinājumu Liepājā, kas publicēts tikai krievu valodā. Vai tā drīkst?
Atbilde rodama vadlīnijās darba devējiem par valsts valodas nozīmi un svešvalodu prasībām darba vidē un darba sludinājumos (privātajā sektorā).
Darba sludinājumam piemērojamas arī Valsts valodas likuma prasības par sludinājuma valodu.
Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā.
Tādējādi darba devējam darba sludinājumi primāri ir jāpublicē valsts valodā,
taču līdztekus sludinājuma tekstam latviešu valodā informāciju var sniegt arī svešvalodā.
Taču tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.
Uzziņai
Darba sludinājumā jānorāda:
- darba devēja: fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un izdara atlasi;
- attiecīgā amata darba algas mēneša vai gada summa bruto vai paredzētā stundas tarifa likmes samaksas amplitūda;
- svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojums.
Avots: VDI